Svētdiena, 7. jūnijs Gaida, Arnis, Arno
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Dainis Gašpuitis: Liepāja ir viena no tām pilsētām, ar ko ir pamats lepoties

Dainis Gašpuitis: Liepāja ir viena no tām pilsētām, ar ko ir pamats lepoties
"Mums ir zināma vēlme būt konservatīviem un saglabāt to, kas mums ir. Taču, ja vēlamies dzīves līmeņa kāpumu, tad jāiet ārā no komforta zonas pilnīgi visiem. Un tas nav patīkami. Tā ir cīņa, ko redzam arī vēlēšanās. Tiem, kas sakās visu saglabāt, kā līdz šim, nav uzvaras," pauž Dainis Gašpuitis. (Foto: Egons Zīverts)
05.03.2020 07:00

"Kurzemes Vārds"

Bailēs par jaunā koronavīrusa ietekmi uz globālo ekonomiku pasaules fondu biržās krītas akciju cenas. Iespējams, pasaules ekonomikas pieaugums šogad būs zemākais kopš 2008./2009. gada finanšu krīzes, prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Ko gaidīt Latvijai? Par to un citu jautājām “SEB bankas” ekonomistam DAINIM GAŠPUITIM.

Vai pasaules ekonomikai pienākuši grūti laiki?
Pagaidām visi indeksi, raugoties uz priekšu ekonomikā, joprojām uzrāda globālās ekonomikas stabilizēšanos kopš perioda, ko piedzīvojām pērnā gada otrajā pusē, kad saistībā ar tirdzniecības kariem un citām norisēm uzņēmējiem Latvijā bija diezgan drūms noskaņojums. Taču izskatās, ka tas, kas notiek ar koronavīrusa izplatību pasaulē, šobrīd šajā noskaņojumā daudz neatainojas. Tad, kad vīruss uzliesmoja Ķīnā, finanšu tirgos vēl turpināja valdīt eiforija. Tagad ir parādījies zināms stress.

Pašlaik jaunā vīrusa ietekme uz globālo ekonomiku joprojām tiek vērtēta kā ne pārāk būtiska. Piemēram, Valūtas fonds nācis klajā ar aplēsēm, ka tas varētu palēnināt Ķīnas ekonomisko izaugsmi par 0,4 procentiem, bet globālās ekonomikas izaugsmi par 0,1 procentu. Bet ir jautājums, uz kuru mēs nevaram atbildēt: kurā brīdī vīrusa izplatība apstāsies? Nevajadzētu pārspīlēt, taču mēs šobrīd arī nevaram pateikt, ka tas uz ekonomiku neatstās nekādu ietekmi. Viss būs atkarīgs no tā, cik ilgi vīruss turpinās plosīties.

Eiropas Komisija paudusi, ka vīrusa dēļ varētu tikt koriģēta Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognoze.
Vietējie Latvijas ekonomikas analītiķi attiecībā uz šo gadu ir piezemētāki nekā Eiropas Komisija. Līdz ar to tas, ka EK varētu pārskatīt Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes, bija gaidāms. Ja pieņemam, ka vīruss plosīsies vēl dažus mēnešus, tad tas noteikti radīs papildu stresu uz Eiropu, īpaši uz tām valstīm, kurās šobrīd izaugsme ir ļoti neliela. Tā ir globālo likstu skartā Vācija, un tā ir Itālija, kurai ir milzīgs valsts parāds un joprojām diezgan slimīga finanšu sistēma. Tas var radīt katalizatorus citur. Šobrīd tiešā veidā tas Latviju neskar, bet jāsaprot, ka tā visa kontekstā vide, kurā mēs būsim, nozīmē krietni zemāku izaugsmi. Pašlaik jaunais vīruss konstatēts arī Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā. Tātad ir tikai laika jautājums, kad tas būs Latvijā. Tas nozīmē, ka tūrisma plūsma būtiski tiks traucēta, un visi tie sektori, kas joprojām bija diezgan dzīvīgi, visticamāk, var nonākt diezgan lielās sprukās.

Tas viss vērtējams sasaistē ar to, kas šobrīd notiek gan tranzīta jomā, kur kritums ir milzīgs, gan finanšu sistēmā, kas pārkārtojas utt. Es šobrīd neprognozētu mūsu ekonomikas recesiju, taču izaugsme var būt tikai nedaudz virs nulles, kas nozīmē, ka atsevišķos reģionos bezdarbs var pakāpties, noteiktās sfērās arī darba samaksas pieaugums vai prēmijas var izpalikt. Dzirdam, ka atsevišķos uzņēmumos jau īsteno kaut kādus optimizācijas pasākumus. Proti, pozitīvās tendences, kuras jūtam vēl šobrīd, var tikt būtiski koriģētas. Tomēr tas ir tikai negatīva scenārija zīmējums. Līdzko situācija stabilizēsies, nozares, kuras šī vīrusa izplatība skar, ļoti ātri atgūsies.

Ja tas viss skars apstrādes rūpniecību, tad Liepāja droši vien to izjutīs diezgan sāpīgi.
Iedzīvotājiem tas varētu sarežģīt darba atrašanu. Taču šobrīd mēs dzīvojam ļoti īpatnējā laikmetā. No vienas puses, varētu teikt, ka uzņēmējiem, lai noturētu peļņu, jāsāk atlaist darbiniekus, taču, no otras puses, viņiem jādomā nedaudz ilgākā termiņā. Liepāja, visa Latvija un Eiropa nav tajā situācijā, lai mētātos ar darbaspēka resursiem. Pēc pusgada vai gada, kad darbs atkal stabilizēsies, cilvēks, kurš pirms tam būs zaudējis darbu, jau strādās vai nu citā nozarē citā vietā Latvijā, vai būs devies ārpus valsts.

Darbaspēka trūkums jūtams visā pasaulē, līdz ar to iespējamais bezdarba pieaugums, visdrīzāk, būs īslaicīgs un strukturāls. Vīrusa izplatība ir parejoša, un pat ja šis gads izrādīsies ekonomiski vājš, ir jānotiek vēl kaut kādiem ekscesiem pasaulē, lai runātu par globālām kataklizmām. Visdrīzāk mēs šobrīd runājam par lēnāko izaugsmi desmitgadē, bet ne par kaut kādām krīzēm.

Latvijā atkal diskutē par izmaiņām nodokļu politikā. Kas, jūsuprāt, nodokļu sistēmā jāmaina?
Ir skaidrs, ka ikviens no mums negrib maksāt vairāk. Tajā pašā laikā redzam, ka valstī ir hroniskas problēmas teju visur, sākot ar izglītību un beidzot ar veselības aprūpi, ceļiem utt.

Valstij tas viss jāuztur, un ir skaidrs, ka nodokļu sistēma jāpilnveido – jātaisa caurumi ciet tur, kur tie izveidojušies. Piemēram, dažādi atvieglojumi jeb atlaides, kas šobrīd kopumā ir 2,5 miljardu eiro vērtībā. Dārzeņu audzētāji sev izcīnīja samazināto PVN, tagad rindā gaida nākamie. Skaidrs, ka mēs nekādā veidā nespējam iet tajā virzienā, ko visu laiku deklarējam, proti, no darbaspēka uz patēriņu. Līdz ar to visas šīs atkāpes nodokļos, manuprāt, nevajadzētu pieļaut, taču jārada apstākļi, lai darbaspēka izmaksas kļūtu konkurētspējīgākas. Tas uzlabo konkurētspēju pilnīgi visiem. No vispārējā interešu viedokļa es neatbalstītu pārmērības ar caurumu taisīšanu PVN likumos. Izņēmums varētu būt samazinātā nodokļa likme vietējai drukātai presei. Taču, ja tiktu mazināti darbaspēka nodokļi, tad tas uzlabotu arī izdevēju konkurētspēju.

Pētījumi pierāda, ka dažādi pabalsti ir regresīvi. Ja gribam atbalstīt kādas sociālās grupas, tad konkrēts mērķēts atbalsts ir krietni efektīvāks nekā, piemēram, samazināts PVN visiem.

Jāsaprot, ka mēs nevaram sevi salīdzināt ar to pašu Lielbritāniju. Bieži cilvēki saka, ka tur ir ļoti labvēlīga nodokļu sistēma. Jā, tur liela daļa strādājošo ienākumu līmeņa dēļ nodokļus nemaksā. Nodokļu sistēma Lielbritānijā ir progresīvāka, proti, ievērojamas summas nodokļos nomaksā lielās korporācijas. Mūsu ekonomika nav tik attīstīta. Mums ir nedaudz citādāki nosacījumi, un mēs vismaz pagaidām sevi nevaram pielīdzināt šai valstij.

Labi, mazināt nevaram, bet vai varam atļauties nodokļus celt? Jau tagad daudzi brauc pēc degvielas un pārtikas uz Lietuvu.
Uz akcīzi jāraugās Baltijas kontekstā noteikti. Mēs nevaram aizrauties un šo nodokli celt pārmērīgi, ir jāskatās, ko dara mūsu kaimiņi.

Jā, pie mums saka, ka Lietuvā ir lētāka pārtika, bet, ja parunāsim ar lietuviešiem, tad viņi teiks, ka lētāk ir iepirkties Polijā. Tas jau ir sens stāsts.

Zināms pamats tam visam ir arī tajā, kā mēs veidojam savu uzņēmējdarbības struktūru. Kāpēc identiskiem uzņēmumiem ar salīdzinoši līdzīgu algu līmeni produkti Latvijā ir dārgāki nekā Lietuvā? Te mēs redzam, ka mūsu uzņēmēju skatījums uz dažādām lietām ir citādāks, mēs tomēr vairāk piecenojam. Mūsu uzņēmumu darbības apjomi nav tik plaši, līdz ar to cenu sanāk likt augstāku. No vietējiem uzņēmējiem mēs dzirdam neapmierinātību, ka ienāk lielie tirgotāji, kas izdara spiedienu, taču patērētājam tas nāk par labu. To redzējām, kad ienāca mēbeļu un mājokļa preču tirgotājs “Ikea”. Pircējiem parādījās izvēles iespējas par labām cenām, kas, protams, ir spiediens uz vietējiem mēbeļu tirgotājiem, taču viņi atrod savu nišu.

Nodokļi nav primārais, kas izskaidro cenu atšķirību, daudzējādā ziņā iemesls slēpjas tālāk, citās lietās, pat līdz korupcijai. Piemēram, ceļu būvē, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, mums izmaksas ir krietni augstākas. Caur būvniecību viss rezultējas tajā, ka ir augstāka nomas maksa, kas tālāk atspoguļojas gala cenā.

Tas ir komplekss stāsts, un, tikai samazinot PVN vai citu nodokli, mēs šīs strukturālās lietas atrisināt nevaram.

Kā vērtējat Liepājas ekonomiku?
Liepāja ir viena no tām pilsētām, ar ko ir pamats lepoties. Pēdējos gados tās izaugsme bijusi ļoti strauja.

Es teiktu, ka pareizi nofokusējoties nākotnes nozaru kontekstā un turpinot attīstīt apstrādes rūpniecību, Liepāja izaugsmē varētu iekļūt starp Baltijas līderēm. Pozīcijas ir ļoti labas, ambīcijas var būt arī ārpus Baltijas, teiksim, Skandināvijas kontekstā. Jūra, laba satiksme, infrastruktūra un vide kā tāda rada apstākļus mēģināt ieiet savā nišā.

Protams, Liepājai ir tāds konkurents kā Klaipēda. Šajā konkurencē nāksies pagrūstīties, bet tam, kurš ātrāk, skaļāk un veiksmīgāk pieteiks sevi specifiskās nišās, ir visas iespējas turpināt izaugsmi. Tuvākajos gados Liepāja varētu būt starp tām pilsētām, kas izvelk visu reģionu un parāda pozitīvas tendences arī iedzīvotāju skaita pieaugumā. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kā veidosies infrastruktūra – vai būs ērti pieejami, pievilcīgi mājokļi, kādas būs darba vietas utt.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz