Bailēs par jaunā koronavīrusa ietekmi uz globālo ekonomiku pasaules fondu biržās krītas akciju cenas. Iespējams, pasaules ekonomikas pieaugums šogad būs zemākais kopš 2008./2009. gada finanšu krīzes, prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Ko gaidīt Latvijai? Par to un citu jautājām “SEB bankas” ekonomistam DAINIM GAŠPUITIM.

– Vai pasaules ekonomikai pienākuši grūti laiki?
– Pagaidām visi indeksi, raugoties uz priekšu ekonomikā, joprojām uzrāda globālās ekonomikas stabilizēšanos kopš perioda, ko piedzīvojām pērnā gada otrajā pusē, kad saistībā ar tirdzniecības kariem un citām norisēm uzņēmējiem Latvijā bija diezgan drūms noskaņojums. Taču izskatās, ka tas, kas notiek ar koronavīrusa izplatību pasaulē, šobrīd šajā noskaņojumā daudz neatainojas. Tad, kad vīruss uzliesmoja Ķīnā, finanšu tirgos vēl turpināja valdīt eiforija. Tagad ir parādījies zināms stress.

Pašlaik jaunā vīrusa ietekme uz globālo ekonomiku joprojām tiek vērtēta kā ne pārāk būtiska. Piemēram, Valūtas fonds nācis klajā ar aplēsēm, ka tas varētu palēnināt Ķīnas ekonomisko izaugsmi par 0,4 procentiem, bet globālās ekonomikas izaugsmi par 0,1 procentu. Bet ir jautājums, uz kuru mēs nevaram atbildēt: kurā brīdī vīrusa izplatība apstāsies? Nevajadzētu pārspīlēt, taču mēs šobrīd arī nevaram pateikt, ka tas uz ekonomiku neatstās nekādu ietekmi. Viss būs atkarīgs no tā, cik ilgi vīruss turpinās plosīties.

– Eiropas Komisija paudusi, ka vīrusa dēļ varētu tikt koriģēta Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognoze.
– Vietējie Latvijas ekonomikas analītiķi attiecībā uz šo gadu ir piezemētāki nekā Eiropas Komisija. Līdz ar to tas, ka EK varētu pārskatīt Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes, bija gaidāms. Ja pieņemam, ka vīruss plosīsies vēl dažus mēnešus, tad tas noteikti radīs papildu stresu uz Eiropu, īpaši uz tām valstīm, kurās šobrīd izaugsme ir ļoti neliela. Tā ir globālo likstu skartā Vācija, un tā ir Itālija, kurai ir milzīgs valsts parāds un joprojām diezgan slimīga finanšu sistēma. Tas var radīt katalizatorus citur. Šobrīd tiešā veidā tas Latviju neskar, bet jāsaprot, ka tā visa kontekstā vide, kurā mēs būsim, nozīmē krietni zemāku izaugsmi. Pašlaik jaunais vīruss konstatēts arī Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā. Tātad ir tikai laika jautājums, kad tas būs Latvijā. Tas nozīmē, ka tūrisma plūsma būtiski tiks traucēta, un visi tie sektori, kas joprojām bija diezgan dzīvīgi, visticamāk, var nonākt diezgan lielās sprukās.

Tas viss vērtējams sasaistē ar to, kas šobrīd notiek gan tranzīta jomā, kur kritums ir milzīgs, gan finanšu sistēmā, kas pārkārtojas utt. Es šobrīd neprognozētu mūsu ekonomikas recesiju, taču izaugsme var būt tikai nedaudz virs nulles, kas nozīmē, ka atsevišķos reģionos bezdarbs var pakāpties, noteiktās sfērās arī darba samaksas pieaugums vai prēmijas var izpalikt. Dzirdam, ka atsevišķos uzņēmumos jau īsteno kaut kādus optimizācijas pasākumus. Proti, pozitīvās tendences, kuras jūtam vēl šobrīd, var tikt būtiski koriģētas. Tomēr tas ir tikai negatīva scenārija zīmējums. Līdzko situācija stabilizēsies, nozares, kuras šī vīrusa izplatība skar, ļoti ātri atgūsies.

– Ja tas viss skars apstrādes rūpniecību, tad Liepāja droši vien to izjutīs diezgan sāpīgi.
– Iedzīvotājiem tas varētu sarežģīt darba atrašanu. Taču šobrīd mēs dzīvojam ļoti īpatnējā laikmetā. No vienas puses, varētu teikt, ka uzņēmējiem, lai noturētu peļņu, jāsāk atlaist darbiniekus, taču, no otras puses, viņiem jādomā nedaudz ilgākā termiņā. Liepāja, visa Latvija un Eiropa nav tajā situācijā, lai mētātos ar darbaspēka resursiem. Pēc pusgada vai gada, kad darbs atkal stabilizēsies, cilvēks, kurš pirms tam būs zaudējis darbu, jau strādās vai nu citā nozarē citā vietā Latvijā, vai būs devies ārpus valsts.

Darbaspēka trūkums jūtams visā pasaulē, līdz ar to iespējamais bezdarba pieaugums, visdrīzāk, būs īslaicīgs un strukturāls. Vīrusa izplatība ir parejoša, un pat ja šis gads izrādīsies ekonomiski vājš, ir jānotiek vēl kaut kādiem ekscesiem pasaulē, lai runātu par globālām kataklizmām. Visdrīzāk mēs šobrīd runājam par lēnāko izaugsmi desmitgadē, bet ne par kaut kādām krīzēm.

– Latvijā atkal diskutē par izmaiņām nodokļu politikā. Kas, jūsuprāt, nodokļu sistēmā jāmaina?
– Ir skaidrs, ka ikviens no mums negrib maksāt vairāk. Tajā pašā laikā redzam, ka valstī ir hroniskas problēmas teju visur, sākot ar izglītību un beidzot ar veselības aprūpi, ceļiem utt.

Valstij tas viss jāuztur, un ir skaidrs, ka nodokļu sistēma jāpilnveido – jātaisa caurumi ciet tur, kur tie izveidojušies. Piemēram, dažādi atvieglojumi jeb atlaides, kas šobrīd kopumā ir 2,5 miljardu eiro vērtībā. Dārzeņu audzētāji sev izcīnīja samazināto PVN, tagad rindā gaida nākamie. Skaidrs, ka mēs nekādā veidā nespējam iet tajā virzienā, ko visu laiku deklarējam, proti, no darbaspēka uz patēriņu. Līdz ar to visas šīs atkāpes nodokļos, manuprāt, nevajadzētu pieļaut, taču jārada apstākļi, lai darbaspēka izmaksas kļūtu konkurētspējīgākas. Tas uzlabo konkurētspēju pilnīgi visiem. No vispārējā interešu viedokļa es neatbalstītu pārmērības ar caurumu taisīšanu PVN likumos. Izņēmums varētu būt samazinātā nodokļa likme vietējai drukātai presei. Taču, ja tiktu mazināti darbaspēka nodokļi, tad tas uzlabotu arī izdevēju konkurētspēju.

Pētījumi pierāda, ka dažādi pabalsti ir regresīvi. Ja gribam atbalstīt kādas sociālās grupas, tad konkrēts mērķēts atbalsts ir krietni efektīvāks nekā, piemēram, samazināts PVN visiem.

Jāsaprot, ka mēs nevaram sevi salīdzināt ar to pašu Lielbritāniju. Bieži cilvēki saka, ka tur ir ļoti labvēlīga nodokļu sistēma. Jā, tur liela daļa strādājošo ienākumu līmeņa dēļ nodokļus nemaksā. Nodokļu sistēma Lielbritānijā ir progresīvāka, proti, ievērojamas summas nodokļos nomaksā lielās korporācijas. Mūsu ekonomika nav tik attīstīta. Mums ir nedaudz citādāki nosacījumi, un mēs vismaz pagaidām sevi nevaram pielīdzināt šai valstij.

– Labi, mazināt nevaram, bet vai varam atļauties nodokļus celt? Jau tagad daudzi brauc pēc degvielas un pārtikas uz Lietuvu.
– Uz akcīzi jāraugās Baltijas kontekstā noteikti. Mēs nevaram aizrauties un šo nodokli celt pārmērīgi, ir jāskatās, ko dara mūsu kaimiņi.

Jā, pie mums saka, ka Lietuvā ir lētāka pārtika, bet, ja parunāsim ar lietuviešiem, tad viņi teiks, ka lētāk ir iepirkties Polijā. Tas jau ir sens stāsts.

Zināms pamats tam visam ir arī tajā, kā mēs veidojam savu uzņēmējdarbības struktūru. Kāpēc identiskiem uzņēmumiem ar salīdzinoši līdzīgu algu līmeni produkti Latvijā ir dārgāki nekā Lietuvā? Te mēs redzam, ka mūsu uzņēmēju skatījums uz dažādām lietām ir citādāks, mēs tomēr vairāk piecenojam. Mūsu uzņēmumu darbības apjomi nav tik plaši, līdz ar to cenu sanāk likt augstāku. No vietējiem uzņēmējiem mēs dzirdam neapmierinātību, ka ienāk lielie tirgotāji, kas izdara spiedienu, taču patērētājam tas nāk par labu. To redzējām, kad ienāca mēbeļu un mājokļa preču tirgotājs “Ikea”. Pircējiem parādījās izvēles iespējas par labām cenām, kas, protams, ir spiediens uz vietējiem mēbeļu tirgotājiem, taču viņi atrod savu nišu.

Nodokļi nav primārais, kas izskaidro cenu atšķirību, daudzējādā ziņā iemesls slēpjas tālāk, citās lietās, pat līdz korupcijai. Piemēram, ceļu būvē, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, mums izmaksas ir krietni augstākas. Caur būvniecību viss rezultējas tajā, ka ir augstāka nomas maksa, kas tālāk atspoguļojas gala cenā.

Tas ir komplekss stāsts, un, tikai samazinot PVN vai citu nodokli, mēs šīs strukturālās lietas atrisināt nevaram.

– Kā vērtējat Liepājas ekonomiku?
– Liepāja ir viena no tām pilsētām, ar ko ir pamats lepoties. Pēdējos gados tās izaugsme bijusi ļoti strauja.

Es teiktu, ka pareizi nofokusējoties nākotnes nozaru kontekstā un turpinot attīstīt apstrādes rūpniecību, Liepāja izaugsmē varētu iekļūt starp Baltijas līderēm. Pozīcijas ir ļoti labas, ambīcijas var būt arī ārpus Baltijas, teiksim, Skandināvijas kontekstā. Jūra, laba satiksme, infrastruktūra un vide kā tāda rada apstākļus mēģināt ieiet savā nišā.

Protams, Liepājai ir tāds konkurents kā Klaipēda. Šajā konkurencē nāksies pagrūstīties, bet tam, kurš ātrāk, skaļāk un veiksmīgāk pieteiks sevi specifiskās nišās, ir visas iespējas turpināt izaugsmi. Tuvākajos gados Liepāja varētu būt starp tām pilsētām, kas izvelk visu reģionu un parāda pozitīvas tendences arī iedzīvotāju skaita pieaugumā. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kā veidosies infrastruktūra – vai būs ērti pieejami, pievilcīgi mājokļi, kādas būs darba vietas utt.