Prognozētais bērnu skaits, ko veido pēc plānotā pirmsskolas iestāžu beidzēju skaita, bija 771.

Pēc Izglītības pārvaldes sniegtās informācijas, līdz 6. jūnijam saņemti un apstrādāti 710 pieteikumi. Vēl 61 nebija reģistrējies, apstiprināja Izglītības pārvaldes pirmsskolas iestāžu speciāliste Inga Kārkliņa.

Brīvu vietu vairs nav Ezerkrasta sākumskolā, Centra sākumskolā, Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolā, J. Čakstes 10. vidusskolā, Liedaga vidusskolā.

Pilna ir arī latviešu plūsmas klasīte 3. pamatskolā. “Izvērtējot savu telpu platību, skolotāju kapacitāti un citus faktorus, skolas arī nosaka, cik bērnus var uzņemt,” skaidro I. Kārkliņa.

Taču kustība attiecībā uz topošajiem pirmklasniekiem vēl joprojām notiek. “Ir vecāki, kuri pēc iesnieguma uzrakstīšanas tomēr pārdomā un izlemj, ka bērniņš vēl vienu gadu paliks pirmsskolā, vai maina plānus un pārceļas dzīvot ārpus Liepājas.”

Vēl brīvas vietas ir 7. vidusskolā gan latviešu plūsmas, gan mazākumtautību programmā, Oskara Kalpaka 15. vidusskolā un 8. vidusskolā. Pēdējā pagaidām komplektējas tikai viena 1. klase, jo pieteikts 21 bērns, bet kvotu ir 40.

Skolas direktore Anita Kuncīte, taujāta par mazo interesi, kā vienu no iemesliem minēja sabiedrībā joprojām dzīvo “internātskolas pievienošanas jautājumu”. “Sarunās ar mikrorajona iedzīvotājiem esmu dzirdējusi, ka tas atmiņā palicis joprojām,” viņa saka.

Bet no pirmsskolas izglītības iestādes “Mazulītis” vecāko grupu beidzējiem, kuri apdzīvo 8. vidusskolas telpas, uzsākt šeit pat mācības 1. klasē plāno tikai daži. “Mērķis par pēctecību bija, taču te jāskatās, kur ir bērna dzīvesvietas adrese.

Daudzi no bērndārzniekiem bija no citiem Liepājas mikrorajoniem, līdz ar to viņu vecāki izvēlējušies skolu, kas būtu tuvāk dzīvesvietai.”

A. Kuncīte pieļauj, ka daļai vecāku, iespējams, neder tas, ka 8. vidusskola ir tālu no pilsētas centra: “Jā, attālums var būt viens no iemesliem. Šeit nav arī darbavietu, iestāžu, kur vecākiem strādāt, līdz ar to izdevīgāk, braucot uz darbu centrā, bērnu pie reizes pievest pie kādas skolas. Arī interešu izglītības jautājums nav mazsvarīgs, kur bērnam pēc skolas pavadīt laiku.”

Situācija, ka kāds no bērniem vecāku izvēlētajā izglītības iestādē nav ticis, nemainīgi bijusi arī šogad, zina teikt I. Kārkliņa.

Viņa atgādina, ka reģistrācijā nozīme nav tikai minūtēm. Vispirms, nodrošinot bērnu ar skolu, vērtē viņa deklarēto dzīvesvietu – skolas tuvumu mājām; otrs kritērijs – vai skolā jau mācās māsa vai brālis; trešais – vai šis ir kāda īpaša statusa bērns, kuram dodama priekšroka, piemēram, bārenis vai audžubērns.

Par to, vai kāds no pašvaldības skolās pieteiktajiem bērniem palicis “aiz strīpas”, jo nav ticis nevienā no trim prioritārajām skolām, pagaidām I. Kārkliņai ziņu nav. Reģistrācija noris līdz pat jaunā mācību gada sākumam.

Portāls liepajniekiem.lv noskaidroja, ka līdz šim jau apmēram 32 nākamie pirmklasnieki ir pieteikti Liepājas privātajās skolās – “Varavīksnē” plāno klasi astoņiem bērniem, bet Katoļu pamatskola šogad veidos divas pirmās klases, kurās varētu būt 34 bērni (brīvas vēl ir 10 vietas).

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.