Portālā
vērsās kāds lasītājs, kurš, viņaprāt, iekļuvis krāpnieka
nagos, nosūtot potenciālajam darba devējam autovadītāja
apliecības kopiju, bet rezultātā nav saņēmis ne darba
piedāvājumu, ne arī pats darba devējs vairs atrodams.

Lasītājs
raksta, ka sludinājumā, kur kāds darba devējs piedāvā darbu
šoferim, izvadājot pa visu Kurzemi sīkpakas, kopā ar CV lūgts
nosūtīt arī autovadītāja apliecības kopiju, lai pārliecinātos
par tās derīgumu. Apliecības kopija nosūtīta, bet darba devējs
pazudis, telefons atslēgts, e-pasts nedarbojas.

Portāls arī no citiem lasītājiem saņēmis ziņojumus par vairākiem sludinājumu autoriem, kas lūdz, lai atsūta autovadītāju apliecību kopijas, vai nosūta to fotogrāfiju, bet pēc datu saņemšanas vairs nav iespējams potenciālo darba devēju sazvanīt.

Lūdzām
šo situāciju skaidrot Valsts darba inspekcijas amatpersonām, lai
uzzinātu, ko tad īsti darba devējs var prasīt no potenciālajiem
darba ņēmējiem un, ko drīkst norādīt darba sludinājumā.

Kā
norāda Valsts darba inspekcijas
vecākā
inspektore Diāna Švānberga,
īpaša
regulējuma par to,
drīkst vai nedrīkst darba sludinājumā prasīt iespējamā
darbinieka kompetences apliecinošu dokumentu, Darba likumā nav.
Saskaņā ar Darba likumu darba devējam ir tiesības pārliecināties,
vai pretendentam ir atbilstošas zināšanas un kompetences
apliecinošs dokuments, lai veiktu darbu. Tomēr
jāņem vērā, ka šīs
tiesības ir
no brīža, kad pretendents tiek uzaicināts uz darba interviju vai
tad, kad darba devējam jāsagatavo darba līgums.

Tāpat
VDI amatpersona skaidro, ka pamatojoties uz Darba likuma 33. panta
ceturto daļu un 35.panta otro daļu, ir tiesības iegūt ziņas par
pretendenta izglītību, darba pieredzi, specifiskām iemaņām,
sertifikātiem u.c., ja šī informācija saistīta ar ziņām, kas
nepieciešamas, lai izvērtētu darbinieka atbilstību vakantajam
amatam.

Lai
izvairītos no lasītāja aprakstītās situācijas, kad darba
meklētājs potenciālajam darba devējam nosūta datus par sevi, tai
skaitā arī kompetences apliecinošus dokumentus, bet darba devējs
pēc tam vairs nav sasniedzams, VDI iesaka
vispirms
pārliecināties,
vai uzņēmums ir ievērojis Darba likumā noteiktās prasības par
darba sludinājumā ietverto informāciju.

“Nereti
ir tā, ja darba devējs pārkāpj Darba likumu jau pašā sākumā,
proti, ievietojot darba sludinājumu, nav izslēgts, ka Darba likums
netiks ievērots arī citos gadījumos, piemēram, darbinieks tiks
nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma, vai netiks
izmaksāta darba samaksa, vai piešķirts ikgadējais atvaļinājums
utt.” skaidro
VDI pārstāve.

Tāpat
pirms šādu datu nosūtīšanas speciālisti iesaka
iegūt informāciju par uzņēmumu, kurš piedāvā darbu, izmantojot
arī internetā pieejamos resursus un atsauksmes.
“Apkopojot informāciju par uzņēmumu, darba meklētājam pašam
jāizvērtē, vai piedāvāt savu kandidatūru, nosūtot datus par
sevi, vai nē. Diemžēl
Darba likums neparedz, ka darba devējam rakstveidā vai kā citādi
jāsniedz atbilde pretendentam,” skaidro
D. Švānberga.

Papildus
Valsts darba inspekcija arī
norāda,
ka darba devējam ir ierobežotas tiesības izpaust informāciju, kas
iegūta par pretendentu. Darba
likums paredz, ka darba devējs iegūtās
ziņas, kā arī pretendenta iesniegtos darbā pieteikšanās
dokumentus drīkst
nodot
tikai tām personām, kas uzņēmumā darba devēja uzdevumā
sagatavo lēmumu par darbinieka pieņemšanu darbā. Minētās ziņas
un dokumentus drīkst darīt zināmus trešajām personām tikai ar
pretendenta piekrišanu.

“Šā
panta mērķis pēc būtības ir novērst gadījumus, lai
potenciālais darba devējs bez pretendenta atļaujas neizpaustu
darbinieka atlases procesā iegūtās ziņas ārpus uzņēmuma, kā
arī nodrošinātu, lai personas, kuras saskaras ar personu datu
apstrādi, ievērotu konfidencialitāti. Ja pretendents uzskata, ka
personas
datu apstrāde notiek nekvalitatīvi vai nelikumīgi un cilvēks pats
nespēj atrisināt šo problēmu, viņam ir tiesības vērsieties
Datu valsts inspekcijā,” uzsver
VDI pārstāve.

Valsts darba inspekcija
arī atgādina, ka darba devējam, kurš publiskā telpā, internetā,
televīzijā, radio vai presē, ievieto informāciju par vakantajām
darba vietām ir jāievēro Darba likuma 32. pantā noteiktās
prasības.

Darba sludinājums
nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem, vai tikai uz sievietēm,
izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā
darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un
pamatots priekšnoteikums. Tāpat aizliegts norādīt vecuma
ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas
noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu. Sludinājumā
aizliegts norādīt arī konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot
gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Minētā
likuma norma precīzi pasaka, ka ievietojot informāciju par brīvajām
darba vietām juridiskai personai obligāti jānorāda uzņēmuma
nosaukums un reģistrācijas numurs, bet fiziskai personai – vārds
un uzvārds. Vai arī jānorāda tā
personāla atlases uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs,
kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un
veic atlasi.

___________________________

Iesaki tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.