Vairs neiepērkas kā agrāk

Kādā no Liepājas ”Elvi” veikaliem novērojām situāciju – pircēja pie kases pēta nocenotas ”Kinder Surprise” šokolādes olas. Bez akcijas to cena veikalos šobrīd ir aptuveni 1,20 eiro, bet te kastītē pie kases norādīta cena nedaudz zemāka par 50 centiem. Teju trīs reizes lētāk.

”Kas tām olām vainas?” prasa ieinteresētā sieviete. ”Vainas nav nekādas. Es nezinu, ko mēs darīsim. Pircēji vairs neiepērkas kā agrāk, daudzas preces vairs groziņos tā arī nenonāk, stāv tik ilgi, kamēr derīguma termiņš tuvojas beigām, un tad nu mums tās jāizpārdod.

Noliktava pilna ar tādiem produktiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces. Tirgojam lētāk, peļņas jau no tā nav, bet ko citu darīt. Nezinu, kas būs,”

viņai atbild pārdevēja un nopīkstina četras olas. Divi eiro. Iepriekš par šādu summu sieviete būtu nopirkusi tikai vienu kārumu.

Šādi nocenoto preču plaukti un grozi pieejami ne vienā vien veikalā. Seši nelieli banāni ielikti maisiņā, un tiem uzlīmēta cenu zīme – 64 centi. Trīs sarkanās paprikas – 46 centi. Aprikozes melnajā šokolādē, čipsi, alus, milti un eļļa. Vēsajos zemo cenu plauktos atrodam dažādu veidu salātus, gaļu, pienu, jogurtus.

Tie, kas konkrētajos veikalos iepērkas regulāri, zina, kad tiek izlikti šie produkti, tad nu mēdz uzmanīt, pēc pulksten 17 labākās preces jau ir izķertas, jo, braucot no darba, lielākā daļa dodas arī iepirkties.

Dārzeņus izaudzējuši paši

Septembrī un oktobrī kopējais pircēju skaits veikalos, salīdzinot ar pagājušā gada šo laika periodu, ir audzis, taču kopumā pārtikas mazumtirdzniecības dati šajā rudenī apstiprina, ka iedzīvotāji tomēr kļuvuši taupīgāki un maina savus paradumus, atsakoties no dažādām precēm vai aizstājot iepriekš iecienītus produktus ar lētākām alternatīvām, informē mazumtirdzniecības tīkls “Elvi”.

“Pārdošanas dati dažādās atsevišķās preču kategorijās ļauj secināt – šajā rudenī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarucis pieprasījums pēc Latvijai raksturīgiem dārzeņiem. Šie dati savukārt korelē ar pavasarī novēroto pieprasījuma pieaugumu pēc sēklām.

Ekonomiskās prognozes jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā signalizēja, ka rudens būs finansiāli smags. Un, tā kā daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir lauki vai mazdārziņi, acīmredzot arī tie, kas iepriekš visu labprāt pirka veikalos, šajā vasarā izvēlējās dārzeņus audzēt paši. Šoruden mazāk pērk arī saldos konservējumus – tātad arī ievārījumu un kompotu krājumi vasaras laikā sagādāti pašu spēkiem.

Neatkarīgi no tā, kāda ir ekonomiskā situācija un cik līdzekļu pircēji var tērēt ikdienas produktiem,

cilvēki vēlas iepirkties iespējami izdevīgi, tālab vienmēr ir nemainīgi augsts pieprasījums pēc akcijas precēm, un arī šis rudens nav izņēmums,”

skaidro SIA “ELVI Latvija” komercdirektore Laika Vārtukapteine.

Šoruden “Elvi” veikalos sarucis pieprasījums pēc premium klases produktiem – ikriem (-49%), auksti kūpinātiem gaļas izstrādājumiem (-26%), dažādiem dārgākas cenu grupas sieriem (-13%).

Pircēji vairs neesot gatavi piemaksāt par produktiem, kas safasēti lietošanai ērtākos variantos, taču tāpēc ir dārgāki – sarūk pieprasījums pēc šķēlītēs sagrieztiem, fasētiem gaļas produktiem, kūpinājumiem. Tagad šo pašu zīmolu desu vai gaļu pērk nesagrieztu, kas attiecīgi ir lētāka.

Mazāk pērk arī dažādas porciju maizes, mizotus dārzeņus. Svaigās gaļas segmentā sarūk pieprasījums pēc dārgākas gaļas, bet pieaug pārdošanas apmēri lētākiem produktiem, piemēram, mazāk pērk liellopa gaļu, bet vairāk cūkgaļu.

Vērojams pieprasījuma kritums precēm, kas nav pirmās nepieciešamības produkti, – retāk pērk mājas tekstilu, interjera priekšmetus, jaunus traukus un citas preces, bez kurām var iztikt.

“Analizējot kopējo situāciju veikalos, jāsecina, ka pārtikas produkti cilvēkiem ir nepieciešami vienmēr, tāpēc kopējais pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības produktiem pat mazliet pieaug.

Vienīgi pircēju uzvedība veikalos un izvēlēto produktu grozs sāk atšķirties. Pircēji ir laikus sarūpējuši krājumus ziemai un veikalā izvēlas lētākus produktus, nav gatavi piemaksāt par lietām, kas varbūt taupītu laiku, bet ko var izdarīt paši,” vērtē “ELVI Latvija” komercdirektore.

Viņa prognozē, ka tuvākajos mēnešos, kad liela daļa ikdienas ienākumu būs jānovirza komunālajiem maksājumiem, visticamāk, cilvēki iepirkšanos pārdomās vēl rūpīgāk.

Meklē lētas maltīšu alternatīvas

Kompānija “Rimi Latvia” norāda, ka jau kopš vasaras vērojamas izteiktas izmaiņas iedzīvotāju iepirkšanās paradumos. Apkopotie dati rāda, ka cilvēki pērk mazāk, mēģina ietaupīt, biežāk izvēlas akcijas preces un iepērkas vairākos veikalos, meklējot izdevīgākos piedāvājumus.

”Vienlaikus pircēji nav gatavi atteikties no ierastajiem produktiem uzturā, tāpēc meklē gudras alternatīvas un veidus, kā optimizēt savu pārtikas grozu. Jūtami pieauguši ”Rimi” privātās preču zīmes produktu pārdošanas apjomi, pircējiem novērtējot cenas un kvalitātes attiecību.

Privātās preču zīmes produktu segmentā, salīdzinot 2021. gada desmit mēnešus ar šī gada desmit mēnešiem,

būtiski pieaudzis pārdošanas apjoms griķiem (pat četras reizes), makaroniem, pienam, vistas filejai, arī tā sauktajām ”Rollton” tipa zupām,

kas liecina, ka pircēji arī šādi meklē lētas maltīšu alternatīvas,” stāsta ”Rimi Latvia”sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Joprojām saglabājoties pieprasījums pēc svaigās gaļas, taču populārāka kļūstot cūkgaļa, kas ir lētāka nekā vistas gaļa, un lielāka interese vērojama arī par gaļu ar kauliņu (šķiņķi ar kaulu, spārniem, stilbiem), kā arī subproduktiem.

Salīdzinot šī gada septembra un pagājušā gada septembra rādītājus, vistas gaļas subproduktu (vistu aknu un tādu buljonam noderīgu daļu kā kaklu un muguru) patēriņš audzis par 28%.

Nolūkā mazināt inflācijas radīto spiedienu uz sabiedrību ”Rimi” līdz gada beigām fiksējis cenas pieprasītākajiem pārtikas produktiem un pirmās nepieciešamības higiēnas precēm.

Savukārt produktiem ar pēdējo dienu termiņiem tiek piedāvāta līdz pat 40% samazināta cena.

Neērtais kaimiņš ”Lidl”

Konkurences dēļ ”Lidl Latvija” pārdošanas detaļās atturas iedziļināties, taču tās pārstāvis Ingars Rudzītis norāda: ”Jau vairākus mēnešus skaidri redzam aizvien pieaugošo cenu jutīgumu. To ietekmē ne tikai inflācija, bet arī vispārējais informatīvais fons.

Klienti daudz vairāk uzmanības pievērš akciju piedāvājumiem, lūkojoties pēc finansiāli izdevīgākajiem. Pašlaik arī redzami demonstrējam, ka esam izdevīgākā ikdienas iepirkumu vieta.”

Proti, ”Lidl” apkopojis lielo ģimenes grozu un, metot kautrību pie malas, salīdzinājis, cik pircējiem tas izmaksā ”Lidl”, bet cik ”Rimi” un ”Maxima” veikalos. ”Ietaupījums uz lielo ģimenes grozu ir līdz pat 21 eiro,” pircējiem pavēsta ”Lidl”, kas oktobrī Liepājā atvēra savu otro veikalu Parka ielā.

Turpat netālu Zemnieku ielā augusta nogalē durvis vēra starptautiskā pārtikas veikalu tīkla ”SPAR” tirgotava. Piektdienas priekšpusdienā tajā ir vien daži apmeklētāji, novēroja liepajniekiem.lv.

”Domāju, ka vēl daudzi iedzīvotāji pilsētā nemaz nezina, ka ”SPAR” ir atvērts. Pirmajās nedēļās bija ļoti liela liepājnieku un pilsētas viesu, kas tur brauca garām, interese. Pēdējās nedēļās redzam, ka pircēju plūsma nedaudz samazinājusies. Vasara beigusies, un arī tam droši vien ir kāda ietekme, tāpat netālu atvērts arī jauns veikals.

Prieks redzēt, ka Liepājā tirdzniecība attīstās, bet, protams, tas ietekmē pircēju plūsmu esošajiem tirgotājiem.

Attiecīgi katram jādomā, kā savu pircēju piesaistīt un noturēt,” pauž ”SPAR Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Viņš gan uzsver, ka ”SPAR” no konkurences nebaidās, tas turpināšot paplašināt savu piedāvājumu un īstenošot dažādas aktivitātes gan veikalā, gan pilsētā.

Arī plāni izvērst savu darbību neesot atlikti – novembrī Latvijā trešo ”SPAR” tirgotavu plānots atvērt Cēsīs, bet līdz gada beigām iecerēts atklāt vēl divas tirgotavas.

”Krīzes agri vai vēlu beidzas, un vienmēr tas bijis arī iespēju laiks. Pašreizējā krīze nav salīdzināma ar 2008. gadu, kad bija vispārējs ekonomikas sabrukums, bezdarbs utt. Šobrīd primārā problēma slēpjas tajā, ka sadārdzinājušies energoresursi.

Protams, pircēji to izjūt savā maciņā, attiecīgi patērētāju uzvedība mainās, cilvēki skatās, kā var ietaupīt, meklējot lētākas preces, mazāk iegādājas luksusa preces vai tās, kuru iegādi var atlikt uz vēlāku laiku. Taču, ja salīdzina ar jau minēto 2008. gadu, situācija kopumā ir daudz labāka – cilvēkiem nauda ir, tikai pircēji kļuvuši izvēlīgāki un piesardzīgāki,” saka A. Vilcmeiers.

Piemērots laiks kooperēties

Elīna Pelčere, finanšu un pārdošanas trenere

Tas, cik ilgi spēsim izturēt šādu dārdzību, ir atkarīgs no katra spējas pielāgoties un drošības spilvena lieluma. Būtiski ir laikus rēķināties, ka nav jau daudz variantu, ir jādomā, kā izdzīvot.

Jostas savilkšanai ir robežas, tātad vajadzētu domāt par risinājumiem papildu peļņas iespējām.

Sākt mācīties, lai iegūtu prasmes, kas nākotnē palīdzēs pelnīt vairāk. Uz lapas uzrakstīt visas prasmes, kas ir iegūtas dzīves laikā, un apdomāt, kuru varētu izmantot naudas pelnīšanai. Ja prasmes ir kaut vai par 10%, to vienmēr var noslīpēt, jāmeklē viss, ko mēs protam, kas mums ir, nevis pretēji.

Ņemot vērā, ka nezinām, cik ilgi šis periods ievilksies, ir svarīgi, ka mēs domājam ilgtermiņa risinājumos un izturamies atbildīgi gan pret maku, gan savu mentālo veselību. Cilvēki ļoti bieži taupa uz savu prieku. Tas aizved pie tā, ka mēs ikdienā jūtam nogurumu no sava darba, bet nejūtam nekādu prieku no nopelnītā, un tas var novest pie izdegšanas.

Būtiski no katras algas daļu novirzīt apzinātai sevis iepriecināšanai un patiesai enerģijas atjaunošanai.

Mēs zinām, ka ”junk food” nodara kaitējumu mūsu ķermenim, bet bieži neaizdomājamies, ka savu prātu atpūtinām ar ”junk food”, kas ir TV, ziņas, alkohols, datorspēles – ātra sevis atslābināšana bez kvalitatīvas relaksācijas. Tas noved pie slikta noskaņojuma, un tad mums gribas sevi iepriecināt.

Bieži vien tas izpaužas impulsa pirkumos, un beigās iztērējam vairāk, nekā ja būtu atvēlējuši 10% no saviem ienākumiem apzinātai atpūtai un savam priekam. Tādēļ ir svarīgi izvērtēt, ko mums maksā ietaupīšana uz sevi.

Iesaku sarakstīt esošos izdevumus Excel tabulā, izvērtēt, no kurām pozīcijām esat gatavi atteikties (maksas aplikācijas, TV), kurām uzlikt konkrētus limitus (pārtika, transports utt.) un kuras ir iespējams aizstāt ar barteru vai bezmaksas (sports, meistarklases, grāmatas).

Iegūto skaitli ir vērtīgi uzreiz novirzīt savam mērķim. Ja šāda taupīšana šķiet nepieņemama vai dzīvesprieku apēdoša, tad neatliek nekas cits, kā domāt risinājumus pelnīšanai vairāk esošā darba ietvaros (gabaldarbi, kāpšana pa karjeras kāpnēm), darba nomaiņa vai piestrādāšana brīvajā laikā.

Arī savā ģimenē domāju, kā taupīt. Mums ir ļoti veicies ar to, ka paši varam regulēt siltumu savā mājoklī, telpas, kuras izmantojam maz, neapsildām. Pārgājām uz vienu ģimenes auto. Turamies pie principa, ka pārtikai un transportam ir savs limits, un sekojam līdzi tam aplikācijā Tricount.

Acīmredzami arī tirgus cenšas pielāgoties šai situācijai, var novērot darbalaika izmaiņas, daži ēdinātāji meklē iespējas saglabāt esošās cenas, piedāvājot lētākus ēdienus, kāds samazina porciju apmērus.

Mans ieteikums ir fokusēties uz savu lojālo klientu, saprast, kas šim klientam ir svarīgs, kādēļ viņš iegādājas pakalpojumu, un nodrošināt maksimālo servisu šim cilvēkam.

Ja skriesim līdzi atlaižu piedāvājumiem, mēs tikai sāksim nevajadzīgu dempingu, kas nevienam uzņēmējam nebūs labvēlīgs.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi runāt ar klientiem un sadarbības partneriem. Šis ir piemērots laiks meklēt dažādas kooperācijas – apvienoties kopējās telpās, izmantot loģistikas optimizāciju, veikt kopīgus pasūtījumus apjoma atlaidēm, dalīties ar darbiniekiem, lai nav jāatlaiž, ja nevaram nodrošināt pilnu slodzi.

Tas nav kauns meklēt risinājumus, šobrīd visi domā par gudru saimniekošanu, tādēļ tas ir labs brīdis sarunām un sadarbībai.

To, kad šis dārdzības vadzis lūzīs, noteikti neviens pilnīgi precīzi nespēs prognozēt, jo to ietekmē agresora darbības, iespēja izmantot alternatīvus enerģijas avotus, kā arī mūsu pašu spēja pārorganizēt ikdienas paradumus.

Es emocionāli gatavojos, ka tāds būs viss 2023. gads. Ja cenas pozitīvajā virzienā mainīsies ātrāk, tas būs patīkams pārsteigums.

UZZIŅAI

Elīnas Pelčeres ieteikumi

• Nekad neturi visu naudu vienā kontā, jo tas rada iluzoru sajūtu, ka visam pietiks. Sadali naudu pa vairākiem mērķa kontiem, lai zini, cik tieši ir brīvu naudas līdzekļu.
• Samaksā saviem mērķiem mazāko iespējamo summu katru mēnesi. Labākos mēnešos vari summu palielināt, lai veidojas ieradums krāt pat taupības laikos.
• Pieslēdz Digitālo krājkasi – kad norēķināsies ar karti, summa tiks noapaļota līdz pilnam eiro un starpība tiks ieskaitīta tavā krājkontā. Tas ir viegls veids, kā uzkrāt un pat nepamanīt. Gada beigās būs patīkams bonuss.
• Saraksti visas izdevumu pozīcijas Excel vismaz vienu mēnesi un izvērtē, ko esi gatava nogriezt, limitēt vai aizstāt ar bezmaksas.
• Pieslēdz aplikāciju Tricount un uzliec konkrētām pozīcijām naudas limitus. To var savienot ar ģimeni un, kad limits sasniegts, vienoties par risinājumiem.
• Pats būtiskākais, nepārmet un neiznīcini motivāciju cilvēkam, kurš pelna mums naudu, – SEV.

Uzziņai

> Dzīves dārdzības dēļ pēdējā mēneša laikā Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ierobežojuši izklaidi un ēšanu ārpus mājas, aptaujā secinājusi banka “Citadele”.

> Pagājušā mēneša laikā 42% iedzīvotāju ierobežojuši tēriņus dažādu kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšanai, kamēr 41% ierobežojis tēriņus ēdiena pasūtīšanai vai ēšanai ārpus mājām.

> Vienlaikus 35% respondentu atlikuši došanos ceļojumā, 32% atteikušies no jauna apģērba iegādes, 31% samazinājis elektrības patēriņu mājsaimniecībā, bet 13% ierobežojuši mājokļa apsildes izdevumus.

> Tāpat 28% respondentu pēdējā mēneša laikā atlikuši mājokļa remontu vai mēbeļu iegādi, 25% atlikuši uzkrājumu veidošanu, savukārt 23% ierobežojuši izdevumus hobijiem un transportam.

> 15% dzīves dārdzības dēļ atlikuši dažādu veidu ārstniecības izdevumus, piemēram, operācijas, izmeklējumus vai ārsta vizītes, bet 6% atlikuši arī medikamentu iegādi.

> Vienlaikus 15% respondentu atlikuši izdevumus, kas saistīti ar sevis pilnveidošanu, piemēram, kursu vai apmācību apmeklēšanu un ar izglītību saistītus tēriņus.

> Aptaujā arī secināts, ka 15%, paredzot dzīves dārdzības pieaugumu, ir iegādājušies nepieciešamās preces, kamēr to cenas nav kāpušas vairāk, bet 5% ierobežojuši bērnu ārpusskolas aktivitāšu apmeklējumu.

Avots: Ziņu aģentūra LETA

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild liepajniekiem.lv.