25. aprīlī laiks bija kā radīts kārtīgam gadatirgum un jau no paša agra rīta Pētertirgū sākās rosība. Daudzi pārdevēji bija ieradušies un savas tirdzniecības vietas iekārtojuši drīz pēc tam, kad saulīte uzlēkusi. Ja pulksten deviņos vēl netraucēti varēja visu gadatirgus teritoriju izstaigāt, tad desmitos ejas jau bija ļaužu pārpilnas.

Vislielākā rosība dienas garumā bija teritorijā, kur tirgoja stādus – kociņus, ogulājus, košumkrūmus, puķu stādus, gumus un sēklas. Šo aktivitāti viegli izskaidrot, jo pavasaris ir klāt un dārzi gaida savu tiesu. Gar stādiņu rindām staigājot, ne viens vien pakrūtē sajuta kņudinošu nemieru, sak, tā gribas ķerties pie zemītes – rušināt un stādīt!

Tā kā pārdevēju, amatnieku Jurģudienas gadatirgū bija tiešām daudz, bija jūtama arī nopietna konkurence.  Vairāki pārdevēji piedāvāja medu, vairāki izstrādājumus no koka, vairāki bija sacepuši piparkūkas un tā tālāk. Kur nu vēl izstrādājumi no māla, ādas, rotas un dažādi apģērbi. Nav noliedzams, ka ne viens vien liepājnieks tirgu izstaigāja tikai, lai pamielotu acis un izjustu kopā būšanas prieku. Uz mājām nestas smagas iepirkumu somas šopavasar nav modē. Bet bez ēšanas tomēr neviens nav un nevar būt palicis! Par vēderpriekiem gādāja kūpināto zivju pārdevēji un maizes cepēji. Lai uzturētu možu garu, tautiskas melodijas spēlēja kapelas “Paurupīte” mūziķi. Kā teica Leons Kalniņš, kurš spēlē kontrabasu un bungas, viņa novērojumi liecinot, ka šāda mūzika gadatirgum piedod īpašu garšu.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”