“Nav
pārsniegts” – tā mēnesi pēc mēneša lasāms publiski pieejamajā informācijā
par gaisa kvalitātes mērījumiem Liepājā. Tie reģistrē sēra un slāpekļa
dioksīdu, ozona, oglekļa oksīda, benzola un sīko daļiņu jeb putekļu klātbūtni
gaisā. Bet otra pilsētas putekļainības mērīšanas ierīce, kas uzstādīta šās
vasaras beigās, par saviem mērījumiem vēl aizvien tehnisku iemeslu dēļ klusē.

Puteklis ir
sarežģīta lieta

Visi interneta
lietotāji datus par gaisa kvalitāti Liepājā var atrast Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā www.meteo.lv. Monitoringa
stacijas atrodas vairākviet Latvijā, Liepājā tāda ir O. Kalpaka ielā pie
krustojuma ar Flotes ielu.

Flotes ielas novērojumu
stacijas galvenais mērķis ir transporta radītā piesārņojuma noteikšana, bet tā
uztver arī citu antropogēnu jeb cilvēka radītu slodzi videi, piemēram, to, kas
rodas no rūpniecības un apkures, skaidro LVĢMA. Stacija strādā jau kopš 1999.
gada.

Sēra dioksīds
rodas no automobiļu izplūdes gāzēm un apkures sezonas laikā. Arī pie tā, ka
gaisā nonāk slāpekļa dioksīds, vainīgas auto izplūdes gāzes. Savukārt ar ozona
līmeni ir tā – jo vairāk gaisā slāpekļa dioksīda, jo mazāk ozona un otrādi.
Monitoringa stacija mēra arī gaisa putekļainības līmeni. Putekļus tās datos
apzīmē kā daļiņas PM10 un PM 2,5. Skaitlis norāda uz
daļiņas lielumu – 2,5 vai 10 mikrometri.

Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datos atrodama arī informācija par to,
cik reižu visa gada laikā lielāko putekļu daļiņu daudzums pārsniedzis
pieļaujamo diennakts normu. Līdz šim šā gada laikā Liepājā tas noticis deviņas
reizes, kas tālu atpaliek no 35 reizēm – maksimālā pieļaujamā daudzuma gada
laikā. Ja salīdzina ar citām pilsētām, par Liepāju mazliet putekļaināka šogad
ir bijusi Rēzekne, bet Rīga ir visām tālu priekšā, tā normatīvu pārsniegusi 42
reizes.

Līdzīga
situācija bijusi arī pērn, kad Liepāja pārāk putekļaina bijusi 19 gadījumos,
tikpat šādu reižu bijis arī Rēzeknē. Savukārt Rīgai – 62 gadījumi.

Puteklis jeb
sīkā daļiņa PM ir diezgan sarežģīta lieta. Tas satur dažādas vielas: smagos
metālus, sodrējus, smiltis un citas sastāvdaļas. Un ar to ļoti skaidri parāda
cilvēka ietekmi uz vidi. Ietekme uz Liepājas putekļainības līmeni ir arī jūras
sālim, ko atnes vēji – skaidro LVĢMA speciālisti. Ap šīm sāls daļiņām aplīp
citu vielu daļiņas, izveidojot lielu putekli.

Vēji, zema
apbūve, samērā maza transporta intensitāte – vides speciālisti uzskaita
apstākļus, kas ļauj  Liepājas gaisam būt
diezgan tīram. Arī attīstīta rūpniecība var būt viens no gaisa piesārņojuma
cēloņiem, bet vismaz šajā pilsētas daļā tā īpašu ietekmi uz vidi neatstāj.

LVĢMA pārziņā ir
arī Rucavā esošā stacija, kas mēra lauku fonu un arī pārrobežu piesārņojumu. Tā
darbojas jau trīsdesmit gadu. Šai laikā secināts, ka piesārņojumu Latvijā no
Centrāleiropas galvenokārt ienes dienvidrietumu vēji. Taču 25 gadu laikā, kopš
Eiropā spēkā stājušās Ženēvas konvencijas normas, kas paredz pārrobežu gaisa
piesārņojuma samazināšanu, tas tiešām gājis mazumā, un Rucavas stacijā iegūtie
dati to apstiprinot.

Datus nevar
nolasīt

Kopš vasaras beigām Liepājā ir vēl viena gaisa
putekļainības mērierīce, bet tā ir Valsts vides dienesta un tātad Liepājas
Reģionālās vides pārvaldes pārziņā. Tā uzstādīta pēc tam, kad šovasar putekļainības
jautājumu aktualizēja O. Kalpaka ielas iedzīvotāji, kuru mājas atrodas
netālu no ostas uzņēmuma “Liepaja Bulk Terminal” piestātnēm. Viņi jau
gadiem bijuši nemierā ar gaisa kvalitāti, ko ietekmē tuvumā notiekošā labības
produktu pārkraušana.

Pēc iedzīvotāju sarunām ar pašvaldību
un ar Vides pārvaldības darbiniekiem augustā blakus žogam, kas norobežo
“Liepaja Bulk Terminal” teritoriju, darbojas pārvietojams
putekļainības mērītājs. Satrauktajiem iedzīvotājiem tika solīts, ka visi
interesenti datiem varēs sekot līdzi internetā, lai pārliecinātos par situāciju
un iespējamām tās izmaiņām. Informācijai vajadzētu būt pieejamai mājaslapā www.vvd.gov.lv
, sadaļā “Kontrole”, apakšsadaļā “Putekļu monitorings”.
Taču līdz šim tās tur nebija centrālā servera problēmu dēļ – saka Liepājas
Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Roberts Bērziņš. Līdz ar to
arī Vides pārvaldei neesot informācijas par mērījumu rezultātiem. Valsts vides
dienesta administrācija solījusi problēmu atrisināt tuvāko nedēļu laikā. Tiesa
gan, ar šo mobilo putekļainības mērierīci, ko Valsts vides dienests iegādājās
jau 2013. gadā, darbs līdz šim nav vedies vispār. Līdz pārvietošanai uz
ostu tā atradās Reģionālās vides pārvaldes teritorijā Jaunajā ostmalā un vēl ne
reizi nav veikusi mērījumus un vākusi datus.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015