Ja ļaudis sākuši putnus barot, tad viņiem tas jādara visu ziemu, uzsver ornitologs Mārcis Tīrums. Taču vainas izjūtai īsti pamata neesot arī tad, ja putnus nebaro.

“Tas vairāk svarīgi cilvēkam pašam, viņa sirdsapziņai, putnam tas nav tik būtiski,” saka ornitologs, piebilstot, ka uz pavasara pusi putni, protams, spēkus sāk zaudēt. Tomēr to iespējas izdzīvot esot diezgan lielas.

Putnu Latvijā šoziem esot krietni mazāk, jo sniega segas un sala dēļ tie devušies meklēt barību citur, piemēram, Lietuvā un Polijā netrūkstot vietu, kur to atrast. Prom, piemēram, devusies arī daļa tik ierasto putnu barotavu apmeklētāju zīlīšu. Tās un citi putni atgriezīsies, kad laika apstākļi kļūs labvēlīgāki. Bet lielos lidoņus, tādus kā sudrabkaijas, “tik viegli samaitāt nemaz nevar”, saka M. Tīrums. Ja tāds pārziemotājs, pie regulāras piebarošanas pieradis, vienu dienu to vairs nesaņemšot, tad nākamajā vai aiznākamajā jau spēšot atrast kādu citu ēdmaņu, kā tam arī dabā jābūt. Grūtāk, iespējams, varētu klāties gulbjiem, kurus cilvēki baro, izejot brīvdienu pastaigās. Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko aģentūrai LETA sacījis, ka bargās ziemas dēļ putnu un galvenokārt gulbju populācija varētu nedaudz samazināties. Viņš uzsver: gulbjus un pīles barojot, tiem nedrīkst dot rupjmaizi – tā putniem kaitīga, un tie jābaro vietās, kur ūdens neaizsalst.

“Tagad laukā ir tā, kā ziemā ir jābūt,” rezumē ornitologs M. Tīrums. Gājputnu atgriešanos tā, visticamāk, nekādi neietekmēšot.

“Kurzemes Vārds”

No putnu un dabas viedokļa raugoties, šī ir tāda ziema, kādai jābūt – skaidro ornitologi.