Ir pāragri runāt par Liepājas pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumam, nezinot finansējuma avotus, aģentūrai LETA pauda Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis (LRA).

Kā vēstīts, Kultūras ministrija (KM) mudina Latvijas pilsētas un novadus pretendēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gadā statusu.

Deksnis uzsvēra, ka situācija ar Covid-19 pandēmiju ir būtiski ietekmējusi arī Liepājas pašvaldības ikdienu, kā rezultātā ir mainījušās atsevišķas prioritātes un darbības virzieni. “Pirms neesam atrisinājuši esošo situāciju, piemēram, par valsts atbalstu Liepājas teātrim Covid-19 seku likvidēšanai, ir pāragri runāt par Liepājas pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumam, jo absolūti nav skaidri finansējuma avoti un valsts atbalsts pilsētai, kas šo titulu varētu nest,” sacīja Deksnis. 

Viņš piebilda, ka arī Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) apstiprināja, ka kopējam valsts atbalstam šajā jautājumā nav definēta stratēģija.

Deksnis uzsvēra, ka Liepājas kultūras piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs, kvalitatīvs un profesionāls, pilsētai ir spēcīgi radošie prāti un iespējas noteikti iegūt šo titulu, bet pašlaik ir jātiek galā ar pandēmijas radītajām sekām.

LETA jau ziņoja, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu katru gadu piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām iniciatīvas dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteikto. Šis kalendārs paredz, ka 2027.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām Eiropas Savienības dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei.

Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un par tā piešķiršanu paziņo ne vēlāk kā četrus gadus pirms statusa iegūšanas.

Pieteikumus 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam aicinātas iesniegt Latvijas pilsētu pašvaldības, pilsētu pārvaldes, novada pilsētu vai novadu pašvaldības, kuras pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanu, kā arī kopienas ārpus Eiropas kultūras galvaspilsētas kandidātpilsētas teritorijas.