Septītais biežākais nāves cēlonis

Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija.

Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.

Bieži vien tuvinieki par šādas diagnozes esamību pārdzīvo krietni vairāk nekā tie, kas ar to sirgst. Jo tieši viņiem nākas ar to sastapties aci pret aci.

Pašlaik ar šo slimību visā pasaulē sirgst vairāk nekā 55 miljoni cilvēku, un no jauna atklāto gadījumu skaits ir vērā ņemams – desmit miljoni gadā.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēses liecina, ka demence šobrīd norādīta kā septītais biežākais nāves cēlonis pasaulē un viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ vecāka gadagājuma cilvēki kļūst atkarīgi no līdzcilvēkiem.

Demence ir slimība, kas izraisa smadzeņu darbības traucējumus, izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus prāta jeb kognitīvo funkciju traucējumus, kuru dēļ cilvēkam rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas.

Pasaulē biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence. Pēdējā Latvijā ir reģistrēta 93 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka gandrīz vienam no tūkstoš cilvēkiem mūsu valstī ir demence.

Pie ārsta jādodas nekavējoties

Par to, kas būtu jāzina par demenci un iespējām to aizkavēt, lai izbaudītu dzīvi arī vecumdienās, stāsta PSKUS Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja, Neiroimunulogu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Dr. med. Viktorija Ķēniņa.

Lai gan kognitīvo funkciju izmaiņas visbiežāk ir neatgriezeniskas, tomēr, saņemot ārstēšanu, ir iespējams kontrolēt slimības simptomus.

“Tieši tādēļ savlaicīga vēršanās pie ārsta ir tik būtiska, jo sniedz iespēju aizkavēt slimības attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc par to ir jārunā atkal un atkal, jo

nereti mūsu sabiedrībā valda kļūdains priekšstats, ka demence ir daļa no dabiskas novecošanas. Tā nav!

Vēl nesen kādā no konferencēm ar citiem speciālistiem spriedām par demenci un centāmies atbildēt uz jautājumu: “Vai viegli būt senioram?”

Lai gan vecums ir visbiežākais šīs slimības riska faktors, demence nav dabiska novecošanās līdzgaitniece. Turklāt šī slimība neskar tikai un vienīgi seniorus. PVO aplēses liecina, ka līdz pat 9% gadījumu ar demenci var saskarties arī gados jauni cilvēki,” stāsta V. Ķēniņa.

Riska faktori, kas var ietekmēt cilvēka kognitīvo spēju pasliktināšanos, līdzīgi kā daudzām slimībām  ir neveselīgs dzīvesveids – mazkustīgums, alkohola lietošana un smēķēšana.

Savukārt kā papildu riska faktori tiek minēti hipertensija, kā arī paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs.

“Laimes hormons” ir no svara

Pētījumi atklājuši, ka lielu lomu šīs slimības attīstībā spēlē hormoni.

Lai gan vīriešiem gadu laikā tiek novērots lielāks smadzeņu vielas apjoma zudums, serotonīna (tautā saukta par “laimes hormonu”) ražošana smadzenēs viņiem ir par 52% lielāka nekā sievietēm.

Līdz ar to sievietes daudz biežāk saskaras ar depresiju, kas arī var būt viens no demences veicinātājiem.

Džona Hopkinsa universitātes pētnieki atklāja, ka pacientiem ar Alcheimera slimību un smagu kognitīvo spēju pasliktināšanos ir ievērojami samazinājies serotonīna neironu skaits. Tādēļ viņi sliecas domāt, ka tieši tas var būt slimības izraisītājs.

Tas nozīmē, ka, atrodot veidus, kā novērst serotonīna zudumu organismā, iespējams, mediķiem izdotos palēnināt vai pat apturēt Alcheimera slimības un citu demences veidu progresēšanu.

Līdztekus tam demences pētnieki analizē arī citu hormonu izmaiņu korelāciju ar šo slimību.

Tāpat statistika atklāj to, ka sievietēm demences risks ir lielāks.

Analizējot, piemēram, Alcheimera pacientus pēc dzimuma, redzams, ka divas trešdaļas ir tieši sievietes. Iemeslu tam var būt ļoti daudz, bet viens no virzieniem, kurā pētnieki pašlaik analizē likumsakarības, ir estrogēna līmeņa pazemināšanās.

Pētījumi atklājuši, ka arī estrogēna terapija sievietēm menopauzes laikā kognitīvo funkciju neuzlaboja – tieši pretēji. Tā bija vēl zemāka nekā tām, kuras to neizmantoja.

Ārsta ieteikumi saslimšanas risku mazināšanai

Galvenokārt labas veselības nosacījums, kas ļauj mazināt arī saslimšanu ar demenci, ir veselīgs dzīvesveids un atteikšanās no atkarības izraisošām vielām.

Tomēr nedrīkst aizmirst arī par to, ka smadzenēm ir jāliek strādāt un būt aktīvi nodarbinātām.

“Mana pieredze liecina, ka tādu profesiju pārstāvji kā mediķi un skolotāji retāk saskaras ar demenci, un viens no skaidrojumiem ir pavisam vienkāršs –

viņi ir spiesti apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. Līdz ar to prāts intensīvi “strādā” arī 60, 70 un pat 80 gados.

To pierāda arī pētījums, kur ilgstošā laika periodā tika analizētas katoļu mūķeņu kognitīvās funkcijas un to izmaiņas.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka situācijās, kad cilvēkam teorētiski bija “nosliece” uz demenci, jo tāda ir bijusi kādam no vecākiem, kā arī citi riska faktori, tieši regulāra jaunas informācijas apguve bija apstāklis, kas kavēja tās izpausmes,” skaidro V. Ķēniņa.

Pazīmes, kuras liek rīkoties

Lai mazinātu demences izpausmes, ļoti būtiski ir atklāt šo slimību laikus, tādēļ sev tuvo senioru veselībai, tostarp viņu kognitīvajām funkcijām, jāpievērš uzmanība ik pa laikam.

“Ir vismaz četri, bet nebūt ne vienīgie “sarkanie karodziņi”, kas var liecināt, ka cilvēkam, iespējams, ir demence

un tādēļ ir nepieciešama vizīte pie ģimenes ārsta, kurš tad nosūtīs tālāk pie neirologa.

Pirmkārt, senioram ir parādījušās grūtības paveikt it kā vienkāršus un līdz tam zināmus uzdevumus un ikdienas aktivitātes, piemēram, lielu piepūli sagādā dažādu funkciju izmantošana televizorā vai citās ierīcēs.

Otrkārt, grūtības izteikties un nosaukt pazīstamus priekšmetus vai nespēja atpazīt draugus un tuviniekus.

Treškārt, par demenci var liecināt straujas garastāvokļa izmaiņas, kas ietekmē arī personību. Seniors ir kļuvis izteikti apjucis, aizdomīgs, depresīvs vai bailīgs. It īpaši tas var izpausties ārpus esošās vides.

Ceturtkārt, atmiņas zudums, kas traucē ikdienas dzīvi. Viena no visbiežāk sastopamajām demences pazīmēm, īpaši agrīnā stadijā, ir nesen apgūtās informācijas aizmiršana, kā arī vienādu jautājumu uzdošana atkal un atkal,” skaidro mediķe.

Uzziņai

Ko ievērot, esot līdzās cilvēkiem, kas sirgst ar demenci?

• Iegūstiet maksimāli daudz informācijas par demenci.
• Komunicējiet ar pacietību.
• Maksimāli ilgi saglabājiet tuvinieka neatkarību.
• Padariet mājas vidi vienkāršu.
• Maziniet kritienu risku. Cilvēkam, kuram ir demence, nereti var būt arī koordinācijas traucējumi.
• Nodrošiniet tuvinieka organisma funkcijas pietiekami labā līmenī – brilles, dzirdes palīglīdzekļi, asinsspiediena un pulsa rādītāji.
• Reaģējiet uz izmaiņām emocionālajā stāvoklī un uzvedībā. Reizēm cilvēkam, kuram ir demence, papildus attīstās depresija, bezmiegs, nepamatotas, aplamas un nekoriģējamas idejas, halucinācijas, nemierīga vai agresīva uzvedība, var pat parādīties epilepsijas lēkmes.
• Iesaistieties tuvinieka medicīniskās aprūpes organizēšanā.
• Parūpējieties arī par sevi. Interesējieties savas pašvaldības sociālajā dienestā par iespēju piesaistīt sociālo aprūpētāju vai ģimenes asistentu.

Avots: SPKC