Deputātiem Valērijam Kravcovam un Stēnam Lorensam Liepājas domes pirmajā sēdē palīdzēja tulki.

V. Kravcova palīdze bija Liepājas Krievu kopienas izpilddirektore Marija Grigorenko, bet S. Lorensam tulkoja viņa grāmatvedis Gustavs Pelēcis. Abi palīgi redakcijai sacīja, ka viņi palīdzot brīvprātīgi un neatalgoti.

G. Pelēcis sacīja, ka tas esot viņa ieguldījums pilsētas labā. M. Grigorenko: “Par maksu pagaidām nav runas.” V. Kravcovs starpbrīdī izvilka no savas somas grāmatas, lai apliecinātu, ka mācās valodu. Saprašana esot kļuvusi jau labāka, lasot latviski grāmatu “Maskava – Gailīši”, vēl viņš mācoties no grāmatiņām “Izučajem latišskij jazik”. Pirmajā domes sēdē gan V. Kravcovs neizdvesa ne skaņas.

Domes sēdes darba valoda ir valsts valoda, tātad latviešu valoda, atgādināja Valsts valodas centra pārstāve Liepājā Vija Āboliņa. Valodas inspektorei vairs nav tiesības pārbaudīt deputāta valsts valodas prasmi, lai gan agrāk ir bijusi norma, ka latviešu valoda deputātam noteiktā līmenī ir jāzina, un bez tās nemaz nevarēja kandidēt uz amatu. Savukārt Eiropas valsts Dānijas pilsonis un Liepājas iedzīvotājs S. Lorenss domes sēdē runāja gan latviski, gan angliski, un tad viņa teikto klātesošajiem tulkoja G. Pelēcis. Vai tulka teikto var protokolēt kā deputāta sacīto? Ko par to saka likums? Tomēr uz redakcijas jautājumu pagaidām nevarēja atbildēt ne inspektore, ne domes Juridiskās daļas vadītāja Inita Pelnēna.

“Kurzemes Vārds”