Vakar Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā kopā ar meitu Daci ieradās Edgars un Velta Ozoliņi, lai atzīmētu savas Dimanta kāzas – kopā nodzīvotos 60 gadus.

Viņus sveica nodaļas vadītāja Dzintra Mirdza Reisa, gaviļnieki parakstījās Dimanta kāzu reģistrā un saņēma Pilsētas domes Pateicības rakstu.

Šogad Ozoliņi jau ir septītais pāris, kuri izvēlējušies aiziet uz Dzimtsarakstu nodaļu un pieteikt savas Dimanta kāzas. Viņi apprecējušies 1949. gada 11. jūnijā Dundagas pagastā. Abi iepazinušies gadu pirms laulībām, kādā dzimšanas dienā, un jau tajā pašā vakarā jaunais puisis vadījis iepatikušos meiteni uz mājām. Kādēļ iepatikusies? Vakar Ozoliņa kungs, brīdi padomājis, sacīja: “Viņa bija tāda nosvērta, prātīga.” Kas piesaistīja jaunās meitenes uzmanību? “Edgars labi dejoja, tāds dzīvespriecīgs puisis!”

Tolaik Velta strādājusi Dundagas sīrupa fabrikā, bet Edgars bijis mehāniķis un vadījis brigādi. Pēc apprecēšanās, kas īstenota pavisam slepeni, radiem nezinot, bet sagādājot viņiem patīkamu pārsteigumu, abi dzīvojuši aktīvu dzīvi – dejojuši deju kolektīvā, dziedājuši koros, Edgars bijis sportists un, kā pats saka, atvaļinājumā visu šo garo gadu laikā aizgājis tikai trīs reizes.

Uz Liepāju dzīvot pārcēlušies 1982. gadā. Izaudzināti divi bērni Ojārs un Dace, ir mazbērni Mārcis, Baiba, Ģirts un Linda. Sagaidīta mazmazmeitiņa Vanesa. Kā domā dimanta Ozoliņu ģimene, kādēļ vajadzētu precēties? Viņi teica tā: “Lai abiem būtu kopīga dzīve un mājas, lai kopā būtu jautrāk, interesantāk. Lai bērnus, mazbērnus varētu kopā audzināt. Lai nekas nebūtu apkārt vēl jāmeklē!”

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Vakar Edgars un Velta Ozoliņi, kā jau kāzu jubilejā pienākas, iemalkoja šampanieti un, uzklausījuši ceremonijas viesu saukto “Rūgts!”, labi zināja, kas tālāk darāms!