Sestdiena, 18. maijs Inese, Inesis, Ēriks
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Diskusijā secina, ka nepieciešams celt latviešu pašapziņu

Diskusijā secina, ka nepieciešams celt latviešu pašapziņu
17.05.2010 17:45

Atslēgvārdi

Diskusijā “Krīze: samelstais un faktiskais” Liepājas iedzīvotāji kopā ar ekspertiem, Meirovica biedrības valdes locekli, starptautisko labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperti Lolitu Čigāni un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu, politologu Juri Rozenvaldu centās rast atbildi uz jautājumu, vai šī brīža situācija ir krīze ekonomikas, demokrātijas vai varbūt uzticības jomā, kādi ir krīzes pārvarēšanas rezultāti, cik lielā mērā sabiedrība saprot notiekošo.

Sarunu vadīja filozofs, Latvijas Universitātes prof. Dr. Phil. Igors Šuvajevs.

Diskusija tika uzsākta ar jautājumu, vai tieši bezatbildība nav tā, kas izraisījusi krīzi? Lolita Čigāne norādīja, ka šobrīd atšķirības, kā cilvēki šo situāciju izjūt savā dzīvē, ir ļoti lielas. Diskusijas tēmu L. Čigāne izvēlējas aplūkot no vairākiem aspektiem, katru no tiem argumentējot. Pirmkārt, tika uzstādīts jautājums par to, kāpēc šos 20 gadus mūsu kaimiņvalstis ir pratušas izmantot daudz veiksmīgāk nekā mēs? Brīvības iespējas visas trīs Baltijas valstis ieguva vienādas, bet mēs šīs iespējas uztveram pārāk pašsaprotami. Otrs aspekts ir politiskās elites zemā kvalitāte: ”Līdzatbildīgi par to mēs tiešām esam visi, jo latviešiem ir milzīga nepatika pret varas turēšanu. Mēs negribam varu, jo, mūsuprāt, vara ir netīra un kaitīga.” Pēc L. Čigānes domām šī domāšana nāk mums līdz no padomju laikiem. Kā trešais aspekts tika aplūkota jaunā paaudze, kurai pēc teorijas būtu mūs jāizvelk no šīs situācijas.

Juris Rozenvalds norādīja: ”Krīze ir tāds stāvoklis, kad attīstības turpināšana ar vecām pieejām vairs nav iespējama”. Viņš uzsvera, ka latviešu sabiedrību ļoti ietekmē vēl no padomju laikiem mantotais minoritātes komplekss. ”Pārliecība, ka mums pienākas laba dzīve, jo ir bijusi grūta bērnība un mēs esam tik daudz cietuši, ir jāpārvar. Nepieciešams mainīt uzskatu, ka par mazkvalificētu darbu būs iespējams saņemt četru ciparu algu tikai tādēļ, ka mēs esam Eiropā,” pauda J.Rozenvalds.

Kā būtisku problēmas cēloni J.Rozenvalds norādīja arī to, ka politikā mēs nevēršamies pie cilvēka kā pie personas ar noteiktām sociālām interesēm, bet apelējam pie vēlētāja kā pie noteiktas etniskas grupas.

Diskusija noslēdzās ar abu ekspertu secinājumiem, ka latvietim ir jāatbrīvojas no šī mazvērtības kompleksa un domāšanas par sevi kā par padomju produktu. Ir jāatbrīvojas no pesimisma, kura rādītājs ir viens no augstākajiem ES un aktīvi jāizmanto iegūtās brīvības, kā arī iespēju līdzdarboties. Latvietim pašam vien sevi būs jāizvelk no krīzes, – neviens cits to nedarīs, kā vien mēs paši!

”Eirodzīve – kāpēc?” ir EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas Ivetas Šulcas ierosināts diskusiju cikls – neformālas sarunas pie kafijas galda par sabiedrībai būtiskām un aktuālām tēmām, kas saistītas ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Diskusiju ciklu vada filosofs, Latvijas Universitātes prof. Dr. phil. Igors Šuvajevs. Sarunās piedalās Latvijā pazīstami cilvēki – viedokļu līderi: eksperti, zinātnieki un politiķi. Sarunu mērķis ir mudināt paraudzīties uz mūsdienu sabiedrību, tās vērtībām un runāt par cilvēku izjūtām Latvijā un Eiropā.

2010. gadā paredzēto diskusiju grafiks un papildus informācija par diskusijām atrodama EK pārstāvniecības Latvijā mājas lapā http://ec.europa.eu/index_lv.htm un www.esmaja.lv.

Diskusijas fotoattēli atrodami šeit: http://fotki.lv/lv/Eirodzive/739491/

Elīna Dreimane,
EK pārstāvniecības Latvijā
diskusiju cikla “Eirodzīve – kāpēc?” pārstāve

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz