Divi mūspuses ozoli iekļuvuši konkursa “Eiropas Gada koks” finālā
Ozols Ganību ielā 50 Liepājā un Cīravas ozols, kas pazīstams kā Aptiekas ozols, ir divi mūspuses koki, kuri iekļuvuši konkursa “Eiropas Gada koks” finālā, un par tiem var nobalsot līdz 15. decembrim.
liepajniekiem.lv
Liepājas ozola vēsturi izzinājis un konkursam to pieteicis liepājnieks Aigars Prūsis.
Par Anetes Ozoliņas ozolu viņš pērn uzzinājis pavisam nejauši, izlasot mežkopja un sabiedriskā darbinieka Jāzepa Vuškāna grāmatā “Piemiņas koki Latvijā un pasaulē”, kur viņš apkopojis mūsu vēstures zaļos pieminekļus.
Pirms Otrā pasaules kara liepājniece Anete Ozoliņa sava nama pagalmā Ganību ielā 50 iestādīja mazu ozoliņu.
“Iespējams, tas bija saistāms ar liepājnieces uzvārdu, iespējams, nāca sajūtas, ka laiki mainās un neko pamatīgāku par latviešu simbolu, kas dzīs dziļas saknes nākotnē, vairs atstāt nebūs iespējams.
Nams atradās Pupu un Ganību ielas krustojumā. Kā absolūtu vairumu citu īpašumu padomju vara pēc savas nostiprināšanās Anetes Ozoliņas māju nacionalizēja.
Ganību iela kļuva par Suvorova ielu, gāja gadi, un, kā jau tas komunistu laikos notika, mājas stāvoklis reti kuru interesēja, līdz tā kļuva aizvien čābiskāka un tika nojaukta pavisam,” pieteikumā konkursam raksta A. Prūsis.
Zemesgabals Ganību ielā 50 tagad pieder juridiskai personai, iegādāts 2018. gadā.
Anetes Ozoliņas stādītais ozols pa šo laiku krietni pāraudzis gan apkārtējos namus, gan pārdzīvojis cilvēkus, kas reiz to kā mazu un vārgu zariņu ieraka Vecliepājas zemītē.
Kāds bijis Anetes Ozoliņas liktenis, pieteikuma autors nezinot.
J. Vuškānam vairs nevar pavaicāt, jo viņš devies aizsaulē 2005. gadā.
Deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstā, kas pieejams Latvijas Nacionālajā arhīvā, Anetes Ozoliņas no Liepājas apriņķa nav.
Konkursu rīko biedrība “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” un Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Finālisti publicēti vietnē eiropasgadakoks.lv.
Uzvarētājam – Eiropas gada kokam Latvijā – rīkos sakopšanas talku, ja tas nepieciešams, uzstādīs informatīvo zīmi un veidos video sižetu par koka stāstu.
Otrās un trešās vietas ieguvēji saņems veicināšanas balvas, kā arī pie pirmās trīs vietas ieguvušajiem kokiem tiks novietota informatīva plāksnīte.
Konkursa uzvarētāja stāstu nosūtīs uz konkursa “Eiropas Gada koks” starptautisko balsojumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.