“Tas ir ārprāts, un ilgāk es vairs nespēju klusēt!” vakar
piezvanījusi, sacīja Liepājas Dzīvnieku patversmes vadītāja Anžela Dolmatova.
Vakarrīt pulksten pusseptiņos uzņēmumā “Eko Kurzeme” telefona zvans
vēstīja, ka pie gružu kastes Roņu ielā 3 izmesti kucēni. Pēdējo divu mēnešu
laikā kopā patversmē nonākuši jau 12 izmesti mazi sunīši.

Roņu ielā trīs mazie dzīvnieciņi bija atstāti kartona kastē pie gružu
kastes. “Eko Kurzemi” kāds cilvēks par to informēja pulksten
pusseptiņos no rīta. “Tas nozīmē, ka, visticamāk, kāds tos pa nakti
atnesis un tur atstājis,” spriež Anžela. Pagaidām sunīšu glābējiem nav
informācijas par to, kurš cilvēks tā varētu būt rīkojies, taču viņa ļoti cer uz
sabiedrības atbalstu. “Ja cilvēki zina, ka kādam kaimiņos ir bijusi grūta
kucīte, kas tāda vairs nav, bet nav arī kucēnu, lūdzu, informējiet par to mūs
vai Pašvaldības policiju,” viņa sacīja sarunā ar “Kurzemes
Vārdu”. “Jo pamesto kucēnu un vispār pamesto dzīvnieku problēmu mēs
vieni nevaram atrisināt, ir jāiesaistās visai sabiedrībai.” Viņa
pastāstīja, ka mazie atradenīši ir līdzīgi laikas šķirnes sunīšiem – izauguši
lieli, tie būs vidēja auguma.

Vēl satraucošāks vakardienas notikums ir tāpēc, ka tas nav vienīgais
tāds – pēdējo divu mēnešu laikā patversmē nonākuši dažādās vietās atrasti 12 kucēni
vecumā no viena līdz diviem mēnešiem. Pēdējiem atradenīšiem varētu būt aptuveni
viens mēnesis. “Un tādi mazi sunīši, atstāti likteņa varā, faktiski ir
nolemti nāvei, jo atšķirībā no liela suņa vai kaķa, kas tomēr kaut kā spēj sev
sarūpēt ēdamo, mazulīši to nespēj, turklāt tik maziem sunīšiem ir vajadzīga
speciāla barība,” skaidro Anžela.

No iepriekš šajos mēnešos atrastajiem kucēniem četri bijuši izmesti
Karostā, četri mežā un citi vēl dažādās vietās. “Zīmīgi, ka mazie sunīši
izmesti visi kopā – viss metiens,” saka Anžela. “Un tas nozīmē, ka
kuces saimnieks šādā veidā izvēlējies mērķtiecīgi no viņiem atbrīvoties.”

“Es nezinu, kā pēc šādas nelietības jūtas kucēnu saimnieks, bet
man šķiet, ka tāda rīcība ir vislielākā nelietība, kas prasa bargu sodu,”
turpina patversmes vadītāja. “Pirmkārt, dzīvnieka saimnieka pienākumus
nosaka likumdošana – “Dzīvnieku aizsardzības likums”, kurā teikts, ka
nedrīkst dzīvnieku pamest bezpalīdzīgā stāvoklī. Otrkārt, kucīte ir cilvēka
īpašums un tās īpašniekam ir jāsterilizē kuce, ja viņš nav spējīgs parūpēties
par pēcnācējiem vai tos nevēlas. Un, treškārt, ir arī tāda norma kā cilvēcība,
kas nekādi nesaderas ar pēdējo mēnešu notikumiem.” Tāpēc Anžela vēlreiz
atkārto: mēs lūdzam sabiedrību nākt palīgā, lai izskaustu šo ļauno rīcību –
dzīvnieku pamešanu bezpalīdzīgā stāvoklī.

Uz jautājumu, ko patversmē strādājošie tagad darīs ar daudzajiem
mazajiem atradeņiem, Anžela, pēc emociju uzplūdiem mīļi glaudīdama mazos
sunīšus, atbild: “Auklēsim un meklēsim tiem jaunus saimniekus.” Ja
kāds vēlas tos ņemt pie sevis, var jau doties raudzībās, taču patversmes
vadītāja paskaidro, ka tūlīt ar savu izvēlēto sunīti nevarēs vis doties mājās –
kāds laiciņš būs jāpagaida. Arī to nosaka tas pats “Dzīvnieku aizsardzības
likums” – kucēnus jaunajam saimniekam drīkst atdot tikai tad, kad tas
saņēmis visas nepieciešamās vakcīnas un ir sterilizēts vai kastrēts. Tas prasa
aptuveni trīs mēnešus. “Turklāt mēs izvērtējam jaunos saimniekus, vai viņi
būs spējīgi pienācīgi parūpēties par sunīti, jo mums nav svarīgi no dzīvniekiem
atbrīvoties, bet gan atrast tiem atbildīgus saimniekus,” Anžela vēl
piebilst.