Vienīgais šķērslis būvatļaujai līdz šim bija dižkoks. Taču šovasar simtgadīgā trauslā vītola likteni izlēma speciāli grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Svarīgas labvēlīgas izmaiņas

Komentēt, kāpēc Vannu mājas projekts neiet uz priekšu, Liepājas būvvalde pavasarī bija visai izvairīga, vien neoficiāli nāca gaismā, ka projektam ceļā stāvot koks.

Skaidrību ieviesa Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības daļas vadītājs Raits Čakstiņš.

Blakus kādreizējai Peldu iestādei aug trauslais vītols, kura vecums esot stipri vairāk par simt gadiem. Tas ir aizsargājams dižkoks, kura nociršana paredzēta tikai ļoti specifiskos gadījumos.

DAP lēmums bija tāds, ka koks nav tik bīstams, lai to cirstu nost, un eksperti rosināja to kopt.

DAP lēmumu pārsūdzēja pārvaldes ģenerāldirektoram, un maijā iezīmētais scenārijs bija šāds: gaidām DAP atkārtotu lēmumu septembrī. Taču augusta beigās portāls liepajniekiem.lv no Liepājas arhitekta Uģa Kaugura uzzināja par būvatļaujas izdošanu.

”Lielā problēma bija dižkoks, tā vēl nav atrisināta, tomēr ir legāls pamats to risināt, visticamāk, koku nozāģēt. Būvvalde līdz ar to iepriekš drīkstēja vien izskatīt, bet nedrīkstēja laist tālāk būvprojektu,” viņš skaidroja.

”Izskatās, ka tas virziens ir saprotams, kā izķepuroties ārā, jo

vienu brīdi bija tā, ka neko nevar darīt, nebija mehānismu, kā iziet no situācijas.”

Mehānisms tika radīts valdības līmenī. 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos ”Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Tagad noteikts, ka aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) ne tikai, ja koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, bet arī gadījumā, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības, nacionālās vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

”Līdz ar to Dabas aizsardzības pārvalde devusi atļauju nocirst aizsargājamo koku – trauslo vītolu M. Valtera ielā 13, Liepājā,” vēstī DAP pārstāve Ilze Reinika.

Zvejnieku alejā būvatļaujas vēl nav

Liepājas pašvaldības Apstādījumu uzraudzības komisijas (AUK) priekšsēdētāja Laura Vīva stāsta, ka komisijas rīcībā neesot informācijas par to, kas veiks vītola likvidāciju un kad tā notiks. ”Par šo darbu organizēšanu ir atbildīgs zemesgabala īpašnieks, projekta attīstītājs,” viņa pastāsta.

AUK kompetencē nav lēmumu pieņemšana par dižkokiem, tai skaitā par to ciršanas publiskās apspriešanas nepieciešamību.

Par aizsargājamu koku (dižkoku) nozāģēšanu lemj DAP, kas arī izdevusi atļauju vītola nozāģēšanai.

Savukārt AUK ir izdevusi atļauju 3 bērzu, 4 balto vītolu, 3 trauslo vītolu un 1 papeles ciršanai sakarā ar teritorijas izgaismošanu jeb apstādījumu retināšanu M. Valtera ielā 13.

”Tā kā jaunais viesnīcas būvapjoms vēl tiek projektēts, jautājums par citu koku ciršanu vai saglabāšanu vēl tiek risināts,”

norāda L. Vīva.

Kas attiecas uz kokiem Zvejnieku alejā 2, kur attīstītājs plāno būvēt autostāvvietu uz zemes, ko nomā no pašvaldības, AUK ir konceptuāli atbalstījusi koku nozāģēšanu, taču koku ciršanas atļauja būtu būvatļauja, viņa skaidro.

Būvniecības iecere būvvaldē vēl nav iesniegta.

Nākampavasar varētu sākt

Metu konkursā par vēsturiskās Vannu mājas pārbūvi 1. vietu ieguva pilnsabiedrības “ZGT” projekts, kuru īsteno kopā ar SIA “K IDEA”.

Kā iepriekš norādīja Liepājas būvvaldē, attīstītājam nebija noteikts pienākums īstenot uzvarētāja ideju.

Arhitekts Andris Kokins pastāsta portālam liepajniekiem.lv, ka tagad top tehniskais projekts. ”Iecerēts, ka pavasara pusē to pabeigsim, tad acīmredzot būs celtniecības tenderis, un aprīlī, maijā varētu sākties būvniecība.

Vajag no pusotra līdz diviem gadiem, lai uzbūvētu.

Ja sāk 2024. gadā, tad 2026. gada sākumā varētu būt gatavs, bet tas atkarīgs no daudzām lietām,” viņš atzīmē.

Objekta vizualizācija ārēji gandrīz neesot mainījusies, ieceres ir tādas pašas, kādas tika iesniegtas ideju konkursam par vēsturiskās peldiestādes pārbūvēšanu, stāsta arhitekts.

”Mainījies ir funkcionālais risinājums, telpu plānojums, jo strādājot nedaudz mainījās uzstādījumi, bet vizuāli mēs stingri pieturamies pie konkursā iesniegtā risinājuma,” viņš saka.

Objekts sauksies sanatorija, nevis SPA viesnīca, kā tika minēts agrāk, jo tur piedāvās ārstnieciskas ūdens procedūras. Viss jaunais korpuss būs atvēlēts sanatorijas telpām.

Ēkas cokolstāvā un pirmajā stāvā būs vieta vannām, masāžām un citām procedūrām, kopā vairāk nekā 20 dažāda rakstura telpas. Augšējos stāvos atradīsies viesnīcas numuriņi.

Vecajā ēkā, pirmajā stāvā, ierīkos restorānu un kafejnīcu, tur būs arī ēdināšana sanatorijas viesiem. ”Tā kā fasāde vēsturiski bija vērsta uz pilsētu, tā arī paliks, un jebkurš no ielas puses varēs ienākt,” pauž A. Kokins.

Vannas ļoti cietušas

Pagraba izpētes gaitā konstatēts, ka to nevar izbūvēt, jo ļoti zemi griesti un ļoti augsts gruntsūdens līmenis. ”Māja jau tā ir diezgan sliktā tehniskā stāvoklī, mēs nevaram veikt pamatu padziļināšanu, tāpēc izmantos tikai pirmo stāvu,” stāsta arhitekts.

Pagrabā būs tikai speciāla telpa ekspozīcijai ar tām lietām un mantām, kas

”vēl palikušas dzīvas, nedaudz imitējot pirmā stāva telpas, kādas tās bija pirms simt gadiem”.

Tur varēs aplūkot sienu flīzes, vēsturiskos veļas gludināmos ruļļus, veļas mazgāšanas mašīnas.

Pārbūvējot vēsturisko ēku, saglabās kādreizējo centrālo halli – kupola zāli, kuru restaurēs. Arī fasādes atjaunos vēsturiskajā izskatā. Saglabās vēsturiskās flīžu grīdas, kas ir labā stāvoklī.

”Lielā daļā mainās telpu izkārtojums, jo vēsturiskais plānojums ar grīdās iebūvētajām vannām nebūtu izmantojams pat tad, ja šeit mēģinātu atjaunot vannu procedūras. Tās šodien tā vairs neveic, nav iespējams tehnoloģiski to izdarīt. Vannas ir ļoti cietušas, pamati vai balsti ir ļoti sarūsējuši un jādemontē,” atzīmē A. Kokins.

Vaicāts par publiskās apspriešanas rezultātiem un iedzīvotāju iebildumiem pret koku ciršanu autostāvvietas izbūvei, arhitekts atbild:

”Ja normatīviem atbilstošu auto stāvvietu taisītu pie objekta, man liekas, iebildumi būtu vēl lielāki.

Tā vieta šobrīd nav sakārtota, nav parka teritorija, tā ir Dieva aizmirsta teritorija. Nav objekta Liepājā, kuram nevajag stāvvietu, sevišķi šāda tipa objektam. Tad vajag izšķirties. Mēs jau necērtam visus kokus ārā, lielie tiek atstāti, tiks veidots papildu apzaļumojums.”

”Mēs jau gandrīz bijām izšķīrušies, ka paliks dižkoks, nebūs nekāda objekta. Varēja atstāt vītolu un uz Liepājas jubileju un Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu rādīt kokus kā skaistāko, kas mums ir,” ironiski saka A. Kokins.

Vēsturiskās fotogrāfijās ar Vannu māju tai vietā, kur vītols aug, vienkārši bijusi pludmale. Kopsummā būvlaukuma teritorijā vajadzēšot nocirst 15–20 kokus, jo objekts ir liels.

14Skatīt galeriju

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.