Skaidrojām, vai Liepāja ir gatava distanču slēpošanas entuziastiem sagādāt iespējas arī citu gadu.

Kā ziemas pasakā

Sniega segas biezums pilsētā šogad tiešām ļauj pilnu krūti nodoties ziemas prieku baudīšanai Zirgu salā izveidotajā slēpošanas trasē vai citviet pilsētā, un šādu iespēju izmanto arī Liepājas Sporta spēļu skolas direktors Guntars Kikučs, kurš ir diplomēts slēpošanas treneris un šī sporta veida entuziasts.

“Slēpošana ir mans mīļākais sporta veids,” viņš saka. Šīs mīlestības vaininieks ir Guntara sporta skolotājs Arvīds Brucis, kuru G. Kikučs sauc par savu otro tēvu.

Vidusskolas laikā Saldū bijis gadījums, kas Guntaram paliks atmiņā uz visu mūžu: “Mans sporta skolotājs bija slēpošanas entuziasts, kurš pēc stundām slēpojot iepazina apkārtni. Regulāri devāmies slēpojumos pa vietām, kur sniegā nebija iebrauktas sliedes.

Slēpojām pa mežu, starp kritušiem kokiem, baudījām ziemas pasaku.

Katru pavasari viņš gaidīja atkusni, kad sniegs mazliet pakusa un pēc dažām dienām piesala, un izveidojās sērsna. Mācījos vidusskolā, kad skolotājs paņēma mani līdzi 60 kilometru slēpojumā no Saldus līdz Bēnei. Biju labā fiziskā formā, un četru stundu laikā bijām galā.

Palikām pa nakti Bēnē pie draugiem, bet nākamajā dienā skolotājs teica, ka, ja reiz mēs šo distanci pieveicām tik ātri, tad mājup dosimies ar nelielu līkumu caur Dobeskalniem.

Beigu beigās tas līkums mūsu ceļu pagarināja līdz 80 kilometriem. Atpakaļceļā es salūzu psiholoģiski. Tā notiek, kad tu nezini, cik daudz esi noslēpojis, cik tālu palicis līdz galamērķim. Nonācām purvā, kur sēņotāji bija atstājuši maisiņus, kas apzīmē sēņošanas vietas.

Mēs apstājāmies, es izgriezu savas pilnīgi slapjās zeķes, uzvilku maisiņus virs zeķēm, un slēpojām tālāk.

Kad nonācām pazīstamās vietās, kad ieraudzījām Cieceres ezeru, es pēdējos kilometros jau nebiju apturams.”

Guntars atklāj, ka prieku un baudu no slēpošanas gūst līdz pat šim brīdim, un uz slēpēm viņš stājas, kad vien iespējams. Decembrī, kad uzkrīt pirmais sniegs, viņš kopā ar paziņām regulāri dodas uz Somiju. Pēdējo reizi šāds brauciens noticis pirms kādiem trim vai četriem gadiem.

Slēpotāji ziemeļos bauda dabu aiz Polārā loka, noslēpo savu kilometrāžu un dodas mājup. Ja sniegs ir arī šeit, tad slēpošanas sezona var turpināties Latvijā.

Guntars ir piedalījies vairākos masu slēpojumos – Madonā, Jauju maratonā, Alūksnes slēpojumā. Iecienītākais ir 20 tūkstošus dalībnieku pulcējošais Tartu slēpojums, kas notiek klasiskajā stilā, bet ir arī “Open” grupas slidsoļa slēpojums 63 kilometru garumā.

Šogad ar sniegu Latvijā ir paveicies, un Liepājā Zirgu salā izveidotajā 900 metru garajā asfaltētajā skrituļošanas un riteņbraukšanas trasē tas tika noblietēts ar speciāli šim mērķim iegādātu rulli. Trase ir tikpat kvalitatīva kā Madonā un Priekuļos, saka G. Kikučs.

Papildus tika ievilktas sliedes slēpošanai klasiskajā stilā. Guntars pats slēpo slidsolī, kas viņam vairāk iet pie sirds. Slēpošanas trases izveidotas arī Grobiņā – gan stadionā, gan Mareka Štrausa privātajā teritorijā. Vēl Liepājas tuvumā slēpošanas trase ir Vaiņodē, stāsta G. Kikučs.

Pirmo sniegu šoziem viņš izbaudījis Madonā, uz kurieni vēlreiz devies arī pēc gadumijas, un šonedēļ atvaļinājuma laikā atkal pošas Latvijas ziemeļaustrumu virzienā. “Šogad jau esmu noslēpojis kādus 400 kilometrus,” atklāj G. Kikučs.

Ja būs slēpotāji, palīgi atradīsies

Uz jautājumu, vai pašvaldība ir gatava veicināt distanču slēpošanu ziemās, kad arī Liepājā ir sniegs, Sporta pārvaldes vadītājs Elans Strazdiņš un Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls atbild apstiprinoši.

Komunālās pārvaldes rīcībā ir no Pašvaldības policijas pārņemts kvadricikls un daļēji pirkta, daļēji paštaisīta tehnika – sniega blietēšanas rullis un slēpju pēdu jeb špūru iedzinējs, ko piestiprina pie kvadricikla un velk. Vispirms vienu, tad otru.

Tātad, lai šādā veidā ievilktu pēdas, jābrauc divas reizes. Vajadzīgi arī divi darbinieki, jo apmēram divus metrus plato rulli viens no automašīnas izcelt un piestiprināt pie kvadricikla nevar.

Kad un kur ievilkt pēdas, to Komunālā pārvalde saskaņo ar Sporta pārvaldi, pēc kuras lūguma arī sliedes ievelk. Šoziem tas līdz 9.februārim, pēc A. Štāla teiktā, darīts divas reizes Zirgu salā, kur jauno asfaltēto skrituļošanas trasi sniegotajos apstākļos daži slēpotāji jau ļoti iecienījuši.

Zirgu salas trase ir apmēram kilometru gara, klajā vietā sniegs tik ātri nenokūst un pietiek vietas gan slidsoļa cienītājiem, gan tiem, kuri turas pie klasiskā soļa.

Tiesa gan, šeit patīk arī ragaviņu vilcējiem, tāpat ļaudis izmēģina vēl mazpazīstamo vietu pastaigām, un ir redzēts, ka dažs pat izmēģina, kā šeit ir braukt ar automobili. Tāpēc ievilktās špūres ilgi nesaglabājas.

Ar Komunālās pārvaldes aprīkojumu izpalīdzēts arī grobiņniekiem, ievilktas pēdas Grobiņas distanču slēpošanas trasē ap stadionu.

Viens kilometru garš riņķis tomēr ir trūcīga slēpošanas vieta. Liepājnieki slēpo arī citur – kāpās, mežā, Raiņa parkā. E. Strazdiņš un A. Štāls atklāj – lai izmantotu špūru vilkšanas aprīkojumu citur, ir vajadzīgs vismaz 20 centimetru dziļš sniegs.

Zirgu salā pietiek ar plānāku segu, jo pamats ir gluds. Bet, piemēram, jūrmalā, kur irdeno un pūkaino sniega paladziņu viegli pārkārto pat mazs vējiņš, joprojām ir pārāk maz sniega. To var redzēt atsevišķu slēpotāju pēdās un gājēju soļos, kas uzsit smiltis augšā cauri sniega slānītim. Tādā vietā slēpojot, var saskrāpēt slēpju apakšu.

Varētu vilkt pēdas mežaino kāpu takās, taču tām sniega rullis ir par platu, tur ar šo aprīkojumu aplauztu kociņus.

A. Štāls uzskata, ka mežā, kāpās pēdas var iebraukt paši slēpotāji. Vai tad vienmēr viss jāpasniedz kā uz paplātes?

Nomas strādā, var arī pirkt

E. Strazdiņš aicina: “Ja ir kādas idejas, kā vēl veicināt slēpošanu, varam likt galvas kopā, tikai jautājums, vai idejas ir reālas.”

Viņš piemin citu problēmu: kad ir sniegs, atklājas, ka slēpot kārajiem vai nu nav inventāra, vai arī to nav iespējams nopirkt, savukārt tas, ko var iznomāt, ir uz izķeršanu.

Uzņēmuma “XMatti” pārstāvis, slēpju un velomeistars Dagnis Drullis stāsta, ka šoziem ir ļoti liela interese par slēpju nomu. “Slēpošana ir topā! Piedāvāju kā distanču, tā kalnu slēpes ar zābakiem.

Zvana tiešām daudzi, bet nevaru teikt, ka slēpju noma būtu ļoti izdevīgs bizness. Ja nav ziemas, sniega, aukstuma, tad par tām neviens neinteresējas.

Noteikti izdevīgāk ir slēpes un zābakus īrēt tepat Liepājā, nevis uz kalna,” viņš saka.

Arī veikala “Gandrs” pārdevējs Daniels Kūlainis apstiprina, ka interese ir liela: “Šogad slēpes grib nomāt ļoti daudzi, tiek veiktas rezervācijas. Ir gan distanču, gan kalnu slēpes ar zābakiem, ķiverēm, citiem nepieciešamiem aksesuāriem kā pieaugušiem, tā bērniem. Nomāšana notiek mūsu mājaslapā, un, ja brīvu slēpju nav Liepājā, bet tās ir pieejamas veikalā Rīgā, tad vedam šurp. Manuprāt, slēpju nomai ir perspektīva, jo ieguldījums diezgan ātri atmaksājas. Protams, ja vien ir ziema ar piemērotiem laika apstākļiem.”

Arī G. Kikučs stāsta, ka sniegotajās dienās Liepājā ažiotāža bijusi tik liela, ka veikalos pārdevēji esot izīrējuši paši savas slēpes.

Dodot padomus slēpju izvēlē, viņš saka, ka jāņem vērā tas, ka klasiskajam stilam un slidsolim atšķiras gan slēpes un nūjas, gan slēpju sagatavošana.

Slēpju sagatavošanai ir tik liela nozīme, ka profesionālajā sportā pat fiziski vienādi sagatavoti sportisti var daudz zaudēt konkurentiem, ja slēpes nav pareizi sagatavotas.

Iegādāties slēpes Guntars iesaka nevis internetā, bet veikalā klātienē, ja vien tas iespējams. Vajadzētu uzticēties kvalificētiem pārdevējiem, kas klientam piemeklēs vispiemērotākās slēpes. Viņš pats visvairāk iecienījis veikalu “MySport”.

Slēpju zīmolu izvēle mūsdienās ir ļoti plaša, bet populārākais joprojām ir “Fischer”. Tāpat pieprasītas un plaši pazīstamas ir “Rossignol” un “Salomon” slēpes.

Galvenais princips, izvēloties apģērbu slēpošanai, ir līdzīgs, kā dodoties skriet – izejot svaigā gaisā nedaudz jājūt vēsums. Grūtāk ir iesācējiem, it sevišķi tiem, kuri apgūst slidsoli.

Apmācības laikā ik pa laikam nākas apstāties, un regulāro paužu dēļ vēlams izvēlēties siltāku apģērbu, lai sals nekniebtu pārāk dziļi. Kad solis trasē kļūst raitāks un paužu ir mazāk, apģērbu var izvēlēties plānāku, lai nepārkarstu.

Slēpojot ātrums gan ir lielāks, nekā skrienot, tāpēc slēpošanas tērpam jābūt siltākam nekā skriešanas drēbēm.