Nodot privatizācijai 23 Karostas dzīvojamās mājas, kuru iedzīvotājiem tas līdz šim bija liegts, — tāds ir ceturtdien Liepājas domes ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums. Taču, kas notiks ar pārējām 57 mājām (27 no tām ir apdzīvotas) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā, kuru privatizācija joprojām nav atļauta, nav skaidrs. Pēc domes priekšsēdētāja Ulda Seska (Liepājas partija) vārdiem, šo māju privatizācija ir pretrunā ar Liepājas attīstības interesēm, jo daudzas no tām ir tik sliktas, ka jānojauc, vai arī atrodas vietās, kurās saskaņā ar pilsētas ģenerālo plānu būvējamas ielas un dzelzceļš, ziņo laikraksts “Diena”.
“Diena” jau ziņoja, ka šā gada jūnijā Satversmes tiesa lēma, ka pašvaldības, liedzot izīrētu dzīvokļu privatizāciju, pārkāpj Satversmē ietverto vienlīdzības principu. Pēc Satversmes tiesas informācijas, visvairāk šādu lēmumu bija pieņēmušas Liepājas un Ventspils pašvaldības. U.Sesks ceturtdien apgalvoja, ka zina, cik iedzīvotāju dzīvo namos, kuros privatizācija liegta, bet Dienai šo skaitli solīja darīt zināmu tikai piektdien.

Atteikšanos pieļaut šo namu privatizāciju Liepājas dome pamato ar likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju pārejas noteikumiem. Tajos teikts, ka pašvaldība par dzīvojamo māju privatizāciju SEZ teritorijā var lemt tikai tad, ja privatizācija saskaņota ar SEZ valdi, bet Liepājas SEZ valde oktobrī nolēma mājas neatdot privatizācijai. Satversmes tiesas lēmums šo jautājumu neskar, jo tā lēma tikai par šī likuma 74.panta piekto daļu, kurā ir runa tikai par neizīrēto dzīvokļu un māju nenodošanu privatizācijai.

Liepājas domes juridiskās daļas vadītāja Inita Pelnēna “Dienai” tomēr atzina, ka starp Satversmē ietverto vienlīdzības principu un SEZ un pašvaldības nostāju ir pretruna. Taču viņa piesauc samērības principu un uzsver: “Jāvērtē, cik šis tiesību ierobežojums — liegums privatizēt dzīvokļus — ir adekvāts sabiedrības interesēm.” I.Pelnēna norāda, ka Latvija pat Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ir pievienojusies ar nosacījumu, ka tā neattiecas uz valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju.

Opozīcijas deputāte Elita Kosaka (Saskaņas centrs) pieļauj, ka iedzīvotājiem, kuri īrē dzīvokļus SEZ teritorijā un nevar tos privatizēt, būs no jauna jāvēršas Satversmes tiesā. Līdz šim pavisam Liepājas SEZ valde ir saskaņojusi 212 māju, bet nav saskaņojusi 57 māju nodošanu privatizācijā. Lielākā daļa no tām atrodas Karostā.

Likums nosaka

No likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju
Pārejas noteikumi (par kuriem Satversmes tiesa nav lēmusi)
16.punkts. Pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra Mājokļu aģentūra var pieņemt lēmumu uzsākt to dzīvojamo māju privatizāciju, kuras atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā vai speciālajā ekonomiskajā zonā, tikai tad, ja šo māju privatizācija ir saskaņota ar attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdi.
74.panta 5.daļa (Satversmes tiesa lēma par vārdiem “neizīrētās” un “neizīrētie”, kuru Saeima 2004.gadā bija izņēmusi ārā)
Privatizācijai netiek nodotas neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un neizīrētie dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.

Nora Driķe
“Diena”