Piektdien, 17. decembrī, pašvaldības vadītāji ar ekonomikas ministru Arti Kamparu un finanšu ministru Andri Vilku Domes telpās Rožu ielā 6 pārrunāja aktuālos pilsētas ekonomikas un budžeta sastādīšanas jautājumus.

Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, vietnieks Gunārs Ansiņš un deputāts, Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš raksturoja Liepājas rūpniecības, tirdzniecības, transporta un citu tautsaimniecības nozaru stāvokli, nodarbinātības rādītājus, ES fondu apguves virzienus un aktivitātes, kā arī atsevišķus lielos pilsētas infrastruktūras projektus, kuru īstenošana sāksies 2011. gadā.

Kā vienu no veiksmīgiem pilsētas ekonomiskās izaugsmes stāstiem abi ministri atzina vairāku industriālo parku izveidošanos un esamību mūsu pilsētā. Kapsēdes ielas, Pulvera ielas un Flotes industriālais parks ir tie piemēri, kas var kalpot ārvalstu investoru tālākai piesaistei Liepājā un pieredzes pārņemšanā citās Latvijas pilsētās, tikšanās laikā atzina A. Kampars.

Bez tam viņš atzīmēja liepājnieku līdzšinējās aktivitātes pašvaldības iestāžu un daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanā un šim mērķim paredzēto ES finanšu līdzekļu piesaistē.

”Liepāja ir pietiekami aktīva un arī šajā ziņā ir labs piemērs citām pašvaldībām,” uzsvēra A. Kampars.

Ekonomikas ministrs par ”loģisku un saprotamu” nosauca kompānijas ”HRC Libau” iecerēto koksa ražotnes jeb energokompleksu, kura celtniecības iespēju Pulvera ielā nupat, 16. decembra Domes sēdē, apstiprinājuši deputāti.

”Redzu, ka tas ir labs biznesa projekts,” sacīja ministrs, kad U. Sesks un G. Krieviņš plašāk iepazīstināja ar vācu investoru piedāvājumu un tā ietekmes uz vidi novērtējuma norisi un rezultātu.

Atsevišķa diskusija notika par to, kā iespējams apmierināt Liepājas rūpniecības un celtniecības uzņēmumu vajadzības pēc kvalificēta darbaspēka sadarbībā ar arodizglītības iestādēm.

”Profesionālās izglītības programmas nepieciešams ciešāk sasaistīt ar reālu uzņēmumu pieprasījumu pēc konkrētiem speciālistiem un viņu kvalifikācijas. Arodskolās nepieciešama moderna materiāli tehniskā bāze, bet pašiem uzņēmumiem vienlaikus jānodrošina konkrētas prakses vietas,” uzsvēra A. Kampars.  Viņš solīja veicināt sadarbību ar Izglītības ministriju, lai pilsēta veiksmīgāk spētu risināt šo problēmu, kas traucē ekonomikas attīstību ne tikai Liepājā vien.

Liepājas vadītāji valdības pārstāvjus lūdza atbalstīt pilsētas viedokli sarunās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par Liepājas Speciālās zonas (SEZ) darbības termiņa pagarināšanu pēc 2017. gada.

Finanšu ministrs A. Vilks pilsētas vadītājus iztaujāja par pilsētas budžeta veidošanas gaitu un atsevišķu nodokļu iekasēšanas dinamiku Liepājā.

Tikšanās noslēgumā finanšu ministrs pašvaldību mudināja vairāk strādāt pie pilsētas tēla veicināšanas.

”Šeit ir ļoti daudz izdarīts. Par to vairāk būtu jāstāsta. Liepāja ir attīstīta, sakārtota un perspektīva vieta,” piezīmēja A. Vilks.

Pēc tikšanās Domē A. Kampars un A. Vilks apskatīja arī ostu, apmeklēja akciju sabiedrību ”Liepājas metalurgs”.

Ministri sniedza intervijas masu mediju pārstāvjiem.

A. Vilks atsevišķi apmeklēja Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes nodokļu administrācijas daļas Liepājas klientu apkalpošanas centru.

Aigars Štāls,
sabiedrisko attiecību speciālists

Valērija Liepas foto: Akciju sabiedrībā ”Liepājas metalurgs” ministri un pilsētas vadītāji vēroja metāla kausēšanas un velmēšanas procesus.