liepajniekiem.lv
Ar melnu muti!
Sporta un izklaides centra “Drift Arena” vārds jau plaši izskanējis ārpus Liepājas, un tieši bērni ir tie, kas, sociālajos medijos izpētot video ar Liepājā ražoto “Wolftrike” triciklu traukšanos trasē, mudina savus vecākus no Rīgas, Daugavpils un citām vietām doties atpūsties uz mūsu pilsētu, apliecina K. Ašmanis.
“Aizvien vairāk šeit ciemojas arī lietuvieši. Mums ir sadarbība ar Lietuvas top drifteri Benediktu Čirbu. Viņa mašīnas krāsās tapis viens no tricikliem, un ar to esam piesaistījuši uzmanību un iepriecinājuši daudz lietuviešu,” stāsta arēnas direktors.
Izklaides vieta līdzās Liepājas Neredzīgo biedrības namam durvis vēra jūnija beigās. Iepriekš necila paskata ražošanas ēka vērienīgas pārmaiņas piedzīvoja vien septiņu mēnešu laikā.
“Ar melnu muti! Tāds man bija šī gada pirmais pusgads,”
pauž Klāvs, kurš ne tikai strādāja birojā, bet arī ķērās pie sakopšanas un krāsošanas darbiem.
Šodien viņš jau ar smaidu atceras, ka svinīgās lentes griešanas dienā drifta tricikli, “svaigi un kraukšķīgi” no rūpnīcas, arēnā ievesti vien stundu pirms atklāšanas runas un darbinieki vēl nebija apmācīti, kas viņiem jādara.
“Viņi paši ne reizi ar triciklu nebija braukuši. Un meitenes brīdī, kad ieslēdza kases aparātu, atzina, ka līdz šim nekad ar to nav strādājušas. Tā mēs visi iemetāmies ūdenī.”
Tomēr komanda veiksmīgi ar problēmām tikusi galā. Klāvs teic, ka, pulcinot darbiniekus, mērķtiecīgi meklēti apsviedīgi cilvēki.
Viņš arī uzsver, ka arēnā neviens nestrādā par minimālo algu, – ar visām piemaksām darbinieki saņem “virs vidējās algas”.
“Mans galvenais mērķis ir, lai darbinieks šeit nebūtu tikai kasieris, bet arī pārdevējs, lai viņš pārvaldītu procesus un priecātos par katru ienākošo rezervāciju. Ceļot algas latiņu, mēs ne tikai papildinām pašvaldības maciņu ar nodokļiem, bet arī iespēju robežās veicinām cilvēku labklājību.
Savukārt mans kā vadītāja ieguvums ir, ka šeit nav darbinieku mainības.”
Pirmo konceptu “Drifta halle” Klāvs kopā ar sadarbības partneri 2017. gadā atklāja Rīgā (kovida laikā tai nomainījušies īpašnieki). Nu, salīdzinot abas vietas, viņš secina, ka liepājnieki ir aktīvāki.
Katru pirmdienas vakaru arēnā bērni un jaunieši pulcējas drifta skolā. Tajā kopumā darbojas piecas grupas, kas vidēji aizpildītas par 90%. Rīgā šajā ziņā bijusi mazāka atsaucība.
Otra atšķirība, kas nav novērota galvaspilsētā, ir tā, ka Liepājā vīrieši vecumā no 40 līdz 60 gadiem uz arēnu nāk vienatnē kā uz treniņu – izbrauc vairākus braucienus, iespējams, šādi atslēdzoties no ikdienas.
“Ir gandarījums, ka liepājnieki jauno vietu pieņēmuši.
Nav tā, ka tikai es viens būtu izdomājis, ka Liepājā šādu vietu vajag. Liepājnieki apliecinājuši, ka viņiem nepieciešama vēl viena, atšķirīgāka izklaide,” vērtē uzņēmējs.
Drifta arēnā svin dzimšanas dienas, darba ballītes, rīko dāmu vakarus un citas svinības.
“Mūsu klienti faktiski ir puse uz pusi – vidēji 53 procenti vīriešu, 47 procenti sieviešu. Vasarā “vecmeitu” ballītes pat notika biežāk nekā “vecpuišu” svinības.”
Vispārgalvīgākie braucēji gan esot bērni. Klāvs smej: ja atnāk divpadsmitgadnieku futbola komanda, tad “trase ir lupatās”.
Ģimenē – divi gada cilvēki
Klāvs ir ideju ģenerators, bet kā savu panākumu atslēgas viņš atzīmē divus cilvēkus – tētis Aivars ir stiprais plecs tehniskajā pusē, bet māsas vīrs Henrijs Bukavs biznesa vadībā un attīstībā.
“Henrijs man ir ne tikai biznesa partneris, bet arī nenovērtējams mentors. Ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi biznesā viņš dalās savās zināšanās, vienlaikus ļaujot man patstāvīgi pieņemt lēmumus un veidot savu pieredzi.
Henrija atbalsts un gudrība ir liels ieguvums, kas noderēs visu atlikušo mūžu.”
Arēnas tapšanā iesaistījusies visa Ašmaņu ģimene – arī māsa Anta, brālis Emīls un mamma Santa, kura likusi lietā savas šūšanas prasmes un piekoriģējusi arēnas darbinieku formas tērpus.
Starp citu, viņa šoruden Liepājā atzīta par Gada skolotāju nominācijā “Atbalstošais plecs”. Tikmēr Klāvs martā saņēma titulu “Gada liepājnieks”.
Ar Klāva panākumiem lepojas viņa sieva Inta un abu atvasītes – divgadīgā Aleksa Marija un sešgadnieks Olivers, kurš piedalās arī drifta skolas nodarbībās, labprāt sānslīdes knifos apmāca arī citus bērnus un laikā, kad nav jābūt bērnudārzā, rosās arēnā, piemēram, pieaugušajiem palīdzot pārslēgt video spēles.
“Mazais aktīvi iesaistās, un es viņam arī daudz skaidroju dažādus jautājumus, jo reiz viņš teica:
tēti, kasē nāk daudz naudas, tad jau mēs esam ļoti bagāti! Nācās izstāstīt, ka tā nebūt nav, – ka nauda vispirms jānopelna, ir jāmaksā algas darbiniekiem utt.
Dēlam teicu – ja viņš mācīsies, palīdzēs un pratīs novērst dažādus trūkumus, tad nākotnē varēs pārņemt arēnas vadību. Viņš ir diezgan motivēts,” priecājas tētis.
Pabeidzot vienu projektu, Klāvs uz bremzēm nespiež, bet gan piedod gāzi jaunām iecerēm.
Pats saka, ka grūtības, izaicinājumi un mazās uzvaras, kas soli pa solim ved uz lielākām uzvarām, ir tas, kas ļauj justies dzīvam un rada dzīvesprieku.
Liepājas drifta arēna nav tikai Liepājai, tas ir jauns produkts eksportam – franšīze, viņš uzsver.
Klāvs ir arī idejas autors interneta vietnei visitliepaja.lv, kas veidota ar mērķi popularizēt Liepāju un kalpos kā vēl viens rīks tūrisma veicināšanai.
Vietne vēl ir pilnveidošanas procesā, taču jau tagad, to apmeklējot lietotāji no Lietuvas, Vācijas, pat Itālijas.
Visitliepaja.lv paspārnē sākusi darboties arī elektrisko velosipēdu noma. Tos varēs iznomāt arī ar blakusvāģi, kas ļaus iepazīt pilsētu vai pa jauno veloceliņu aizbraukt līdz Bernātiem ģimenēm ar pavisam maziem bērniem.
Šobrīd tiekot izstrādāts dizains arēnas pagalma labiekārtošanai. Tur iecerēts veidot “tehnisko pagalmu”, kurā varētu pulcēties motociklisti, auto entuziasti un citi.
“Tāpat ir iecere šo pagalmu uzfrišināt, tur izveidojot tādu kā izstādi par auto un moto vēsturi, rīkot mūzikas vakarus un citus pasākumus.
Jauns, domāju, arī foršs projekts, kas radīs vēl vienu punktu kartē, ko apmeklēt Liepājas viesiem,” plānus atklāj Klāvs.
Nupat viņš dibinājis biedrību “Iespēju sabiedrība”, kas darbosies kā labdarības organizācija, iesaistot bērnus un jauniešus drifta sportā, atbalstīs vājredzīgos un cilvēkus ratiņkrēslos.
Novembrī biedrība kopā ar labdarības organizāciju “Tabitas sirds” drifta arēnā organizēja pasākumu sievietēm no Liepājas un Dienvidkurzemes, kuras ikdienā rūpējas par bērniem invalīdiem.
“Kad redzi smaidu, kas lielāks par ķiveri, adrenalīna trīcošas rokas, kas īsti nevar uz bremzi uzspiest, – tas atgādina, ka šis nav tikai skrējiens pēc biznesa,” šo pasākumu raksturoja Klāvs.
Vizītkarte
Klāvs Ašmanis
- SIA “Wolftrike” valdes loceklis un līdzīpašnieks.
- SIA “DA Liepaja” valdes priekšsēdētājs.
- Franšīzes projekta “Drift Arena” dibinātājs.
- SIA “Global Wolf Motors” valdes loceklis.
- Dzimis 1990. gada 21. augustā.
- Mācījies Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolā un Liepājas Raiņa vidusskolā.
- Latvijas Universitātē studējis e-biznesa un loģistikas vadības sistēmu.
- Sieva Inta, meita Aleksa Marija, dēls Olivers.
- “Gada liepājnieks 2023”.
- Vaļasprieks – darbs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
