Dažu mēnešu laikā kopš pastiprinātas prasības bezpilota gaisa kuģu pilotiem, ilgtermiņa atļauju kārojuši vairāk nekā 100 pilotu. Lai gan pārbaužu laikā pilots var izmantot informāciju internetā, ar pirmo reizi to neiztur katrs ceturtais, vēsta portāls Skaties.lv.

Jau dažus mēnešus ir spēkā prasība lidojumu veikšanai ar dronu paaugstināta riska zonās saņemt ilgtermiņa atļauju. Pie tādas var tikt, izturot teorētisko un pēc tam praktisko zināšanu pārbaudi.

Video filmēšanas pakalpojumu sniedzējs Roberts Vītols bija viens tiem, kas šīs nedēļas nogalē kopā ar kolēģi no Liepājas brauca kārtot svarīgo pārbaudi.

”Teorijā ir āķīgi jautājumi, bet vienkārši ļoti mierīgi ir jāapsver un visur priekšā visu ir iespējams izlasīt un saprast, nav tik traki,” saka Vītols.

Roberts, kurš sāka lidināt dronus pirms sešiem gadiem, uzskata, ka šādas pārbaudes ir nepieciešamas, arī viņš kļuvis zinošāks.

Turklāt Liepājā bez šīs atļaujas drona lidināšanai ir ļoti maz brīvas vietas.

Pārbaudījuma veicējs Renārs Osītis skaidri norāda: ”Ļoti tuvu pilsētai lidosta, lidostas zona ir pieci kilometri, tas nozīmē to, ka pārsvarā pilnībā visa Liepāja ir aizliegtā zona, kur vajadzīga speciāla atļauja, ir ļoti maza zona – pludmale, bet pludmales galā ir kanāls, tur arī vajadzīgas atļaujas, jo tur ir militārie objekti un jāsaskaņo ar militāro, kā arī vēl centrā ir cietums. Kopumā ļoti grūti lidot Liepājā bez atļaujas saskaņošanas.”

Pārbaudes darbu laikā var izmantot visus pieejamos resursus, arī interneta dzīlēs. Tomēr gatavas atbildes uz visiem jautājumiem nav – tās jāmeklē likumos, kas nav nemaz tik vienkārši. Turklāt, jautājumi eksāmenu licējiem atšķiras – divu mēnešu laikā pārbaudes kārtotas 149 reizes.

Lielākā daļa to visu sekmīgi nokārto, taču ar pirmo reizi teorētisko pārbaudījumu neiztur katrs ceturtais. Praktiskajos pārbaudījumos, kur jārāda spēja vadīt dronu, situācija ir labāka – tikai četri to nebija spējuši nokārtot, viens pat pārbaudes laikā sadauzījis tehniku.

Civilās aviācijas aģentūras eksperts Ilmārs Ozols atklāj, ka daļa eksāmenu nenokārto, jo nāk uz pārbaudījumu, pat neizlasot noteikumus.

”Pārbaudījumā, kur ir ierobežots laiks, nespēj vienkārši sameklēt informāciju. Šī brīža rekords mums ir 21 kļūda pārbaudījumā, bet tas bija pilsonim no Korejas. Bet tur problēma tāda, ka viņš fiziski nepaspēja izlasīt visu un atbildēt, savukārt pēc tam to materiālus, ko kolēģi nebija nodevuši, lai viņš paspētu iepazīties, vēl mājās esot, vakarā pamācījās, nākamajā dienā atnāca, nokārtoja bez nevienas kļūdas,” atklāj Ozols.

Lielākajā daļā gadījumu ir četras no pieļaujamām trīs kļūdām, atklāj eksperts un visvairāk problēmas sagādā jautājumi, kas nav tiešā veidā noteikti noteikumos. Tomēr eksperts uzskata,  – pārbaudes liecina, ka gaisa vide, ieviešot prasību saņemt atļauju, ir kļuvusi drošāka.