Pārpildītā autobusā, ar slapjām kājām un lietū – tādas būs atmiņas par piedzīvoto 26. novembrī, Mirušo piemiņas dienā, dodoties uz Dienvidu kapiem, liepājniecei Annai Protčenko.

“Oskara Kalpaka ielas pieturā iekāpu 10. autobusā – tas jau bija pilns. Pie tirgus autobusā iekāpa vēl bars pasažieru. Nākamajā pieturā – vēl. Autobuss bija pārpildīts. Iebraukt stāvlaukumā pie Dienvidu kapiem arī autobuss nevarēja, jo laukums bija pilns ar mašīnām. Līdz galapunktam tas netika!” stāsta sieviete. Savukārt, dodoties no kapsētas prom, viņai būtu bijis jāgaida stunda līdz nākamajam autobusam, jo uz Dienvidu kapiem autobusi brauc reti. Anna negaidīja, gāja prom kājām. Gājēju taciņa mirka ūdenī. Anna devās uz Vaiņodes ielas autobusu pieturu. Slapjām kājām, dubļainiem zābakiem viņa to sasniedza pusstundas gājienā. Kad Anna to stāsta, ir jau pagājusi teju nedēļa no Mirušo piemiņas dienas, taču emocijas nav norimušas. “Ja reizi gadā ir tāda diena, kad visa pilsēta dodas uz kapsētām, vai tad nav iespējams vismaz šādā dienā uz Dienvidu kapiem noorganizēt papildu autobusus?” liepājniece ir neizpratnē, žēlodama arī daudzos vecos cilvēkus, kuri kapsētu apmeklē, izmantojot šo transportlīdzekli. Kā zināms, liepājnieki jau iepriekš ir ļoti daudz sūdzējušies par to, ka autobusi uz kapsētu kursē pārāk reti. Taču šādā reizē, kad vai ikkatrs dodas uz kapsētu iedegt svecītes un pieminēt tuviniekus, nepieciešamība pēc biežākiem autobusu reisiem ir sevišķi liela. Ja var speciāli piemērot ārkārtas reisus Jaungada nakts svinībām, tad kāpēc to nevarētu arī šādā reizē autobusiem uz Dienvidu kapsētu? Kāpēc lai pēc gada atkal liktu liepājniekiem dusmoties un bēdāties?

“Godīgi sakot, es nebiju par to aizdomājies,” atzīst Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Uldis Zupa, kurš amatā stājies šoruden. Viņš sola: “Lieku darāmo darbu sarakstā: runāšu ar domi, kā mēs šo darām, un tiks atrasts loģisks risinājums. Ja tāda situācija ir, tad tā ir jārisina!”

Savukārt “Liepājas Autobusu parka” valdes loceklis Māris Ārbergs teic, ka zinot par nekārtībām stāvlaukumā pie kapsētas: “Vieglās mašīnas bija novietotas pat autobusu pieturvietā. Mums jāpacieš sabiedrības attieksme.” Sarunas sākumā viņš pauž, ka tāda ir tikai viena diena gadā un to varot pieciest, taču pēc tam tomēr sola izdarīt secinājumus un izdevīgā brīdī sarunā ar pašvaldības pārstāvjiem pieminēt arī šo problēmu. Ja ikviens var nolikt mašīnu vietā, kur autobusam paredzēts apgriezties un izlaist pasažierus, tad var secināt, ka pie kapsētas kaut kas nav kārtībā ar satiksmes organizāciju. Un vai kāds ir padomājis, kā uzlabot gājēju situāciju, lai celiņš uz kapsētu un no tās nav jāmēro pa dubļiem un ūdeni? Pilsētas izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, “Kurzemes Vārda” uzrunāts, sola šo vietu apskatīt, lai vērtētu, ko tur var darīt lietas labā.