Marta vidū SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA), kas ir lielākais namu apsaimniekotājs mūsu pilsētā, speciālisti un namu pārziņi tikās ar VUGD, lai pārrunātu ar ugunsdrošību saistītus jautājumus, portāls uzzināja LNA.

Kā atzīst LNA valdes loceklis Artis Rimma, statistika par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās liecina, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Turklāt lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši, atrodoties savās guļamistabās.

Praktiskais risinājums, kā samazināt šādā veidā bojāgājušo skaitu, ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar tehniskām iekārtām, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi un ļautu tiem paspēt pamest degošās telpas. Visefektīvākais tehniskais risinājums cilvēku aizsardzībai no uguns ir ierīkot dzīvoklī ugunsgrēka autonomo dūmu detektoru. Vienlīdz svarīgi ar detektoriem ir aprīkot daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpas, vienojušies ugunsdzēsēji glābēji un LNA speciālisti. Šis darbs ir pakāpeniski uzsākts.

”Šobrīd ar ierīcēm esam aprīkojuši vairāk nekā 30 namu kāpņu telpas,” stāsta A.Rimma. Un atzīst:

”Iedzīvotāju atsaucību šobrīd nevar vērtēt kā ļoti aktīvu, tomēr ir apziņa, ka šie detektori ir svarīgi. Vienlaikus informējam iedzīvotājus arī par izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredz obligātu prasību ar detektoriem aprīkot dzīvokļu īpašumus.”

Ugunsgrēka autonomais detektors ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus – dūmu koncentrāciju, siltumu – un par to ar spalgu skaņas signālu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus.

Ugunsgrēka autonomais detektors darbojas no autonoma strāvas avota. Visbiežāk tā ir ”kronas” tipa baterija, kuru ievieto detektora korpusā. Saprotams, ka ugunsdzēšamo aparātu šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un saukt palīgā ugunsdzēsējus.

Ugunsgrēka autonomie detektori paredzēti lietošanai telpās. Lai detektori spētu uzticami kalpot, tos telpās nepieciešams pareizi izvietot. Portāls noskaidroja, ka viena dūmu detektora uzstādīšana (kopā ar ierīci) izmaksā aptuveni 15 eiro.

Koplietošanas telpās – koridoros – ieteicamo detektoru skaits atkarīgs no konkrētā kāpņutelpas lieluma un detektora parametriem. LNA uzstādītās ierīces atbilst 30 kvadrātmetru lielai telpai.

”Tas nozīmē, ka ir kāpņu laukumi, kuros ir tikai viena ierīce, bet lielākoties tās ir divas ierīces,” lēš A.Rimma: ”Bet tā saucamo mazģimeņu tipa namos, kuros ir plaši koridori uz vairākiem dzīvokļiem, vienā stāvā liekam pat trīs detektorus.”

Vienkāršam daudzdzīvokļu māju dzīvoklim parasti pietiek ar vienu detektoru. Vispiemērotākā vieta detektoram būtu guļamistabas griesti vai gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt griestos, tad to drīkst izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet nedrīkst detektorus izvietot tieši griestu un sienas dobumā, kā arī citās vietās, kur var tikt traucēta dūmu iespējami ātra nokļūšana līdz detektoram (piemēram, uz plauktiem, skapjiem).

Galvenais, lai ugunsgrēka trauksmes skaņas signāls būtu dzirdams tajās telpās, kurās pārsvarā uzturas vai guļ mājas iemītnieki.

Katram dūmu detektoram pievienota lietošanas instrukcija, kurā ražotājs visbiežāk norāda arī ieteicamās uzstādīšanas vietas. Iedzīvotājam vien jāatceras apmēram reizi divos gados detektorā nomainīt bateriju.

Glābēji gan atgādina, ka dūmu detektors var ieslēgties arī gadījumos, ja nav izcēlies ugunsgrēks, bet, piemēram, no cigarešu dūmiem vai piedeguša ēdiena. Ja detektors ir iedarbināts, tas turpina spalgi gaudot visai ilgi. Ja šādas trauksmes cēlonis ir noskaidrots un nekā bīstama nav, detektoru apklusināt var, uz īsu brīdi izņemot no tā bateriju, paskaidro ugunsdzēsēji glābēji.

Portāls jau informēja, ka pagaidām gan mājokļu aprīkošana ar dūmu detektoriem vēl nav obligāta. Šobrīd ar dūmu detektoriem obligāti jāaprīko tikai jaunuzceltās ēkas un sabiedriskās celtnes. Taču jau drīzumā detektori dzīvokļu īpašumos būs obligāti.

Saskaņā ar noteikumiem, no 2020.gada 1.janvāra dzīvoklī būs jābūt vismaz vienam dūmu detektoram. VUGD gan iesaka neekonomēt naudu un uzstādīt vienu katrā telpā, kurā guļ vai laiku pavada cilvēki. Tādējādi uzzināt par ugunsnelaimi varēs uzreiz, negaidot, kamēr dūmi izplatās pa visu dzīvokli un nokļūst līdz telpai, kurā atrodas vienīgais dūmu detektors.

VUGD brīdina, ka veiks pārbaudes, reaģēs uz iesniegumiem un veiks preventīvus darbus – skaidros cilvēkiem, cik šie noteikumi ir svarīgi.

Nevar smēķēt, kur ienāk prātā

Ugunsdrošība, pirmkārt, ir pašu iedzīvotāju pareiza rīcība un atbildība. Ar dūmu detektoriem aprīkotās kāpņu telpas pakāpeniski izskauž arī smēķēšanu kāpņutelpās, kā blakusefektu norāda māju kontaktpersonas, kas gadiem cīnījušās ar ”nepaklausīgajiem” mājas iedzīvotājiem.

Atgādinām, ka normatīvie akti paredz aizliegumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās smēķēt. Pārkāpumu gadījumā mājas iedzīvotājiem ir tiesības vērsties pie Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas, zvanot pa tālruni 63420269.

Ugunsdrošību kopīpašumā palīdz nodrošināt virkne dažādu pienākumu, kas jāievēro, piemēram:

– nesmēķēt visu kāpņu garumā, aizliegts smēķēt arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst, noteiktie smēķēšanas aizliegumi attiecas uz visu tabakas izstrādājumu veidiem, kā arī elektronisko smēķēšanas ierīču, ūdenspīpju un citu smēķēšanas produktu lietošanu;

– nebojāt lifta pacelšanas/nolaišanas iekārtas;

– nebojāt atkritumu vadu lūkas, turēt tās aizvērtas, neizmest tajās izsmēķus;

– neierīkot dzīvojamās un kāpņu telpās, evakuācijas ceļos degtspējīgu materiālu noliktavas, darbnīcas;

– neglabāt uz balkoniem un lodžijām degošus priekšmetus (mēbeles, tara, papīra izstrādājumi utt.), īpaši viegli uzliesmojošus šķidrumus;

– nemest izsmēķus pāri balkona vai lodžijas margām;

– neaizmūrēt, neaizkraut, neaizslēgt evakuācijas pārejas balkonos (lodžijās) no stāva uz stāvu;

– turēt lietošanas gatavībā kāpnes izejai uz jumta;

– nelietot tehniskajos stāvos (pagrabos, bēniņos, evakuācijas kāpnēs) atklātu uguni apgaismei, kā arī neļaut tajos bez vajadzības atrasties bērniem;

– tāpat aizliegts izmantot bēniņus, tehniskos stāvus un tehniskās telpas būvprojektā neparedzētiem nolūkiem – ražošanai, kā arī vielu, materiālu un priekšmetu glabāšanai;  ierīkot degtspējīgu materiālu noliktavas un darbnīcas telpās, kuras no citām telpām, evakuācijas ceļiem un kāpņu telpām nav ugunsdroši nodalītas, – svarīgi ir sekot līdzi, lai piebraucamie ceļi māju pagalmos un pie ieejas durvīm ir brīvi pieejami operatīvajam transportam u.c.

Grilam balkons vai lodžija nav piemērotākā vieta

Tuvojoties vasaras sezonai, daudzdzīvokļu namu kaimiņu vidū aktualizējas jautājums par pikniku rīkošanu uz māju balkoniem vai lodžijām.

Pagaidām nav likuma, kas aizliegtu uz sava balkona vai lodžijas lietot grilu. Laiku pa laikam namu pārvaldnieks saņem sūdzības no iedzīvotājiem par to, ka uz balkona tiek izmantots grils un tā rezultātā dūmi un smakas ieplūst kaimiņu dzīvokļos, traucējot mājas ikdienu. Tomēr šādi gadījumi nav bieži.

Ugunsdrošības noteikumos gan ir skaidri noteikts, ka daudzstāvu dzīvojamās mājās ierīces ar atklātu uguni drīkst izmantot, tikai ievērojot to ekspluatācijas noteikumus. Labu kaimiņattiecību vārdā ir svarīgi apzināties, ka dūmi no grila izplatās uz augšu un ieplūst citos dzīvokļos, traucējot vai pat smacējot kaimiņus.

Ja nu nelaime tomēr piemeklējusi

Ja izcēlies ugunsgrēks, nekavējoties jāzvana pa tālruni 112, atgādina ugunsdzēsēji glābēji.

Un aicina iedzīvotājus šādās situācijās nekavējoši pārvietot visas pie mājas stāvošās automašīnas, lai atbrīvotu ceļu ugunsdzēsības mašīnām.