Satikšanās jau ir notikums

Lai gan ierasts, ka saule aust austrumos, otrdienas rītā simboliskie stari vispirms glāstīja jūrmalas smiltis. Pie uzraksta “Liepāja” saules ripu sagaidīja mūsdienu deju studijas “Dzintari” un Liepājas Bērnu un jaunatnes centra deju studijas “Dzirkstelīte” audzēkņi.

Dejotājas izpildīja deju “Liedagā”, kas savulaik tika iestudēta kā sveiciens pilsētas dzimšanas dienā, pastāstīja studijas “Dzintari” vadītāja un dejas horeogrāfe Monta Sprūde.

“Vismaz mēnesi pie šīs dejas darbojāmies “Zoom” platformā,” teica studijas “Dzintari” dejotāja Endžija Brante.

Viņa pauda prieku par komandas paveikto darbu un rezultātu, bet neslēpa, ka sniegums varēja būt arī labāks.

“Dejot jūrmalas smiltīs nav tas pats, kas uz gludas zāles grīdas. Traucēja arī lapsenes, to šoreiz bija ļoti daudz,” skaidroja E. Brante.

Tas, ka deju kolektīvi neatradās vienkopus, nācis par labu. “Tas ļāva nejust konkurenci, nebija sāncensības, tā vietā jutāmies saliedēti,” teica dejotāja.

Tautas tērpos ģērbti jaunieši sauli izveda ārpus pludmales, kur to sagaidīja nākamais kolektīvs – deju studija “Extra”.

Tālāk saule vijās gar strūklaku, gar parka pastaigu celiņu un gar Gulbju dīķīti. Šajā posmā to sagaidīja jau krietni lielāks dalībnieku pulks, vienojoties kopīgā dejā, dziesmās un nelielos iestudējumos.

Izbaudīt notiekošo piestāja garām ejošie ļaudis, tāpat atbalstīt jaunos māksliniekus ieradās viņu vecāki, ģimenes.

Jāņa Čakstes laukums bija “Saulesvijas” noslēdzošā pietura Liepājā. Tur svētku vēstnešus sagaidīja atsevišķu skolu pārstāvji, vokālais ansamblis “Gaismiņa”, LBJC koris “Reverberācija”, pūtēju orķestris “Liepāja” un LBJC mažoretes, skanēja vairākas skaistas dziesmas, tostarp arī Liepājas himna, bet tam visam pa vidu – J. Čakstes laukuma strūklakā rotaļājās saujiņa bērnu.

Ansambļa “Gaismiņa” dalībnieku vecāki izteicās, ka bērni, protams, gribējuši piedalīties lielajā pasākumā, bet arī par šo viņi neesot bēdīgi. Jau pati satikšanās esot notikums.

Tur, kur esam mēs

Saules ripa no Liepājas aizripoja uz jaunā Dienvidkurzemes novada centru Grobiņu, pa Ālandes krastu uz pilskalnu. Folkloras kolektīvi – ”Dzērvīte” no Grobiņas, ”Bārtenieki” no Bārtas, Rucavas ”Ķocītis” un Krotes ”Traistēni” uzdziedāja pa dziesmai un svētku virsdiriģenta Ginta Ceplenieka vadībā sasaucās ar citu līdzšinējo novadu pārstāvjiem pilskalnā.

Sasauksme atbilstoša šobrīd ierobežotajai pasākuma norisei -”Svētki ir tur, kur esam mēs. Svētki ir tādi, kādi esam mēs”.

Nav gan tā, kā citos Dziesmu svētkos, atzina ”Traistēnu” dalībnieki. ”Mums visos svētkos ir uzstādījums – smaidi un māj! Parādām!” sauca kopas vadītāja Līga Strēle.

”Vienīgi tiem, kuri pirmo reizi redz Dziesmu svētkus, kāds priekšstats radīsies, tāds radīsies. Mēs pamēģinājām, un jaunie cilvēki vaicāja: ”Šitie bija Dziesmu svētki?””

L. Strēle tomēr pārliecināta, ka šos svētkus vajadzēja nobeigt, lai var sākt jaunu tēmu.

”Tagad ir mazliet dīvaini, jo svētki nav vairākas dienas, nav tik daudz cilvēku,” teica ”Traistēnu” dziedātāja Enija Valdmane. ”Vismaz ir labi, ka kaut kas ir, nevis ka nekā nav.”

Daudzu Dziesmu svētku dalībniece Ance Dreimane minēja, ka visvairāk pietrūkstot nakts tusiņu, dziedāšanas koridoros un policijas ierašanās. ”Tāpat lielais noslēguma koncerts, gājiens, pēc kura kājas sāp.”

No Grobiņas interešu centra kopas ”Dzērvīte” dalībniekiem tikai divas meitenes iepriekš piedalījušās Dziesmu svētkos. ”Tur bija daudz foršāk,” teica Dita Heidija Hehta. ”Es labāk gribētu īstus svētkus. Tad mums visiem folklora dotu pieredzi,” atzīmēja Jānis Dēvids Pinsters. Tomēr bērniem patīkami vismaz sapucēties un iznākt no mājām.

Vadītāja Antra Arnolda pastāstīja, ka kolektīvs saticies tikai jūnija sākumā, kad bija jānofilmē skates priekšnesums. ”Vasarā gribam sakrāt spēkus, lai rudenī varam sākt. Es ticu, ka viss būs labi,” teica A. Arnolda.

Cieņpilns noslēgums

Pilskalnā Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols pateicās svētku dalībniekiem par to laiku, kas kopā pavadīts: ”Lai tās visas labās domas, kas šodien kopā ir, nonāk līdz katram dalībniekam mājās, skolās, ģimenēs!”

Valsts izglītības satura centra projektu koordinatore Māra Mellēna pasniedza Dziesmu svētku Atzinības rakstu par Kurzemes tradicionālā kultūras mantojuma glabāšanu un pārmantošanu folkloras kopas ”Bārtenieki” vadītājai Mudītei Meļķei.

Vai šis notikums ir pietiekams, lai sauktos par Dziesmu svētkiem? ”Šie nav Dziesmu svētki tradicionālā izpratnē. Šis ir svētku risinājums, cik vien labi tas ir iespējams pie esošās situācijas,” norādīja G. Ceplenieks.

Viņš arī lūdza nekādā gadījumā nesaukt tos par ”e-svētkiem”, jo šie ir svinami svētki, kopjama tradīcija un brīži, kad cilvēki satiekas un smeļas spēku un iedvesmu cits no cita.

Bērnu skepse viņam esot saprotama. ”Taču mūsu uzdevums ir skaidrot, ka svētki notiek un jāpieliek punkts, jo viens cikls ir noslēdzies. Citādi nekā iecerēts, bet, manuprāt, ir svarīgi to izdarīt cieņpilni un sākt procesu no jauna. Būs dubultļaunums, ja mēs, raudot par šiem svētkiem, laikā neizdarīsim mājas darbus un neturēsimies spēkā, garā stipri, lai varam sagatavoties nākamajiem,” teica virsdiriģents.

119Skatīt galeriju