"Kurzemes Vārds"
“Pirmreizējos pacientus biedē cukura diabēta kontroles pasākumi, kas savā ziņā ir modrība par savu veselības stāvokli 24 stundas diennaktī. Daudzus uztrauc, ka, iespējams, visu atlikušo mūžu būs jālieto medikamenti.
Tomēr mums, ārstiem un citām aprūpes personām, vissvarīgākais ir pasargāt šos pacientus no komplikācijām, jo tieši tās var visvairāk pazemināt dzīves līmeni. Tādēļ
izpratne par cukura diabēta radītajiem sarežģījumiem ir pats būtiskākais,
kā arī jādara viss, lai kopā ar pacientu šos riskus mazinātu,” uzsver endokrinoloģe, Latvijas Diabēta federācijas vadītāja, medicīnas zinātņu doktore Indra Štelmane.
Kliedējam mītus
Cukura diabēts ir slimība, kas mūsdienās cilvēkus skar arvien vairāk.
Iemesli augošajai statistikai ir dažādi, tomēr liela ietekme ir cilvēka dzīvesveidam – jo mazkustīgāks tas ir, jo lielāka iespēja saslimt ar cukura diabētu, norāda arī aptieku tīkla “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Tieši mazkustīgs dzīvesveids ir lielākais vaininieks otrā tipa cukura diabēta attīstībā.
Lai mazinātu aizspriedumus par cukura diabēta pacientu ikdienu, svarīgi atspēkot mītus un maldīgus priekšstatus par cukura diabētu.
Daudzi domā, ka diabēts veidojas tikai no pārmērīga cukura patēriņa. Lai arī pārlieku biežs cukurotu produktu patēriņš var kalpot par papildu iemeslu, kādēļ cilvēkam tiek atklāts cukura diabēts, tas nebūt nav vienīgais iemesls.
Otrā tipa cukura diabēts ir kompleksa slimība, ko ietekmē dzīvesstils un paradumi ilgtermiņā. Tā var piezagties jebkuram cilvēkam, bet jo īpaši tiem, kuri maz kustas, nesporto, strādā sēdošu darbu, kā arī ar uzturu ikdienā uzņem nesamērīgi lielu kaloriju daudzumu.
Pastāv arī mīts, ka nav saslimšanas riska, ja vien ģimenē nav konstatēti diabēta gadījumi. Taču insulīna rezistences un otrā tipa cukura diabēta attīstības risks var būt ikvienam.
Protams, ja vecākiem vai vecvecākiem ir atklāts cukura diabēts, būtu jābūt īpaši piesardzīgiem, tomēr
risks ievērojami palielinās cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 gadiem un kuriem bieži ir paaugstināts asinsspiediens.
Papildu indikācijas, kas var ietekmēt slimības attīstību, ir smēķēšana, kā arī palielināts ķermeņa svars jeb aptaukošanās.
Nav arī tā, ka tikai gados veciem cilvēkiem jāuztraucas par cukura diabētu. Vidējais cukura diabēta pacients kļūst arvien jaunāks. Jau šobrīd ir gana daudz jaunu cilvēku, 25 līdz 30 gadu vecumā, kuri sirgst ar otrā tipa cukura diabētu.
Sabiedrība arī domā, ka diabēta slimnieki paši “jūt”, kad nokrītas cukura līmenis.
Lai arī atsevišķos gadījumos tā tiešām var būt, ka diabēta pacients var just cukura līmeņa pazemināšanos, farmaceite uzsver, ka šādu brīdi nevajadzētu sagaidīt, un ir laikus jāseko līdzi pašsajūtai.
Vienīgais veids, kā novērst šādas situācijas, ir regulāra glikozes līmeņa pārbaudīšana. Visefektīvāk to iespējams izdarīt ar glikozes mērītājiem. Svarīgi atcerēties, ka
cukura mērījums asinīs jāveic vismaz divas reizes dienā – gan pirms, gan pēc ēšanas.
Vēl viens mīts ir, ka diabēta slimnieki nedrīkst sportot. Regulāra fiziskā slodze ir pat ļoti svarīga visiem diabēta pacientiem.
Z. Melberga vērš uzmanību, ka vienīgais, no kā būtu jāizvairās, ir traumas, tostarp pušumi, jo cukura diabēta slimniekiem ļoti lēni dzīst brūces. Šī iemesla dēļ vajadzētu izvairīties no iespējas noberzt kājas, pēdas un citas vietas, kas potenciāli varētu iekaist.
Tomēr farmaceite uzsver, ka cukura diabēta gadījumā nepieciešams regulāri konsultēties ar ģimenes ārstu un endokrinologu par savu veselības stāvokli, lai izvērtētu ieteicamās fiziskās slodzes un sabalansēta uztura nosacījumus.
Tomēr kā minimums ikvienam cilvēkam vajadzētu dienā veikt vismaz 10 000 soļu kopējās pašsajūtas uzlabošanai.
Kā mazināt komplikāciju risku?
“Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone papildina, ka svarīgi runāt arī par cukura diabēta ilgtermiņa komplikācijām, kas attīstās pakāpeniski.
“Jo diabēts ir ilgāk un jo nevīžīgāk tiek kontrolēts cukura līmenis asinīs, jo lielāks ir komplikāciju risks,”
viņa uzsver.
Tāpēc speciālisti var palīdzēt apgūt diabēta aprūpes pamatus un piedāvāt atbalstu. Tas, cik atbildīgi to izpildīsiet, ir atkarīgs no katra paša.
Mediķe uzsver, ka būtu jāatmet smēķēšana, jo tā palielina 2. tipa cukura diabēta un dažādu diabēta komplikāciju risku. “Pacientiem ar cukura diabētu, lietojot nikotīnu, ir stingrāk jāuzrauga cukura līmenis asinīs,” viņa piekodina.
Vēl J. Namsone uzsver, ka jākontrolē asinsspiediens un holesterīna līmenis.
Veselīga diēta ar samazinātu tauku un zemu sāls saturu, izvairīšanās no pārmērīga alkohola patēriņa un regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt. Ja nepieciešams, ārsts var arī ieteikt lietot recepšu medikamentus.
Būtu jāieplāno regulāras veselības pārbaudes. Papildus ikgadējām veselības pārbaudēm būtu nepieciešamas arī divas līdz četras vizītes pie speciālista, tostarp acu ārsta.
Šo vizīšu laikā izrunājiet jautājumus par savu diētu un fiziskajām aktivitātēm; meklējiet ar diabētu saistītas komplikācijas, tostarp nieru, nervu bojājumu un sirds slimību pazīmes, kā arī pievērsiet uzmanību citām veselības problēmām; pārbaudiet savas pēdas, vai nav problēmu, kurām var būt nepieciešama ārstēšana; pārbaudiet, vai nav tīklenes bojājumu, kataraktas un glaukomas pazīmes.
Cukura diabēts palielina risku saslimt ar noteiktām slimībām, tāpēc regulāra vakcinācija var palīdzēt tās novērst.
Jautājiet savam ģimenes ārstam par vakcīnām pret gripu; pneimoniju; B hepatītu un Covid-19. Painteresējieties par citām vakcīnām, tostarp stingumkrampju vakcīnu.
Tāpat diabēts var izraisīt smaganu iekaisumu jeb gingivītu. Tīriet zobus vismaz divas reizes dienā, neaizmirstot par zobu diegošanu, un ieplānojiet zobu pārbaudes un zobu higiēnista apmeklējumu vismaz divas reizes gadā. Zvaniet savam zobārstam, ja smaganas asiņo vai izskatās sarkanas vai pietūkušas.
Augsts cukura līmenis asinīs var samazināt asins plūsmu ekstremitātēs un bojāt pēdu nervus. Neārstēti pušumi un tulznas var izraisīt nopietnas infekcijas.
Uz diabēta fona tas viss var izraisīt sāpes, tirpšanu vai jutības zudumu pēdās.
Lai novērstu pēdu problēmas, katru dienu mazgājiet kājas remdenā ūdenī. Izvairieties no kāju mērcēšanas, jo tas var padarīt ādu sausu; rūpīgi nosusiniet kājas, īpaši pirkstu starpas; mitriniet pēdu un potīšu ādu ar krēmu, losjonu vai vazelīnu.
Pētījumos pierādīts, ka diabēta pēda zaudē nevis taukus, bet gan ūdeni, tāpēc primāri ieteicams līdzeklis ar urīnvielu. Tā veicina ūdens piesaisti ādas raga slānī.
Nelietojiet eļļas vai krēmus starp pirkstiem — papildu mitrums var izraisīt infekciju. Līdzekļus pēdu kopšanai iegādājieties aptiekā un lūdziet padomu farmaceitam; ik dienu pārbaudiet, vai uz pēdām nav ādas sabiezējumu, tulznu, čūlu, apsārtuma vai pietūkuma; konsultējieties ar speciālistu, ja ir sāpes vai cits pēdas bojājums, kas neizzūd vai nesadzīst dažu dienu laikā.
Ja uz pēdas ir čūla, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu; nestaigājiet basām kājām; uzmanieties no ādas un nagu sēnīšu infekcijas. Vispirms jādodas pie speciālista – dermatologa, podologa, kas nosaka atbilstošu terapiju.
Aptiekā var iegādāties krēmus, kas paredzēti ādas sēnītei un satur klotrimazolu, naftifīnu hidrohlorīdu, terbinafīnu. Naga sēnīšu gadījumā piemērota būs nagu speciālā laka, kas satur ciklopiroksu vai terbinafīnu.
Ja jums ir diabēts un citi kardiovaskulāri riska faktori, piemēram, smēķējat vai ir augsts asinsspiediens, ārsts var ieteikt katru dienu lietot aspirīnu nelielās devās, lai palīdzētu samazināt infarkta un insulta risku. Jautājiet ārstam, vai šāda terapija jums ir piemērota un kāda deva būtu jālieto.
Atsakieties no alkohola pilnībā vai ievērojiet mērenību, to lietojot, jo
alkohols var izraisīt augstu vai zemu cukura līmeni asinīs atkarībā no tā, cik daudz dzerat un vai ēdat vienlaikus.
Ja esat stresa stāvoklī, ir viegli atstāt novārtā savu parasto diabēta aprūpes rutīnu. Lai pārvaldītu stresu, definējiet robežas, prioritāros uzdevumus, apgūstiet relaksācijas paņēmienus un pietiekami daudz guliet.
UZZIŅAI
Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura līmenis asinīs. Izšķir vairākus šīs slimības tipus.
Biežāk sastopamie cukura diabēta tipi ir 1. tips un 2. tips. Ar 1. tipa cukura diabētu saslimst bērnībā vai pusaudža vecumā, vai gados jauni cilvēki, bet var saslimt arī jebkurā citā vecumā.
Arī 2. tipa cukura diabēts, kas ir biežāk sastopams, var attīstīties jebkurā vecumā, lai gan tas biežāk tiek atklāts pēc 45 gadiem cilvēkiem ar lieko svaru un mazkustīgu dzīvesveidu.
Prediabēts nozīmē, ka cukura līmenis asinīs ir augstāks par normālu, taču tas vēl nav pietiekami augsts, lai to uzskatītu par 2. tipa cukura diabētu.
Gestācijas diabēts pirmo reizi tiek diagnosticēts grūtniecības laikā. Augsta cukura līmeņa dēļ tas var ietekmēt grūtniecību un mazuļa veselību.
