Daudzdzīvokļu ēka Klaipēdas ielā 122 bija viena no pirmajām
bezdelīgām mūsu pilsētā, kas veica ēkas siltināšanu. Nule kā labiekārtota arī
teritorija pie mājas, izbūvējot autostāvvietu, taču darbi joprojām nav galā,
portālam atzina iedzīvotāji.

Vieni no pirmajiem

Kā portālam pastāstīja Klaipēdas 122 mājas vecākais Uldis
Ermansons, ēkas siltināšana tika veikta jau 2009.gadā. Šī ēka bija viena no
pirmajām, kas Liepājā tika nosiltināta, turklāt tas tika veikts ar pilsētas
pašvaldības līdzfinansējumu.

Kā stāsta U.Ermansons, deviņstāvu ēkai, kurā ir 36 dzīvokļi,
nosiltinātas visas ārsienas, bēniņi un pagraba pārsegums. Tāpat simtprocentīgi
ēkā nomainītas kanalizācijas caurules, kā arī nomainītas aukstā un karstā ūdens
caurules – maģistrālie stāvvadi.

Kopumā ēkas renovācija izmaksājusi ap 68 tūkstošiem latu.
Fasādes siltināšana izmaksājusi 50 tūkstošus latu, savukārt pārējie līdzekļi
izmantoti kanalizācijas cauruļu, kā arī ūdens cauruļu nomaiņai visā mājā un
citiem labiekārtojumiem.

Pašvaldības līdzfinansējums, veicot ēkas siltināšanu, bijis
30% no 50 tūkstošiem latu. Iedzīvotājiem pašiem bijis jāsedz pārējos izdevumus.
Tik liela uzkrājuma mājai nav bijis, tādēļ bankā ņemts kredīts. Un tā atmaksai paaugstināta
apsaimniekošanas maksa no 30 uz 68 santīmiem par kvadrātmetru.

Apkures sistēma, veicot ēkas renovāciju nav mainīta –
atstāta līdzšinējā vertikālā apkures sistēma. Kā skaidro mājas vecākais, šis
jautājums atstāts uz vēlāku laiku.

Taču ar visu to, nepārbūvējot apkures sistēmu, bet
nosiltinot ēkas ārsienas, ieguvums bijis ievērojams – mājokļi kļuvuši siltāki.
”Siltumenerģijas patēriņš samazinājies par aptuveni 20 procentiem,” tā mājas
vecākais. ”Veicam kredīta atmaksu, bet rēķini ziemā nav kļuvuši lielāki,”
rezumē U.Ermansons.

Taujāts, cik viegli iedzīvotājiem nācis lēmums par
nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu, viņš ir atklāts: ”Biju pārsteigts, bet
šis lēmums nāca ļoti viegli.”

Pašiem nav vietas
savā sētā

Ierosinājums par teritorijas labiekārtošanu nācis no mājas
iedzīvotājiem, kuriem bijis apnicis, ka pašiem nav vietas savā sētā, stāsta
U.Ermansons: ”Jo vasarās brauktuve pie mūsu mājas ir galvenā maģistrāle uz
jūru. Nevis Kūrmājas prospekts, bet šeit. Turklāt visi grib ar mašīnām
piebraukt līdz pašai jūrai. Un kad mēs, iedzīvotāji, vakaros pēc darba atgriežamies
mājās, mums savas mašīnas nav, kur nolikt.”

”Tāpēc sākām meklēt problēmai risinājumu: lai mums ir pašiem
sava stāvvieta, lai svešie tajā savus transportlīdzekļus neliek,” viņš turpina,
atzīstot, ka vērsim pie ragiem iedzīvotāji ķērušies tieši tādēļ, ka pašiem pie
savas mājas nav bijis vairs iespējams piebraukt: ”Pie tirdzniecības centra
”Baata” ir stāvlaukums, kurā ciemiņi varētu novietot savas automašīnas, bet nē:
brauc teju vai kāpās iekšā.”

Pagalma labiekārtošanas plāna risināšana sākusies jau
pagājušajā gadā. Ziemā izstrādāts projekts, lai šā gada pavasarī ķertos pie
darba.

Teritorijas labiekārtošana kopumā izmaksājusi 25 626 eiro.
No pilsētas pašvaldības saņemts līdzfinansējums 21 834 eiro apmērā. Līdz
ar to iedzīvotājiem pašiem bijis nepieciešams sarūpēt 4000 eiro. Uz jautājumu,
vai mājai bijis uzkrājums, ko likt lietā, vai arī vēlreiz nācies paaugstināt
apsaimniekošanas maksu, U.Ermansons skaidro: ”Mājai tādu uzkrājumu nebija. Par apmaksu
uzreiz vienojāmies. Visiem iedzīvotājiem mašīnu nav. Bet tie, kuriem pieder
auto, piedalījās loterijā un no savas kabatas sedza izdevumus stāvvietas
izveidei.” Par vienu stāvvietu bijis jāmaksā 225 eiro, un šī maksa sadalīta uz
diviem maksājumiem.

Sasāpējušās problēmas dēļ, veicot ēkas teritorijas
labiekārtošanu, prioritāte bijusi auto stāvvietas izveidei. Kā skaidro mājas
vecākais, izbūvētas vietas 19 transportlīdzekļiem. Viņš piekrīt, ka tas uz
mājas 36 dzīvokļiem ir maz: ”Bet teritorija ir tik liela, cik ir.” Stāvvietā
drīkst iebraukt tikai ar caurlaidēm. ”Esam vienojušies, ka katrs atbild par
savu vietu,” norāda mājas vecākais, piebilstot, ka šajās rūpēs ietilpst arī sētnieka
pienākumu veikšana un sniega tīrīšana no stāvvietām ziemā.

Apgaismojums pie ēkas nav izbūvēts, jo pēc tā nav
nepieciešamības: ”Ir lielais ielas apgaismojums un apgaismojums pie ēkas
ārdurvīm. Ar to pietiek.” Arī bērnu rotaļu laukuma izveidei iedzīvotāji nav
redzējuši nepieciešamību, jo pārdesmit metrus no mājas ir jūrmala: ”Turklāt,
ņemot vērā to, ka māja atrodas maģistrāles malā, jau tā cīnāmies ar vandāļiem.
Cik reizes jau nav salauzta kodatslēga! Turklāt tepat blakus ir veikals, un daudzi,
kas iet pēc alus, mūsu mājas kāpņu telpu nekautrējas izmantot par sabiedrisko
tualeti. Tā kā smilšu kaste būtu tikai viena vienīga problēma.” Tieši šī paša
iemesla dēļ nav pat apskatīts jautājums par veļas žāvētavu.

Vienmēr varētu būt
labāk

Klaipēdas ielas 122.mājas iedzīvotāja Fatina Marozova, kura
šajā ēkā dzīvo kopš 2000.gada vasaras, ar paveikto, sakārtojot dzīvojamo māju
un labiekārtojot tās apkārtni, sakās esam ļoti apmierināta: ”Māja nosiltināta, visas
caurules nomainītas. Nu arī mašīnām ir vieta. Vēl vajadzētu sakārtot apkures sistēmu,
tad būtu pavisam labi.”

”Nevar nepriecāties par to, kas paveikts. Māja nu sakārtota,”
tā Ilmars Kļava, kurš ēkā dzīvo kopš tās uzcelšanas: ”Paneļu ēkas šuves tecēja.
Kā vējš bija no Bernātu puses, tā virtuvē mājas septītajā stāvā varēja teju vai
ar laivu braukt. Kopš nosiltināja ārsienas, ne tikai sauss kļuvis, arī siltums
paliek telpās.”

Viņš stāsta, ka pirms ēkas siltināšanas mājokļos siltāk par
16 līdz 17 grādiem nekad nav bijis, taču nu vidēji apkures sezonā dzīvokļos ir
20 līdz 21 grādu silts. ”Žēl vienīgi, ka, siltinot ēku, pie viena nenomainījām
arī apkures caurules. Tā nu ir problēma, kas mums jāatrisina. Pašlaik runājam,
ka gadu krāsim naudu, lai nākamajā vasarā veiktu darbus,” tā I.Kļava.

Vienīgā viņa sāpe ir salīdzinoši mazā auto stāvvieta, kurā
visiem mājas iedzīvotājiem nav, kur novietot savus spēkratus: ”Pat
sastrīdējāmies, jo es nepiekritu variantam, ka par stāvvietu jāmaksā. Tā kā
neesmu maksājis, tad stāvvietā iebraukt nevaru, kaut zeme ir kopēja. Labi, ka
man tepat blakus garāža.”

Turpinājums sekos

Projektā nebija iekļauta teritorijas apzaļumošana, taču
U.Ermansons lēš, ka šo jautājumu iedzīvotāji atrisinās saviem spēkiem.
Pāraugušās aličas, kas aizēno pirmā stāva dzīvokļu logus, iecerēts apgriezt. Apfrizēt
plānots arī vecos ceriņus. Tāpat mājas vecākais domā, ka dažviet tiks iestādīts
pa kādam jaunam dekoratīvam augam.

Visu prāvo zālienu gan ar krūmiem apstādīt iedzīvotāji
negrasās, jo pieļauj, ka nākotnē varētu paplašināt autostāvvietu, lai pa vienai
vietai būtu uz katru dzīvokli.

Un nu pienācis laiks risināt arī jautājumu par apkures
sistēmas modernizēšanu, kas, siltinot ēku, netika izdarīts. ”Visticamāk, ka uz
horizontālo apkures sistēmu nepāriesim, jo tas ir dārgi,” skaidro mājas
vecākais: ”Mums mājā tomēr dzīvo ievērojami daudz pensionāru, un pārveidot
apkures sistēmu uz horizontālo ir dārgs prieks. Turklāt ēka ir siltināta. Pietiks
nomainīt vecos stāvvadus, kas kopš ēkas celšanas 1970.gadu sākumā ir ”aizauguši”
ar sārņiem. Tādējādi cirkulācija uzlabosies un būs vēl lielāks efekts. Tāpat
tie, kuri vēlēsies, varēs mainīt radiatorus dzīvokļos.”

SIA ”Namu serviss APSE”, kas ir šīs mājas apsaimniekotājs,
pārstāvis Jānis Egliens piebilst, ka tādējādi būs arī siltuma padeves
regulācijas iespējas: ”Dzīvokļos, kuros iedzīvotājiem ir pārāk silti, tiek
atvērti logi un siltums vienkārši izlaists ārā. Bet, ja būs iespēja regulēt
gaisa temperatūru dzīvokļos, tas vairs nebūs jādara. Siltums aizies citiem.”

Post var tikai savu
teritoriju

Kamēr Klaipēdas ielas 122.mājas iedzīvotāji priecājas par
jau paveikto un kaļ plānus nākotnei, viņu aktivitātes nepatīk kaimiņu mājā
dzīvojošajiem. Portālā vērsās kāda Klaipēdas ielas 124.nama iedzīvotāja,
kura sūdzējās, ka kaimiņi, veicot teritorijas labiekārtošanu, daļu celiņa
noflīzējuši, bet daļu atstājuši nesakārtotu, tādējādi pat pakļaujot dzīvības briesmām
tos Klaipēdas ielas 124.mājas iedzīvotājus, kuri vēlas šķērsot kaimiņu pagalmu.

Kā portāls noskaidroja Klaipēdas ielā, velns patiesībā nav
tik melns, kā tika mālēts telefonsarunā. Proti, ietve nebeidzas milzu bedrē, kā
attēloja sieviete. Tā vien visā garumā nav noklāta ar jaunām flīzītēm. Un
turklāt šai ietvei nav absolūti nekādas saistības ar Klaipēdas ielas 122.nama
teritorijas labiekārtošanu.

Kā paskaidroja U.Ermansons, ietves posmu starp Klaipēdas
ielas 122.un 124.mājām bruģēja uzņēmums ”Liepājas enerģija: ”Tā nav ne mūsu
teritorija, ne mūsu nauda. ”Liepājas enerģija” mainīja siltumtrases caurules no
vienas mājas uz otru, pēc kā sakārtoja uzrakto vietu. Brauktuve pie 124.mājas
tika noasfaltēta, bet ietve – noflīzēta. Turklāt mūsu mājas teritorija ir līdz
ietvei, kuras posms noflīzēts.”

J.Egliens stāsta, ka, izstrādājot kādas ēkas teritorijas
labiekārtošanas projektu, mājas iedzīvotāji rēķinās ar viņu ēkai piegulošo
teritoriju: ”Primāri dzīvokļu īpašnieki labiekārto mājai pieguļošo zemi, kas
dzīvokļu īpašniekiem pieder koplietošanā. Ja tādas zemes nav, tad var nomāt,
piemēram, tuvumā esošu pilsētas pašvaldības zemi. Vai arī vienoties un nomāt no
kaimiņiem. Šajā gadījumā pietiekami daudz zemes mājai ir pašai.”

Pēc viņa teiktā: ”Ietve, par kuru iet runa, nav uz Klaipēdas
ielas 122.nama iedzīvotājiem piederošās zemes. Sakārtot to teorētiski var divos
gadījumos. Pirmais: Klaipēdas ielas 122.mājas iedzīvotāji grib iznomāt un
lietot 124.nama teritoriju. Otrs: iedzīvotājiem būtu jākooperējas. Jo ir
iespēja teritoriju labiekārtot, vairākām mājām apvienojoties.”

U.Ermansons piebilst, ka 124.māja uz šādu soli nav bijusi
gatava: ”Spriežot pēc tā, ka viņi negrib pat veikt ēkas siltināšanu,
neizskatās, ka viņi vēlētos sakārtot teritoriju. Varbūt vienīgi cer, ka mēs
sakārtosim viņu ietvi. Bet runājuši par šo jautājumu ar mums viņi nav. Un mums
tas nav vajadzīgs. Kādēļ gan mums maksāt par svešas ietves savešanu kārtībā?”

12Skatīt galeriju