liepajniekiem.lv
Viesošanās pierobežas pilsētā Narvā bija emocionāla. Lūkojoties uz valsti, kas ir otrpus upei, – Krieviju, galvā skraidīja dažādi jautājumi…
Uz Austrumviru apriņķi Igaunijā nedevos viena, to iepazinām skaitliski maza tūristu grupiņa. Mūs veda ceļojumu aģentūra “Active Travel” ar saviem sadarbības partneriem “Eastern Estonia Tourism Cluster” un “Visionest Institute OÜ”.
Vizītes programmā bija iekļautas pilsētu apskates, spa viesnīcas, muzeji, mierīgas un aktīvas atpūtas iespējas. Īsumā – lai ceļotājus savaldzinātu ar daudzveidību un lai šeit gribētu atgriezties.
Un jāteic, ka ir izdevies.
Šeit būs interesanti gan vienam, gan divatā, gan ģimenēm ar bērniem vai draugu pulciņam.
Neraugoties uz to, ka laikapstākļi īpaši neatšķīrās no Liepājas – pelēku “jumtu” virs galvas, smidzekli, pieklusinātām krāsām dabā –, pat ne uz mazu brīdi tas omu nesabojāja.
Tūristus gaida
Noslēpumainās Sillamē devīzē arī ir iekļauts vārds vējš – “Atvēsinoša jūras vēju pilsēta” (“The town of fresh sea winds” – angļu val.). Jo tā atrodas pašā Baltijas jūras Somu līča piekrastē.
Kāpēc Sillamē ir noslēpumaina?
Ilgus gadus tā vispār nebija atrodama kartē. It kā šīs vietas nemaz nebūtu.
Šeit ieguva urāna rūdu, līdz ar to pilsēta bija stratēģiski svarīgs padomju laika objekts, ko vajadzēja noslēpt no apkārtējo acīm.
Pilsētā ir izveidota brīnišķīga promenāde pastaigām. Ja blakus ir zinošs gids, šeit esot un aplūkojot tuvējo apkārtni, uzzināms daudz par pilsētas vēsturi.
Piemēram, kas tālumā izskatās pēc neliela kalna, patiesībā ir sarkofāgs radioaktīviem atkritumiem. Iekonservēšana veikta vien pirms 15 gadiem, un tobrīd tas bija dārgākais šāda veida projekts Eiropā.
Agrāk tur bijis ezers, kurā rūpnīca izgāzusi savus radioaktīvos atkritumus. Kamēr šis jautājums nebija atrisināts, cilvēki apmeklēt Sillamē vairījās.
Patlaban ir liels tūrisma potenciāls, uzskata pašā pilsētā.
Un ir jūtams, ka arvien vairāk no dažādām pasaules vietām šeit ierodas ciemiņi. Līdz ar to aktuāla kļuvusi jaunu viesnīcu nepieciešamība, jo esošajā vienīgajā visiem gribētājiem vietas nepietiek.
Pastaigājoties pa Sillamē, nedaudz ir sajūta, ka atrodies Karostā. Ēku dēļ, kas celtas padomju laikos.
Karostnieki gan apskaustu Sillamē, jo pati pilsēta ir sakopta, kājas neķeras aiz bedrēm, lai gan skumju un pamestu namu netrūkst arī šeit.
Kas interesanti, – neraugoties uz to, ka iedzīvotājiem nācās strādāt veselībai kaitīgos apstākļos,
Sillamē ir daudz senioru, kas dzīvo 85, 90 gadus, un pat 100.
Viņi ir mundri, aktīvi, un arī mūsu vizītes laikā sastapām pensionārus vingrojam promenādē.
Vēl viena Igaunijas pilsēta, kas ar savu vēsturi un, ko tur liegties, atrašanās vietu, neatstāj vienaldzīgu, ir Narva. Tā ir pats tālākais Eiropas Savienības austrumu punkts.
Gar pilsētu plūst Narvas upe, un tā ir valsts robeža. Otrpus upei ir Krievija. Bez emocijām šo zemi uzlūkot nav iespējams…
Narvu un Krievijas pilsētu Ivangorodu savieno tilts. Tā kā pretējā krasta robežpunktā veic rekonstrukciju, ko plāno pabeigt nākamgad, patlaban to var šķērsot tikai kājām. Un gribētāju netrūkst.
Varēja novērot, ka cilvēki ar somām, čemodāniem devās gan uz Ivangodoru, gan no tās – uz Narvu. Bet kustība ir lēna, abās pusēs kontrole ir rūpīga.
Gids Deniss stāstīja, ka Narvā ļoti maza daļa runā igauniski. 97% ir krievvalodīgie. Tas ir saistīts ar notikumiem pagātnē.
Narva pirms Otrā pasaules kara bijusi pavisam cita pilsēta.
Pēc kara agrākajiem iedzīvotājiem Padomju Savienība liedza iespēju šeit apmesties uz dzīvi.
Gids nākotnē raugās optimistiski, viņš domā, ka pēc gadiem Narva kļūs par bilingvālu pilsētu. Tādēļ, ka dzīvo pie pašas robežas, bailes par savu drošību neesot.
Piedzīvojumi gan virszemē, gan pazemē
Aizraujošs piedzīvojums vārda tiešā nozīmē izdevās Kohtlas Raktuvju muzejā. Devāmies pazemē, lai skatītu, kādos apstākļos un ar kādu tehniku strādājuši kalnrači. Bet pirms tam devāmies bezceļu safari izbraucienā uz Aidu raktuvju apkārtni.
Sarežģītais reljefs lika aizturēt elpu un arī iespiegties, kad šķita, tūlīt, tūlīt ar auto noriposim no kalna. Bet viss tika prasmīgi kontrolēts, lai ceļotājiem sagādātu asas izjūtas.
Skati, kas paveras, sasniedzot Aidu raktuves, liek izsaukties: “Vau!”
Lai arī ainava laika gaitā izveidojusies mākslīga, patlaban daļēji karjerus klāj koki, šeit mitinās zvēri, tai skaitā lāči, vilki, lapsas.
“Aidu Alpus” var iepazīt ne tikai ar apvidus automašīnu, bet arī motorlaivu vai kanoe. Šī vieta būs saistoša tiem, kas mīl pārgājienus.
Kāds šeit ir ūdens! Zili zaļos toņos. Ja dodas peldēt, saskatāma grunts. Piedzīvojumu meistari “Adrenaator” būs labākie ceļveži.
Atgriežoties pie Raktuvju muzeja, ieteicams pirms tam saģērbties silti. Arī vasarā sandales nomainīt uz slēgtiem apaviem, jo var salt pirksti.
Ekskursijas laikā arī mēs nedaudz iejutāmies kalnraču ādā, uzliekot galvā ķiveri un nokāpjot vairāku metru dziļumā. Darba apstākļi nav no tiem patīkamākajiem – mitrs, krēslains.
Mūs izvadā kungs, kurš nu jau ir pensijā, pārvalda vairākas valodas. Pats bijis kalnracis, līdz ar to stāstījums – no pieredzes un “garšīgs”. Smagi bīstamajā vidē strādājuši gan vīrieši, gan sievietes.
Gids iepazīstināja ar tehniku, ar kādu strādāja pazemē, turklāt – joprojām darba kārtībā, piemēram, akmens sienu grauzēju. Izmetām loku ar īstu kalnraču vilcienu.
Kohtlas pazemes raktuves ir slēgtas kopš 2001. gada. Šeit ieguva degakmeni, ko sauc arī par Igaunijas “brūno zeltu”. To joprojām iegūst, tomēr
kalnraču arods vairs nav tik iecienīts, un, vai pēc vairākiem gadiem būs, kas šo darbu gribēs darīt, rādīs laiks.
Tikai piecu kilometru attālumā no Aidu, atrodas piedzīvojumu centrs “Kiviõli Seikluskeskus”, kur ziemā darbojas slēpošanas centrs un vasarā – ģimenes atrakciju parks.
Patlaban tur ļoti gaida sniegu, lai varētu uzņemt ziemas prieku baudītājus.
Šī vieta nedaudz atgādina Ventspilī esošo Lemberga hūti, tikai piedāvājums ir plašāks. Ģimenēm ar bērniem šeit noteikti patiks.
Uzziņai
Idejas, kurp doties un ko darīt Austrumviru apriņķī
(visas vietas ir aptuveni 15–20 minūšu autobrauciena attālumā cita no citas)
- Maršruts: Narva – Narva-Jēsū – Sillamē – Sinimē,
- Maršruts: Toila – Valaste – Saka – Jehvi,
- Maršruts: Kohtla-Jerve – Kohtla-Nemme – Aidu – Kivieli – Lammasmē,
- Maršruts: Jehvi – Kurtna – Kuremē – Īsaku – Kauksi – Mētaguse.
Vairāk info: ww.idaviru.ee/lv
Spa priekiem:
- viesnīca “Von Rosen Spa”;
- Toilas viesnīcas Spa un labsajūtas centrs “Orhidee”;
- Sakas muiža;
- “Meresuu Spa&Hotel”;
- “IDA Spa” viesnīcā “Narva”;
- spa centrs “Narva-Jõesuu”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
