Turēties līmenī nav viegli, atzīst ekoskolas darba koordinatore, bioloģijas skolotāja Modrīte Pinupe.

Viņa turpina kustības aizsācējas Jersikā Liliozas Silasproģes centienus bērnos jau no mazotnes ieaudzināt prasmi dzīvot un domāt apkārtējai videi draudzīgi.

“Ar runāšanu, ka šķirosim atkritumus, vāksim makulatūru un baterijas, ir daudz par maz.

Vajag iemācīties to reāli darīt, turklāt ne tikai kādas akcijas vai projekta laikā, bet nostiprināt sevī nepieciešamību tā rīkoties visu mūžu,” saka skolotāja.

“Rudens mums sākas ar vides novērtējumu – kā esam tērējuši elektrību, ūdeni, kā vākuši makulatūru un citus otrreiz izmantojamus vai pārstrādājamus materiālus un cik taupīgi izmantojuši pārtiku.

Tālāk seko mācību gada laikā paredzēto darbu plānošana, kad ekoplānā iekļaujam Vides fonda idejas, apmācības skolēniem un pedagogiem, pieredzes apmaiņas braucienus.

Pirms kovida vairākus gadus rīkojām Lielo Eko dienu, kad uzņēmām ciemiņus no Pļaviņām. Novembrī parasti notiek Rīcības dienas, kad atbilstoši to galvenajai tēmai izvēlamies savas aktivitātes.

Visas vidi saudzējošās lietas cenšamies sasaistīt ar ikdienas mācību procesu.

Šogad esam iesaistījušies lielā projektā “No atkritumiem līdz resursiem”. Sākumā ir pētījums, lai noskaidrotu, ko tad mēs metam papīrgrozos.

Nupat no Vides fonda saņēmām sūtījumu – svarus, spaiņus, portatīvo datoru, lai visus datus varētu apstrādāt un saglabāt. Nedēļas garumā kopā ar atbalsta komandu vāksim, svērsim un analizēsim atkritumu grozu saturu vairākās klasēs.

Konteineri šķirotajiem atkritumiem skolā izvietoti gan iekštelpās, gan ārā, visi jau esam pieraduši pie tā, ka katram atkritumu veidam ir sava vieta, ka pēc kādas lietas izmantošanas nekas nebeidzas, jo ir citas iespējas to tālāk izmantot.

Noslēgumā paredzēta arī diskusija, kad runāsim par atkritumu šķirošanas sasaisti ar ekonomiku. Ir doma noorganizēt radošo darbnīcu, kuras laikā mēģināsim veidot glītus dāvanu iesaiņojumus no reiz jau izmantotiem materiāliem.

Pavasarī un rudenī, kad laukā ir silti, kā daļu no mācību procesa apgūstam komposta veidošanu. Tur mums jau laba pieredze, jo gatavā komposta konteinerā bērni iestādīja un skolas ēdnīcai izaudzēja ķirbjus.

Jersikas pamatskola cenšas piedalīties visdažādākajos projektu konkursos, ko rīko Viduslatgales pārnovadu fonds.

Fonda projekta ietvaros un ar Līvānu pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem īstenojām senu sapni – skolas teritorijā uzbūvējām “Kukaiņu viesnīcu”, izmantojot uz vietas atrodamos materiālus. Tagad tas viss noder skolēniem, veicot pētījumus un apgūstot dabas zinības.”

Laika gaitā, sargājot un uzturot skolai piešķirto Zaļo karogu, skolotāja M. Pinupe un viņas zaļie aktīvisti pārliecinājušies, ka pat tajā gadījumā, kad kāds no audzēkņiem smīkņā par papīrgroza satura pētīšanu vai čubināšanos pa komposta kasti, viņi atcerēsies visas šīs lietas.

Atcerēsies vizuālās mākslas stundas pagalmā, ābolu novākšanas talkas, skolas absolventu iestādītos 100 bērzus, “Laimīgā koka dienas” un daudzas citas zaļās aktivitātes.

Uzziņai

Bērnu padomi pieaugušajiem zaļākai dzīvošanai

– Vairāk izmantosim sabiedrisko transportu, dodoties uz skolu vai darbu, bet, braucot ar automašīnu, paņemsim līdzbraucējos arī kaimiņus.

– Dodoties iepirkties, ņemsim līdzi auduma maisiņu pirkumu nogādei mājās.

– Atteiksimies no plastmasas maisiņiem, tā būs tīrāka apkārtējā vide.

– Pirms pērkam kādu preci, labi padomāsim – vai tiešām mums to vajag?

– Pareizi un rūpīgi šķirosim atkritumus, jo ir tik daudz lietu, ko varam izmantot atkārtoti.

– Ievērosim veselīgu dzīvesveidu un iegādāsimies vietējo ražotāju produkciju.

– Svētkos nelaidīsim gaisā krāsainus balonus (kaut kur tālu tie kļūs par atkritumiem), bet iestādīsim Laimes koku.

– Taupīsim dzeramo ūdeni, jo uz planētas ir vietas, kur tīrs dzeramais ūdens ir liels dārgums.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA ”Kurzemes Vārds”.