Liepājas kafejnīcas un restorāni nesteidzas ar bioloģisko atkritumu šķirošanu speciālajos konteineros, līdz no nākamā gada 1. septembra tas nebūs obligāti, jo process radot daudz neērtību.

“Konteiners šausmīgi smird, un lien laukā tārpi!”

pirms kāda laika sūdzējās cilvēki, kuri gāja garām restorānam “Pastnieka māja”.

Tā saimnieks Jānis Samoilovs nenoliedz, ka tā bijis, iedzīvotāji pat ziņojuši pašvaldības policijai.

“Ko es varēju izdarīt? Līgums paredz reizi gadā nomainīt miskasti, nodot mazgāšanai. Es pieteicu vasaras sākumā un uz to gaidīju pusotru mēnesi!” saka ēdinātājs, kurš esot ļoti neapmierināts ar to, ka monopolists varot atļauties darīt, kā grib.

Bioloģisko atkritumu konteiners palīdzētu samazināt sadzīves gružu izmaksas, taču uzņēmējs to neizmanto.

“Mani neapmierina tā šķirošana,”

viņš secinājis pēc tikšanās “Vides pakalpojumu grupā”.

“Kā bioloģiskos atkritumus viņi traktē tikai mizas. Ja man porcijā atnāk atpakaļ trīs kartupeļi, tos vairs nedrīkst bērt, jo tur ir sāls klāt un vēl kaut kas. Arī zupa jālej sadzīves atkritumos.”

Kafejnīca “Papus” piedalījās bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojektā, tomēr īpašnieks Juris Rudzītis sprieda, ka nesezonā ieguvumus īsti izvērtēt nevar un par vasaru bija bažas.

Šķirot bioloģiju viņš pārtraucis, jo bažas ir joprojām.

“Vasaras tveicē man negribas, lai smakas un mušas ir pie pašas kafejnīcas,”

pauž ēdinātājs.

Sadzīves gružu konteineram vieta esot tālāk, turklāt tie ir sabērti biezajos melnajos maisos, kas ir dārgāki, bet izturīgi un smakas netiek ārā.

Savukārt bioloģiskie atkritumi jāizmet bez maisa vai speciālajos biomaisiņos, kas var plīst. “Ja tos varētu nodot biezajos maisos, iespējams, jau tagad šķirotu,” viņš saka.

Sezonas beigās kafejnīcu īpašnieki rakstīs kopīgu iesniegumu pašvaldībai, lūdzot izveidot slēgtu atkritumu novietni, kur neviens netiek klāt.

“Tad gan varētu šķirot bioloģiskos atkritumus nost no kafejnīcas,” norāda J. Rudzītis.

Brūnajā konteinerā var izmest ēdiena paliekas bez iepakojuma, piemēram, dārzeņu un augļu atgriezumus, mizas un serdes, arī gaļu un zivis, graudaugus un to izstrādājumus, piemēram, maizi un konditoreju, olu čaumalas, riekstu čaulas, cietos piena produktus, piemēram, biezpienu un sieru, kafijas vai tējas biezumus utt.

“Nedrīkst liet šķidrumus, piemēram, zupu, pienu vai kefīru, jo ziemas laikā atkritumi var sasalt un piesalt pie konteinera malām, bet vasaras periodā šķidri atkritumi būtiski palielina kopējo konteinera svaru, kā rezultātā to var būt grūti vai pat neiespējami iztukšot, kā arī šķidrums var iztecēt.

Tāpat BIO konteinerā nedrīkst izmest atkritumus plastmasas maisiņā, tai skaitā ēdienu iepakojumā,”

skaidro “Vides pakalpojumu grupas” izpilddirektors Gints Brunovskis.

Ja konteiners ir bojāts vai netīrs, tas tiekot samainīts pret citu. “Vides pakalpojumu grupa” neveic konteinera mazgāšanu pie klienta.

Pagaidām interese par bioloģijas šķirošanu ir neliela, atzīst uzņēmumos SIA “Eco Baltia vide” un “Vides pakalpojumu grupa”.

Cilvēki vēl iepazīst jauno dalīto atkritumu vākšanas veidu, interesējas, taču konteinerus pasūta kūtri. Privātmāju iedzīvotāji savukārt šos atkritumus kompostē.

“Mēnesī “Eco Baltia vide” tiek pieteikti līdz desmit jaunu adresātu, kuri vēlas šķirot bioatkritumus.

Šobrīd Liepājā ir 41 aktīvs līgums –

7 daudzdzīvokļu mājas, 14 juridiskās personas, 20 privātpersonas,” pastāsta uzņēmuma Liepājas filiāles vadītājs Ivo Skripko.

“Vides pakalpojumu grupa” Liepājā un Dienvidkurzemes novadā uzstādījusi 90 bioloģiski noārdāmu atkritumu konteinerus, ziņo G. Brunovskis.

Galvenā problēma esot šķirošanas kvalitāte – brūnajā konteinerā piemet nešķirotus sadzīves gružus, reizēm bioloģija ir ievietota parastā plastmasas maisā, nevis BIO degradējamā maisiņā, kas mazina nepatīkamus aromātus un iespēju, ka atkritumos varētu uzrasties kukaiņi.

G. Brunovskis atzīmē, ka atsevišķus pārtikas mazumtirgotājus sarežģītāk pārliecināt uzsākt bioloģijas šķirošanu, jo uzņēmumiem visi bojātie un neizpirktie dārzeņi un salātlapas būtu jāizņem no iepakojuma pirms izmešanas konteinerā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.