Gadās, ka skolā apēstās pusdienas bērnam ir vienīgā siltā ēdienreize. Un tur piedāvāto sakņu zupu viņš redz pirmo reizi, jo mājās ir tikai no paciņām gatavotās. Pamazām piens iekaro bērnu garšas kārpiņas, un to dzer arvien vairāk, nekautrējoties, ko padomās klasesbiedri.

Portāls viesojās divās Liepājas izglītības iestādēs, skaidrojot, kādi mūsdienās ir skolēnu ēšanas paradumi.

Par maz sāls

J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskolas virtuvē jau daudzus gadus saimnieko uzņēmuma “Viedaga” darbinieki.

Brīdī, kad viesojamies skolā, pulkstenis rāda desmit rītā. Uz galdiem jau sarindoti pilni šķīvji, kas gaida savus ēdējus. “Piektajiem un sestajiem,” pastāsta 10.vidusskolas direktore Vilija Varanausa. Vaicāta, vai tas nav par agru, direktore noraida: “Liela daļa nāk uz skolu neēdusi. Viņi pat gaida, kad būs pusdienas.” Turklāt ēdnīcas zālīte ir maza, un saplānots tā, lai līdz pulksten 15, kas ēdnīcu slēdz, visi paspētu paēst. Vispirms mazie, tad – lielie.

No 5. līdz 9.klasei ikvienam skolēnam pienākas glāze piena. 10.vidusskolā šī lieta ieviesta pavisam nesen, aptuveni pirms divām nedēļām. “Ja sākumā ne visai, tad tagad ņem labprāt,” novērojusi V.Varanauska. Ir, kas kategoriski atsakoties. “Nav radināti.”

Katru dienu bērniem tiek celts galdā otrais ēdiens. Tam klāt – zupa vai saldais. “Vienu dienu ir viens, otru – otrs,” ar izveidoto sistēmu iepazīstina uzņēmuma “Viedaga” valdes priekšsēdētāja Mirdza Zemīte. Salāti uz galda tiek likti atsevišķā traukā, jo ne visi tos apēdot. “Nedēļā ir kartupeļi, griķi, makaroni, rīsi, zivs. Viss, kam obligāti jābūt. Ēdienkarti sastādījuši uzņēmuma tehnologi. Nebija viegli visu sabalansēt,” atzīst M.Zemīte. Un tas, ka paliekot uz šķīvja ne vienmēr nozīmējot, ka bērnam negaršo. Porcija ir diezgan liela.

Pasniegtais katru dienu esot svaigs, norāda M.Zemīte. Piemēram, gaļa tiekot pievesta katru dienu, piens trīs reizes nedēļā. Maizīti ņemot no “Priekules maizes ceptuves”. “Aicinām maltīti nobaudīt arī vecākiem. Daļai par ēdnīcām saglabājies priekšstats no padomju laikiem, un uzskata, ka ēdiens šeit ir negaršīgs,” skumji atzīst M.Zemīte, mēģinot mainīt stereotipus. Ja bērnam negaršo, nenozīmē, ka arī pieaugušie piedāvāto izbrāķētu. Daļa bērnu nezina, kas ir putukrējums, dzērvenes. “Daudz kas ir atkarīgs no tā, ko ēd mājās. Ja uzturā nelieto griķus, tad visticamāk arī skolā no tā atteiksies,” spriež ēdināšanas uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

“Lielie saprot, ka jāēd silts ēdiens. Mazie nē,” novērojusi skolas direktore, tāpēc regulāri tiekot ar viņiem par to runāts. Izglītības iestādē čipsus un kolu nopirkt nevar, taču tas nenozīmējot, ka bērni tos neēd. Daži ar šīm lietām jau atnākot uz skolu, atnesot līdzi somā. “Tādu nav daudz, bet ir,” ar nožēlu atzīst V.Varanauska.

Uz 10.vidusskolas otru ēku, Rožu ielā, kur mācās bērni no 1. līdz 4.klasei, pusdienas tiekot nogādātas ar speciāliem siltajiem konteineriem. Tur uz vietas ēdienu negatavojot.

“Jā, skolēni dažreiz saka, ka ēdienam sāls par maz. Liekam to tik daudz, cik noteikts. Ne vairāk,” par dzirdētajām atsauksmēm no bērniem bilst M.Zemīte. Jāpiebilst, ka ēdnīcā labprāt pusdieno arī turpat blakus esošās Mākslas vidusskolas audzēkņi, jo viņiem savas virtuves nav.

Nē zupām un zivīm

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas šefpavārei Initai Brūnai, sākoties jaunajam mācību gadam, vajadzējis skolēniem skaidrot sausu muti, kāpēc ēdnīcā vairs nevar dabūt frī kartupeļus ar kečupu vai ceptus pelmeņus. Lai arī Ministru kabineta jaunie noteikumi, kas stājušies spēkā no 1.jūnija, izstrādāti, lai skolās nodrošinātu veselīga un līdzsvarota uztura lietošanu, I.Brūna uzskata, ka tā ir runga ar diviem galiem: “Ja ir neveselīgs, tad jāaizliedz visā Latvijā.” Viņa uzskata, ka bērni pie “aizliegtajiem augļiem” viegli tiek citur, kaut vai turpat netālu esošajā “top!” veikalā. Vēl jāņem vērā ēšanas tradīcijas ģimenē.

Atgādinām, ka jaunajos Ministru kabineta noteikumos precīzi noteikts gan uzņemamo kaloriju daudzums, gan dažādas produktu grupas, ko obligāti jāiekļauj ēdienkartē. “Esam adaptējušies,” teic I.Brūna. Nesen skolā viesojusies Pārtikas veterinārā dienesta kontrole. Norādīts, ka vēl nepieciešams redzamā vietā izlikt sarakstu ar ēdiena sastāvu, cik tajā ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki utt. Kad vaicājām, vai tiešām skolēni tam seko līdzi un kalkulē, cik kilokalorijas viņš uzņemtu, apēdot, piemēram, kartupeļus ar kotleti, šefpavāre atmet ar roku: “Taču nē!” Bet ir bērni, kuri pajautājot, no kurienes nāk kartupeļi, vai nav gatavots no pulvera. Tātad ir zinoši.

Runājot par to, ko skolēni visbiežāk izvēlas pusdienās apēst, I.Brūna priecājas, ka iecienīti ir rīsi, tvaicēti dārzeņi, dažādu veidu salāti. “Visvairāk garšo vistas filejas kotletes, kartupeļu biezenis, siera mērcīte, šampinjoni,” uzskaita virtuves saimniece. Žēl, ka gandrīz nemaz neēdot zupas un zivis. Tos izņemt no ēdienkartes nedrīkst, noteikumi prasa. Zivi ņemot tikai viena meitene no visas skolas. Arī deserti bieži paliekot. Par ēdienu izvēli skolēniem nebūtu jāsūdzas. Dienā, kad viesojamies, otrajos tiek piedāvāti 12 veidi! “Šodien pamēģinājām dārzeņu rasolu. Neaizgāja. Arī auzu pārslas ne,” novēroja I.Brūna, taču mēģinājumi piedāvāt ko citu tiks turpināti. “Dažādībai,” pamato šefpavāre.

To, ko bērns ēd ģimenē, ļoti labi var redzēt arī skolā. Taču I.Brūna nevienam nepārmet: “Ne visi var atļauties ēst veselīgu pārtiku. Kādas cilvēkiem ir algas? Ja makā ir tikai trīs lati, ar ko jāiztiek visu nedēļu, tad loģiski, ka neskatīsies, vai esi pareizi paēdis. Tas viss ir savā starpā saistīts.” Tādēļ I.Brūna atzinīgi vērtē ieviestās piena un augļu programmas, jo ne visi var atļauties šos produktus iegādāties tik bieži, cik gribētos.

Uzziņai

Skolēnu ēdienkartē no šā gada 1.jūnija nedrīkst piedāvāt žāvētus, kūpinātus un sālītus gaļas un zivju produktus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, burgerus, gaļas un zivju konservus, mehāniski atdalītu vistas gaļu. Savukārt kā piedevas ēdieniem nevar pasniegt majonēzi, kečupu, tomātu mērci un krējuma izstrādājumus. Ēdienu pagatavošanā majonēzi, kečupu un tomātu mērci ir atļauts izmantot.

Izglītojamo uzturā turpmāk nedrīkst iekļaut frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus, kā arī konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.

Savukārt gaļas izstrādājumus, piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus izglītojamo uzturā var iekļaut, ja šo ēdienu saturā ir vismaz 70% gaļas vai 60% zivju, nebūs garšas pastiprinātāju (E620-E650) un krāsvielu, tie nesatur mehāniski atdalītu gaļu vai izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem. Tāpat šo produktu sāls saturam jābūt mazākam par 1,25 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta un 1,5 gramiem uz 100 gramiem zivju produkta.

Vienlaikus skolās ēdiena gatavošanā turpmāk nedrīkst lietot margarīnu, izņemot to, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus, vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), augu eļļu, kas ir ražota no ģenētiski modificētām izejvielām.