Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Konkurence solās būt sīva. Labā ziņa kandidātiem ir tā, ka nākamā EP sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā. Taču vislielākais izaicinājums būs pārliecināt sabiedrību piedalīties šajās vēlēšanās un balsot.
Šim jautājumam, janvārī viesojoties Latvijā, pievērsās arī EP priekšsēdētāja Roberta Metsola (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa).
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka 2019. gadā līdzdalība EP vēlēšanās Latvijā bija zema –
2019. gadā tajās piedalījās vien 33,5 % balsstiesīgo, kamēr kopumā Eiropā balsotāju skaits, kas piedalījās vēlēšanās, bija rekordaugsts.
“Ja jūs balsosiet, tā būs jūsu izvēle. Ja balsosiet, jums būs tiesības prasīt rezultātus un atbildību no saviem ievēlētajiem deputātiem EP. Jūs varēsiet atgādināt priekšvēlēšanu kampaņā pausto un salīdzināt, vai solītais ir izpildīts.
(..) Eiropa nevarēs izdzīvot, ja tā nebūs brīva. Mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi. Ja paskatāmies vēsturē, 1991. gadā Latvijā notika barikādes. Tas ir atgādinājums, ka mums ir pienākums aizstāvēt savu dzīvesveidu,” uzsvēra EP priekšsēdētāja.
Pērn “Eirobarometra” dati liecināja, ka 2024. gadā piedalīties šajās vēlēšanās apsver 59 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, taču kopumā
vien 24 % uzskata, ka Eiropas Savienībā viņu viedoklis tiek ņemts vērā.
EP vēlēšanas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam, Latvijā – 8. jūnijā.
Visas valstis izmanto vēlēšanu sistēmas, kas nodrošina proporcionālu pārstāvniecību. Tas nozīmē, ka ievēlēto deputātu skaits no katras partijas ir atkarīgs no vēlētāju balsīm, ko partija saņēmusi.
Latvija izmanto prioritāro balsošanu, kas ļauj vēlētājiem atzīmēt viņu prioritātes izvēlētajā partijā.
Kandidātiem, kas saņem visvairāk prioritāro balsojumu jeb “plusiņu”, ir vairāk izredžu būt ievēlētiem.
Būtiskākais, ko Latvijas eiroparlamentārieši paveikuši šajā sasaukumā
Tatjana Ždanoka (pie politiskajām grupām nepiederoša deputāte):
– Vienmēr esmu uzsvērusi, ka viens no maniem pamatuzdevumiem Eiropas Parlamentā ir cīņa pret plaisu starp nabagajiem un bagātajiem. Tāpēc par savu galveno sasniegumu šajā sasaukumā uzskatu Direktīvas par minimālo algu pieņemšanu.
Tomēr gribu atzīmēt, ka šī direktīva nav problēmas risinājums, bet tikai pirmais solis šajā virzienā.
Nils Ušakovs (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa):
– Esmu veiksmīgi iestājies par minimālo sociālo prasību kopuma ieviešanu, paredzot Eiropas fondu izmantošanu nākotnē. Tas nozīmē, ka
uzņēmumi, kas nodarbojas ar tādām darbībām kā algu maksāšana aploksnē vai darba drošības neievērošana, visticamāk, nesaņems Eiropas līdzfinansējumu.
Pateicoties manam darbam, ES kopumā tiks apstiprināta Eiropas naudas izlietojuma kontrole, gan plašāk izmantojot tehnoloģijas, gan precīzāk formulējot un izvirzot prasības tādās jomās kā interešu konfliktu apkarošana un pārredzamība.
Vēl no nozīmīgiem sasniegumiem var atzīmēt iestāšanos par vienotas minimālās algas principa ieviešanu ES, kā arī stingrākas Eiropas fondu piešķiršanas kontroles ieviešana, iekļaujot modernus tehnoloģiskos pasākumus un precīzas valodu prasības, lai risinātu tādus jautājumus kā interešu konflikti un uzlabotu pārredzamību.
Ivars Ijabs (“Renew Europe” grupa):
– Vadīju darbu EP Iekšējā tirgus komitejā pie Akta par ES aizsardzības rūpniecības stiprināšanas ar kopēju bruņojuma iepirkumu palīdzību un panācu, ka ar šiem kopējiem aizsardzības iepirkumiem tiks veicināta gan Ukrainas apbruņošana, gan to valstu, kas visvairāk palīdzējušas Ukrainai, aizsardzība un ražošana.
Vadīju EP darbu pie Akta par ES valsts pārvaldes iestāžu digitālo sadarbspēju, lai nodrošinātu, ka valstis raiti apmainās ar informāciju nevis birokrātiski un nepamatoti atkārtoti to pieprasa no cilvēkiem un uzņēmumiem.
Konsekventi virzīju Latvijas zinātnieku intereses ES pētniecības programmas “Horizon” finansējuma un noteikumu pielietošanā.
Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa):
– Kā frakcijas izvirzītais atbildīgais sarunvedējs Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) slēgtajās darba grupās paudu svarīgākās politiskās pozīcijas, tostarp par Latvijas interesēm EK atbildīgajiem komisāriem un politikas veidotājiem.
Norādīju uz nepilnībām Latvijas ANM plānā Latvijas valdībai.
Sekojošie labojumi Latvijas ANM plānā ļāva maksimāli izmantot ANM nodrošināto grantu apjomu Latvijas ekonomikas atveseļošanai, palielinot plānu par 170 miljoniem eiro.
Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa):
– Būtiskākais darbs ir atbalsts Ukrainai. Reaģējot uz Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā, man izdevās pārliecināt savas politiskās frakcijas kolēģus, ka nepieciešams pilnīgs Krievijas naftas, gāzes un ogļu embargo un rezultātā panākt, ka Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, kurā to pieprasa.
ES sankciju sarakstā iekļaujot Krievijas energoresursus,
Kremļa kara mašīnai netiek maksāti miljardi eiro Eiropas nodokļu maksātāju naudas.
Izstrādāju arī pilotprojektu no ES budžeta, panākot pusmiljonu eiro, lai jomas eksperti analizētu juridiskos ceļus, kā efektīvāk ne vien iesaldēt, bet arī konfiscēt Krievijas līdzekļus, nododot tos Ukrainai.
Andris Ameriks (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa):
– Šis ir diezgan netipisks sasaukums EP, jo ir vismaz trīs notikumi, kas agrāk nebija piedzīvoti – “Breksits” jeb Lielbritānijas izstāšanās no ES, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā. Tas lielā mērā mainīja EP dienaskārtību.
Es darbojos Transporta un tūrisma komitejā, kur risinām visu, kas saistīts ar šīs nozares problēmām, plus vēl zaļais kurss utt.
Teikt, ka sasniegts kas tāds, par ko dot lielu ordeni, būtu pārspīlēti, taču šajā jomā centos, tā teikt, strādāt Eiropai, bet domāt par Latviju.
Dace Melbārde (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa:
– Strādājot EP Kultūras un izglītības komitejā un pildot komitejas viceprezidenta pienākumus, panākts būtisks pieaugums ES budžetā izglītībai, kultūrai un medijiem. Programmai “Radošā Eiropa” budžets ir gandrīz divkāršots, tāpat būtiski palielināts atbalsts “Erasmus+”.
Pēc mana priekšlikuma Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par 2% ieguldīšanu no Atveseļošanas un noturības mehānisma kultūras un mediju sektorā.
Strādājot pie Eiropas izglītības un pētniecības telpas veidošanas, esmu iekļāvusi vairākus priekšlikumus, kas mazina plaisu starp mūsu reģioniem un citiem ES reģioniem ieguldījumu ziņā.
Tāpat likti pamati pastāvīgai ES mediju politikai. Eiropas Komisija ņēmusi vērā manā ziņojumā par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē sniegtos priekšlikumus: Komisija ir uzsākusi jaunu iniciatīvu “NEWS”, pirmo reizi ES budžetā paredzēts finansējums ziņu medijiem un medijpratībai, notiek darbs pie mediju telpas tiesiskā regulējuma, piemēram, Mediju brīvības akta izstrāde.
Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa):
– EP šajā pilnvaru termiņā apstiprinājis divus manis sagatavotos ziņojumus par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju.
Ārvalstu centieni destabilizēt situāciju rada pieaugošus draudus,
īpaši ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un Krievijas sākto brutālo karu Ukrainā.
Ziņojums ietver rekomendācijas ES dalībvalstu vienotai un neatliekamai rīcībai, lai pasargātu valstis no tieša apdraudējuma, kuru rada ļaunprātīgas manipulācijas ar informāciju.
Līdzās EP rezolūcijām, ar kurām Krievija un Baltkrievija pasludinātas par valstīm, kas sponsorē terorismu, EP Starptautiskā tirdzniecības komiteja, kurā esmu atbildīga par Ukrainas jautājumiem, 2023. gadā paātrinātā kārtībā virzījusi apstiprināšanai finansiālās palīdzības programmas Ukrainai, kas palīdz valstij kara apstākļos segt ievērojamu daļu no īstermiņa finansējuma vajadzībām un saglabāt stabilitāti.
Uzziņai
Vairāk nekā septiņi no desmit ES iedzīvotājiem uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības ES.
Kā galvenos iemeslus respondenti norāda ES ieguldījumu miera saglabāšanā un drošības stiprināšanā (34 %), kā arī sadarbības veicināšanu starp ES dalībvalstīm (34 %).
ES tēls eiropiešu acīs kopš 2023. gada marta palicis nemainīgs – 45 % aptaujāto ES vērtē pozitīvi, 38 % neitrāli, bet 16 % – negatīvi.
Latvijā 74 % aptaujāto uzskata, ka valsts no dalības ES ir ieguvusi, kā galvenos iemeslus minot miera un drošības stiprināšanu (39 %), jaunas darba iespējas cilvēkiem (33 %) un Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu (31 %).
44 % Latvijā aptaujāto ir pozitīvs priekšstats par ES.
Avots: “Parlameter 2023” aptaujas rezultāti
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
