Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Ieroču “zooparks”
Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, notikuši vairāki pavērsieni – Zviedrija un Somija radikāli mainījušas savu drošības politiku, kļūstot par NATO dalībvalstīm.
Tādas valstis kā Vācija, Francija, Nīderlande un citas būtiski palielinājušas investīcijas aizsardzībā un stiprina savu bruņoto spēku spējas.
Arī ES Aizsardzības komisāra amata izveidošana un lietuvieša Andrjus Kubiļus izvirzīšana uz šo amatu papildus akcentē drošības stiprināšanas nozīmi, vērtē Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa).
Viņš atzīmē, ka ES militārais budžets, skaitot kopā visas dalībvalstis, ir otrs lielākais pasaulē pēc ASV, tāpēc ES var būt arī militāra lielvara.
Vienlaikus daudz kas tam vēl traucē – militārās ražošanas kapacitātes trūkums un nepietiekamā ieroču sistēmu standartizācija.
M. Staķis: “ES militārā industrija nedarbojas ar pietiekamu jaudu. 80% ES valstu militāro iepirkumu izdevumu pēc 2022. gada nonāca valstīs ārpus ES. Nepieciešams vairāk ES valstu sadarbības projektu industrijas attīstībā, kopīgi valstu iepirkumi, kā arī skaidra ES politika ar mērķi ES aizsardzības industrijai piesaistīt ES un privāto finansējumu. Liela loma ir ieroču sistēmu standartizācijai.
Raksturojot Ukrainai piešķirto ieroču kopumu, ir dzirdēti salīdzinājumi ir lielu “zooparku” – jo ieroči ir tik dažādi.
Eiropas valstis izmanto 17 dažādas tanku sistēmas, ASV – vienu. Eiropas valstis izmanto 27 dažādas haubiču sistēmas, ASV – divas.
ES varētu ietaupīt ievērojamu naudas summu, ja valstis standartizētu ieroču sistēmas. Tas samazinātu dublējošos pētījumus, izstrādi un iepirkumus.
Pašlaik katra valsts bieži izstrādā savas aizsardzības sistēmas, kas rada augstas izmaksas un zemu efektivitāti. Kopīgas ieroču sistēmas izstrādes un iepirkuma shēmas nozīmētu daudzu miljardu ietaupījumus – labāka sadarbība aizsardzības jomā varētu samazināt izmaksas līdz pat 30%, aplēsts pētījumos. Turklāt vienota pieeja uzlabotu militāro savietojamību un operacionālo efektivitāti.”
Tikmēr eiroparlamentārietis Reinis Pozņaks (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) atzīmē, ka Eiropas lielākā problēma ir tās neproporcionāli mazais militārais spēks NATO ietvaros.
“Proti, bez ASV Eiropas pašas aizsardzības spējas ir ierobežotas.
Pieaugošās spriedzes un draudu kontekstā arvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība, ka Eiropai arī pašai būtu jābūt spējīgai sevi aizstāvēt, ka būtu jāmazina atkarība no trešo valstu piegādēm gan militārajā, gan tehnoloģiskajā jomā.
Tomēr, lai to sasniegtu, ir fundamentāli jāmaina apziņa, skaidri novērtējot fiziskā spēka vērtību, – aizsardzības jomā tā ir prioritāte, kas nodrošina arī visu citu vērtību pastāvēšanu,” viņš saka.
Jāstiprina arī EP iekšējās drošības sistēma
Eiropas Komisijas prezidentes uzdevumā ir izstrādāts ziņojums par Eiropas Savienības konkurētspēju, tai skaitā aizsardzības jomā.
Pētījumā uzsvērta akūta vajadzība pēc militārās industrijas piekļuves tiešai ES kredītlīnijai, kas paātrinātu jaunas investīcijas nozarē un paaugstinātu tās ražošanas jaudu.
“Situācijā, kad Krievija ir pilnībā pārkārtojusi savu ekonomiku karam, Eiropai ir būtiski jāstiprina savas aizsardzības spējas un industriālā bāze.
Citādi Krievijas apdraudējums nav novēršams,” pauž EP deputāte Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa).
Parlamentāriete norāda, ka EP deputātu uzdevums būs nākamajā piecgadē pieņemt lēmumus par Eiropas aizsardzības kapacitātes stiprināšanu un militārās industrijas attīstību.
Arī likumus, kuru mērķis būs novērst ES stratēģisko atkarību no trešo valstu piegāžu ķēdēm.
“Tie ir lēmumi, kurus pieņemot mums ir jānodrošinās pret ārvalstu aģentu ietekmi un viņu radītajiem riskiem. Kopš Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā, Eiropas Savienības valstis un institūcijas ir pakļautas arvien biežākiem plaša spektra hibrīduzbrukumiem. Mūsu neaizsargātība pret Krievijas aģentiem ir dažbrīd šokējoša.
Mums jāapzinās, ka Krievijas ietekmes aģentu tīkls Eiropā ir plašs un toksisks.
To Kremlis ir pārmantojis no Padomju Savienības un veiksmīgi attīstījis, tajā iepinot arī politiskās elites pārstāvjus – bijušos politiķus Gerhardu Šrēderu, Pāvo Liponenu, Fransuā Fijonu u.c., kā arī Eiropas valstu parlamentu deputātus un dažāda mēroga pašvaldību vadītājus.
Pēc Tatjanas Ždanokas sadarbības ar Krievijas specdienestiem atklāšanas bija skaidrs, ka viņa Eiropas Parlamentā nebija vienīgā, kura strādāja Kremļa labā, un līdzīgus gadījumus apstiprinājušas arī Čehijas un Vācijas drošības iestādes.”
Deputāte skaidro, ka, lai aizsargātu demokrātiskos procesus Eiropas Parlamentā, ir jānostiprina parlamenta iekšējās drošības sistēma, izstrādājot un ieviešot informācijas pielaižu kārtību, kas līdzīgi kā nacionālajos parlamentos garantētu, ka hibrīdkara apstākļos ar Eiropas Savienībai īpaši svarīgiem drošības jautājumiem strādā tie deputāti, kuri atbilst augstākajiem kritērijiem par tiesībām darbam ar sensitīvu informāciju.
EP tribīne un resursi nedrīkst tikt izmantoti, lai grautu ES vērtības un atbalstītu autoritārus režīmus.
Vai Eiropai vajadzīga sava armija?
M. Staķis: Pirms sākam diskusijas par tādu grūti īstenojamu projektu, ir iespējams panākt daudz vieglāk izdarāmas lietas, tādējādi sasniedzot vēlamo efektu.
Plašāka koordinācija, augstāka standartizācija, militārās industrijas jaudu palielināšana un pieejamāks finansējums ir pareizais ceļš uz priekšu.
Palielinātos valstu militāros budžetus nedrīkstam izkaisīt, bet izlietot efektīvi, lai Eiropa tiešām kļūtu stiprāka un drošāka. Tas ir gan Latvijas, gan ES, gan NATO interesēs.
R. Pozņaks: Lai Eiropa būtu reāli, nevis iluzori droša, tai savi drošības pamati ir jāturpina stiprināt NATO ietvaros, nevis jāveido sava armija. NATO nosaka savu sabiedroto aizsardzību no pirmā metra.
Savukārt kopīga Eiropas armija nozīmētu pilnīgi citus aizsardzības principus, kas ietvertu riskus īpaši pierobežas mazajām valstīm.
Uzziņai
Stratēģiskais kompass ES drošībai
> 2022. gada 21. martā ES Padome apstiprināja Stratēģisko kompasu – vērienīgu rīcības plānu ar mērķi stiprināt ES drošības un aizsardzības politiku līdz 2030. gadam.
> Kompass aptver visus drošības un aizsardzības politikas aspektus, un tā pamatā ir četri pīlāri: rīcība, investīcijas, partneri un drošība.
Rīcība paredz:
> izveidot spēcīgas ES ātrās izvietošanas spējas dažādu veidu krīzēm, kuru sastāvā būs līdz 5000 karavīru;
> gatavību 30 dienu laikā izvietot 200 pilnībā ekipētu ekspertu lielu KDAP (kopējās aizsardzības un drošības politika) misiju, tostarp sarežģītā vidē;
> veikt regulāras vienību/apakšvienību mācības uz sauszemes un jūrā;
> uzlabot militāro mobilitāti;
> stiprināt ES civilās un militārās KDAP misijas un operācijas, veicinot ātru un elastīgāku lēmumu pieņemšanu, rīkojoties stingrāk un nodrošinot lielāku finansiālo solidaritāti;
> pilnībā izmantot Eiropas Miera mehānismu, lai atbalstītu partnerus.
Drošība:
> uzlabot savas izlūkošanas analīzes spējas;
> izveidot hibrīddraudu novēršanas rīkkopu un reaģēšanas vienības, apvienojot dažādus instrumentus, ar ko atklāt dažādus hibrīddraudus un reaģēt uz tiem;
> turpināt pilnveidot kiberdiplomātijas rīkkopu un izveidos ES kiberaizsardzības politiku, lai būtu labāk sagatavota kiberuzbrukumiem un reaģētu uz tiem;
> izstrādāt rīkkopu pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos;
> izstrādāt ES kosmosa stratēģiju drošībai un aizsardzībai;
> stiprinās ES kā jūras drošības aktora lomu.
Avots: consilium.europa.eu
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
