Liepājas Reģionālajā slimnīcā uzturas mazā liepājniece Elīna Zboroveca ar savu vecmāmiņu Dzidru Škuti. Meitenītei ir nedziedināmas kaites, kuru dēļ gada lielāko daļu abas ar vecmāmiņu dzīvo slimnīcās tepat Liepājā vai Rīgā. Lai bērniņš varētu dzīvot, ģimenei ļoti vajadzīga materiālā palīdzība, tāpēc slimnīcas sociālā darbiniece rosina: varbūt kāds turīgāks cilvēks vai uzņēmums varētu uzņemties par viņu rūpi.

Pietrūkst naudas pašam nepieciešamākajam

Kamēr mazā Elīna uzturas slimnīcā, trīs reizes nedēļā ar viņu strādā logopēde Baiba Trinīte. Mazā meitenīte, kurai ir jau astoņi gadiņi, nopietno veselības problēmu dēļ nerunā, tāpēc viņai jāiemācās sazināties ar zīmēm, lai spētu pastāstīt svarīgāko. B.Trinīte saka: “Elīna ir garīgi pilnīgi normāli attīstīts bērniņš, kuram vajadzētu mācīties. Ja meitenītei ik pa laikam nesaasinātos slimība, viņa pat varētu iet skolā.” Taču, tā kā Elīnai ik pa laikam ar speciālu aparatūru ir jāveic atsūknēšana, lai bērns nenoslāptu, skolā to nodrošināt nav iespējams. Palīdzēt varētu mājapmācība, taču tad skolotājam būtu jāseko bērnam līdzi uz slimnīcu. Un, tā kā šī gada pirmo pusgadu viņa kopā ar vecmāmiņu pavadīja dažādās slimnīcās Rīgā, arī to reāli nav iespējams izdarīt.

Vecmāmiņa par mazmeitiņu rūpējas no pusotra mēneša vecuma, kad arī sākās viņas problēmas. Elīnai ir ģenētiska slimība – labdabīgi audzēji kaklā, pie bronhiem, arī lielajiem asinsvadiem, sirds un daudz kur citur. Lai iegādātos nepieciešamos filtrus un katetrus, vecmāmiņai ik mēnesi tam nākas tērēt ap 90 latiem, taču ģimenes iztikšana ir pavisam pieticīga – abu kopējie mēneša ienākumi ir 230 latu. Bet šie filtri un katetri ir tik vajadzīgi, ka Elīna bez tiem nespēj izdzīvot. Tāpēc slimnīcas sociālā darbiniece Evita Ruicēna saka: “Varbūt ir kāds cilvēks, uzņēmums vai iestāde, kas varētu palīdzēt šīs palīgierīces iegādāties. Nav jādod skaidrā naudā,” viņa skaidroja. “Šis labdaris varētu apmaksāt čekus aptiekā.”

Elīnai gribētos dauzīties ar bērniem

Elīnas ārstējošā ārste Jūlija Cīrule stāsta, ka meitenītes veselības stāvoklis ir svārstīgs un tāpēc arī tik bieži jāuzturas slimnīcā. Pirms pieciem gadiem labdarības akcijā liepājnieki jau ziedoja šīs meitenītes ārstēšanai, lai vecmāmiņa varētu iegādāties speciālo iekārtu. Ar laiku būs jādomā arī par šī aparāta nomaiņu. Un asarām acīs Dzidras kundze stāsta par kādu labdari, kas abām palīdz. Pateicoties šim cilvēkam, viņa var mazmeitiņai iegādāties spēles, grāmatiņas, ir nopirkts DVD un var arī iet uz koncertiem un teātra izrādēm. “Kad ārstējāmies Rīgā, mēs noskatījāmies visas cirka un leļļu teātra izrādes,” viņa stāsta. Arī mūsu pašu Liepājas teātris mazajai skatītājai ir dāvinājis biļetes.

Neskatoties uz slimību, mazā Elīna ir gudra, kustīga, dzīvespriecīga un ļoti, ļoti emocionāla meitenīte. Un viņai ļoti patīk zīmēt. Ļoti gribētos skraidīt ar bērniem pagalmā, bet to gan nevar, jo viņa nevar ne mirkli palikt bez uzraudzības – ja vecmāmiņas nebūs tuvumā, meitenīte var noslāpt.

Vecmāmiņa vairs nedusmojas

Kā atzinusi gan Jūlija Cīrule, gan citi mediķi – tas, ka meitenīte dzīvo un smaida, ir vecmāmiņas panākums. Dzidras kundze neslēpj – reizēm ir spēku apsīkums un šķiet, ka vairs nav enerģijas, lai dzīvotu tālāk. Bet tad viņa saņemas un atkal rūpējas par mazmeitiņu, jo nav cita neviena, kam viņu uzticēt. Meitenītes mammu abas dažkārt satiek uz ielas, Elīna gan viņu pazīst, taču nekādas emocionālas saiknes abām nav. Turklāt mātei ir vēl divi bērni, no kuriem viens ir invalīds. Tētim, Dzidras kundzes dēlam, ir cita ģimene, kurā aug vēl četri bērni. Bet Elīna ļoti mīl un gaida tēti.

Dzidras kundze stāsta, ka tad, kad viss noticis un viņa palikusi viena ar mazo zīdainīti, dusmojusies. Dusmojusies arī tad, ja kaut kur slimā bērna dēļ saņēmusi asu un noraidošu attieksmi. Bet nu vairs dusmu neesot. “Vai es esmu pie tā pieradusi vai vienkārši neņemu vērā, nezinu,” viņa saka. “Bet man ir diezgan vienalga, galvenais, ka varu palīdzēt Elīnai. Un es nevienu netiesāju – katrs dzīvo savu dzīvi!”

Cilvēki, kuri vēlas palīdzēt mazajai Elīnai, var sazināties ar viņas vecmāmiņu Dzidru Škuti pa tālruni 26591332 vai ar slimnīcas sociālo darbinieci Evitu Ruicēnu pa tālruni 3403242 vai 29122423.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Uzlakoti nadziņi, ar lūpu spīdumu rotātas lūpiņas, košas rokassprādzes un matu sprādzītes un citas bērnišķīgas rotaslietiņas, kā arī grāmatas, filmas un daudz kas cits – tie ir mazās Elīnas prieciņi, lai nebūtu jādomā tikai par slimību.