Īpaši par epilepsiju ir jārunā saistībā ar bērniem, lai kliedētu mītus, uzsver mediķi.

Lai gan pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, joprojām ir gadījumi, kad bērnudārzos vai skolās baidās uzņemt bērnus ar epilepsiju, – “Kurzemes Vārdam” zināms, ka arī Liepājā bijuši šādi gadījumi.

“Tas visvairāk sāp,” atzīst Liepājas Reģionālās slimnīcas bērnu neiroloģe Ilze Štrāle,

“jo bērni bērnus pieņem. Bailes un aizspriedumi biežāk ir pieaugušajiem.”

Pedagogiem ir svarīgi zināt elementāras rīcības pamatprincipus epilepsijas lēkmes gadījumā – pagriezt bērnu uz sāniem, nodrošināt elpošanu un izsaukt neatliekamo palīdzību.

Vecākiem mājās parasti ir arī medikaments gadījumiem, ja lēkme ilgst ilgāk par piecām minūtēm.

Starptautiskā epilepsijas diena ir atgādinājums, ka šī slimība nav iemesls kādu atstumt vai baidīties. Ar pareizu ārstēšanu, režīmu un sabiedrības izpratni bērni ar epilepsiju var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Un rāmji, ko uzliek slimība, bieži vien ir drošībai, nevis ierobežojumiem.

“Epilepsija prasa ievērot noteiktu režīmu ikdienā. Var teikt – epilepsija liek cilvēku rāmjos,”

skaidro I. Štrāle.

Epilepsijas cēloņi bērniem var būt dažādi.

Daļa ir ģenētiski, idiopātiski jeb ar neskaidru cēloni, un nereti ģimenē iespējams atrast līdzīgus gadījumus vairākās paaudzēs.

Citkārt epilepsija ir saistīta ar smadzeņu bojājumu, piemēram, dzemdību laikā vai bērnu cerebrālās triekas gadījumā.

Labdabīgajās bērnības epilepsijas formās bieži vien ir bijušas tikai dažas lēkmes, un pēc ārstēšanas zāles ar laiku var pakāpeniski vairs nelietot.

Smagākās epilepsijas formas biežāk saistītas ar attīstības un intelekta traucējumiem.

“Bīstamākie periodi ir straujās attīstības posmi,”

skaidro ārste.

“Tad nervu sistēma ir ļoti aktīva, notiek hormonālas pārmaiņas, un, ja ģenētiski ir nosliece, epilepsijas lēkmes var parādīties,” saka ārste.

Epilepsijas ārstēšana ir ļoti svarīga, jo neārstētas lēkmes var traucēt smadzeņu attīstību, radīt mācību grūtības un psiholoģiskas problēmas.

Tomēr sabiedrībā joprojām pastāv mīti par epilepsijas zālēm. “Ir vecāki, kuri saka: es negribu, lai bērnam sabojājas aknas,” stāsta I. Štrāle.

“Bet smadzenes it kā drīkst bojāt?”

retoriski jautā ārste.

Terapeitiskās devās atbilstoši vecumam un svaram epilepsijas medikamenti nekaitē ne aknām, ne nierēm.

Bīstamāka ir zāļu nelietošana vai nepareiza lietošana, īpaši pusaudžu vecumā, kad mēdz aizmirst iedzert medikamentus vai lietot dubultdevas.