Viesu māja, kempings vai citādi iekārtota
atpūtas vieta pie ezera – no malas tas izskatās tik romantiski.
“Laimīgie!” – tā par šo vietu īpašniekiem domā daudzi. Kā ir
īstenībā: cik daudz līdzekļu, izdomas, klātbūtnes un rūpju tas prasa? Jo ezers
šajā gadījumā ir prece, kas jāpārdod. Kā to iesaiņot? Par to savā pieredzē
dalās kempinga “Usmas Meķi” saimnieks GAITIS GRASMANIS. Viņa īpašums
atrodas pie Usmas ezera.

Labāk ūdens nekā pļava

“Ūdens
tuvums pie atpūtas vietas vienmēr būs pluss!” tam Gaitis piekrīt nepārprotami.
“Jo siltā laikā visi grib atpūsties pie ūdens: gribi sauļojies, gribi –
peldies. Ir izvēle! Atpūtas vieta, kas ir ūdens tuvumā, vienmēr būs
pieprasītāka nekā mežā vai pļavas vidū.” Taču tālāk vairs nav tādas skaidrības
– to, cik veiksmīgi spēsi pārdot savas atpūtas vietas labumus, arī to daļiņu
ezera, kas ir līdzās tavam īpašumam, ir atkarīgs no daudziem apstākļiem.
Lielākais mīnuss ir šī biznesa sezonalitāte – veiksmīgais laiks ir tikai
aptuveni divus mēnešus gadā. 

“Usmas Meķi” atrodas Usmas ezera
krastā 32 kilometrus no Kuldīgas, aptuveni 10 kilometru no Rendas. No Rīgas
iznāks ap 125 kilometriem. Šai vietā jau padomju laikos bijusi atpūtas bāze jeb
tā sauktā telšu pilsētiņa, kas, pēc Gaita domām, ir pluss, jo vieta zināma.
Mīnuss ir attālums no lielajiem ceļiem. Usmas ezerā ir tik vilinošā Moricsala,
uz kuras gan apmeklētājiem aizliegts spert kāju. Kopā ar Gaiti vērtējam tos garnējumus, ar ko ezeram pievilināt
apmeklētājus.

Priekšroka populāram ezeram

Kad teikts jā
par labu atpūtai pie ezera, nākamais
ir jautājums: kuru ezeru izvēlēties? Gaitis ir pārliecināts: lai cik skaists
būs kaut kur nezināmā vietā paslēpies mežezeriņš, tas noteikti būs daudz mazāk
populārs nekā Latvijas lielie ezeri ar savu skaļo vārdu. Protams, viņš
nenoliedz, ka mazajam ezeriņam noteikti ir gan šarms, gan visāda veida
pievilcība, taču, lai cilvēki uz turieni brauktu, atpūtas vietas īpašniekiem
nāksies pielikt lielas pūles, lai vietu padarītu zināmu. Usmas ezers šai ziņā
ir Latvijas ezeru topa augšgalā.

Dodamies ķert zivis!

Makšķerēšana noteikti ir viens no galvenajiem magnētiem, kāpēc apmesties pie ezera
– tam Gaitis piekrīt pilnībā. Taču, lai piedāvājums būtu pievilcīgs, nepietiek
ar tīru, skaidru ūdens klajumu vien. “Atpūtniekiem ir jāpiedāvā arī
inventārs: laivas, makšķerēšanas rīki, glābšanas vestes un cits, kas saistīts
ar šo nodarbi,” saka Gaitis. “Tas, protams, nav obligāti, bet
ieteicami, ja domā par biznesu ilgtermiņā, jo reklāma no mutes mutē izplatās
ātri. Un es mierīgāk gulēšu, ja zināšu, ka ar maniem cilvēkiem viss ir
kārtībā.” Svarīgi gan zināt, vai attiecīgajā ezerā nav nepieciešama
vietēja makšķerēšanas atļauja – Usmas ezerā tādas vajag. Tad saimniekam
jāparūpējas, lai tās turpat uz vietas būtu iegādājamas. Tāpat kā saimniekam
jāinformē viesi par aizliegumiem, ja tādi ezerā ir. Visai informācijai jābūt
pieejamai gan teritorijā, gan mājiņās.

Turklāt “Usmas Meķu” saimnieks
uzsver, ka vienlīdz svarīgi kā rūpēties par makšķernieku ērtībām, ir arī padomāt,
ko pie ezera darīs viņa ģimenes locekļi. Tāpēc svarīgi ir gan sauļošanās vieta,
gan ūdens atrakcijas, gan arī sporta laukumi, lai interesanti būtu visiem
atbraucējiem. “Tad nebūs tā, ka ģimenes galva makšķerē, bet citi
līdzbraucēji – sieva, bērni, vecāki vai citi – garlaikojas un nākamreiz labāk
izvēlas nebraukt, lai nebūtu jānīkst bezdarbībā,” saka Gaitis. Tāpēc viņš
bez laivām ir iegādājies vēl citus ūdens transportlīdzekļus, piemēram, ūdens
velosipēdus un arī kuteri. Ar to saimnieks pats labprāt izvizina viesus.

Bet makšķerēšanai ziemā savā kempingā viņš
pagaidām saka nē. “Citiem tas varbūt der, bet ne man, jo “Usmas
Meķi” ir pārāk tālu no lielajiem ceļiem, lai zemledus makšķernieki te
brauktu lielā skaitā. Turklāt Usmas ezerā ziemā nav tādas zivju bagātības un
dažādības, lai cilvēki uz turieni plūstu no attālām vietām,” skaidro
saimnieks. Tāpēc ziemā šī vieta ir slēgta.

Latvieši teltīs vairs nenakšņo

Naktsmītnes ir svarīgas, ja plānota vairāku dienu ilga atpūta. Te Gaitim ir savs
pēdējo gadu vērojums: “Latvieši teltīs vairs nenakšņo, viņi izvēlas
kempinga mājiņas. Toties teltis joprojām kā ekonomisks un populārs
pārnakšņošanas variants ir atpūtniekiem no citām valstīm, piemēram, no Lietuvas,
Vācijas un citām.”

Plānojot naktsmītņu mājiņas, ir svarīgi ņemt
vērā dažādas vēlmes un vajadzības: ir cilvēki, kas gatavi maksāt augstāku cenu,
bet lai būtu visas ērtības – divvietīgs namiņš ar tualeti, dušu un nelielu
virtuves stūrīti. Bet ir tādi, kam vajag ekonomisko variantu – tikai guļvietu,
bet pārējais var būt koplietošanā. Turklāt obligāti nepieciešama vismaz viena
mājiņa palielākai kompānijai.

Svinības pie ezera: romantiski un praktiski

Kāzas,
sporta svētki un citas svinības vasarā pie ezera ir
ļoti iecienītas. Un te ir svarīgi, lai būtu gan kur palikt ne tikai saulainā,
bet arī lietainā laikā, tāpēc ir vajadzīgas arī telpas zem jumta. Un šāda
viesību māja Gaita īpašumā ir pēdējais lielais projekts. Labi arī tas, ja
atpūtas vietas saimniekam ir sadarbība ar dažādiem pasākumu rīkotājiem,
piemēram, sporta spēļu organizatoriem, tāpat ēdināšanas uzņēmumiem u. tml.
Un ezeram šais gadījumos ir nozīmīga loma – gan romantikai, gan arī pavisam
praktiski, lai atveldzētos.

Vajag, kur izcept zivis

Ēdināšana atpūtas vietā, kam ir sezonāls raksturs, nav izdevīga – tā Gaitis secinājis
jau pašā sākumā. “Mēs esam sapratuši, ka piedāvāt pilnu ēdināšanas servisu
ikdienā nav ne izdevīgi, ne arī pēc tā ir pieprasījums. Jo vairums atpūtnieku
tomēr izvēlas ekonomisko variantu, kas nozīmē produktus ņemt līdzi,”
Gaitis stāsta. “Taču dažādi atspirdzinoši un vēsi dzērieni, kā arī uz
vietas nopērkamas uzkodas gan ir svarīgi, tāpēc nelielai iepirkšanās vietai
tomēr jābūt.”

Un, tā kā izvēlētā atpūta notiek pie ezera,
skaidrs, ka ir jārēķinās, lai būt, kur pagatavot ezerā noķerto lomu. Tas
nozīmē, ka obligāti jāparedz cepšanai un grilēšanai piemērotas vietas, kā arī
vajadzīgais inventārs – lai uz vietas būtu iznomājams grils, kā arī nopērkamas
ogles un cits nepieciešanai. “Jo skaidrs ir viens: ja cilvēks zivis ir
noķēris, viņš gribēs tās tūlīt arī izcept, un, ja nebūsim par tādu iespēju
padomājuši, sāksies pašdarbība, kas nozīmē gan uguns nedrošību, gan arī papildu
netīrību,” Gaitis skaidro.

No lāviņas tūlīt ezerā iekšā!

Pirts ir viens no neiztrūkstošiem servisa pakalpojumiem pie ūdens. Taču
Gaitim ir savi vērojumi. Biežāk ir tā, , interesējoties par šo vietu, cilvēki
saka: vajag, vajag, bet, kad atbrauc, nekā vairs nevajag! Pietiek visa cita ko
darīt. Lai tomēr šo patīkamo prieku saviem viesiem piedāvātu vēl patīkamāku,
“Usmas Meķos” veco pirtiņu, kas atradās nostāk no ezera, ir
nomainījusi pirtiņa uz laipas iekšā ezerā. “Tā ir pavisam cita
darīšana!” Gaitis priecājas. “Iznāc no pirts, tūlīt meties ezerā, bet
pēc tam turpat uz laipas apsēdies pie galdiņa un iemalko kādu spirdzinošu
dzērienu – tā tik ir atpūta!” Tā ka ir ļoti vajadzīgs radošums un izdoma,
ko atkal jaunu piedāvāt saviem atpūtniekiem,.

Izsmēķi vairs zālē nemētājas

Tīrība ir viena no atpūtnieku prasībām, kas svarīga gan uz ūdens, gan arī
krastā. Pēdējo gadu vērojums Gaiti iepriecina, jo cilvēki ir kļuvuši
kulturālāki: “Ja agrāk no ūdens cēlām ārā maisiem vien plastmasas pudeļu,
dzēriena bundžu un citu atkritumu un tie mētājās arī pa visu teritoriju, ja
agrāk pēc Jāņu svinībām teritoriju posām divas dienas, tad pēdējos gados atliek
vairs tikai apstaigāt un savākt pavisam nedaudz atkritumu. Ja ir pietiekami
daudz urnu, kur izmest atkritumus, cilvēkiem pat izsmēķi vairs negribas nomest
zālē.”

Arī tīrība, viņaprāt, ir viens no priekšnoteikumiem,
lai cilvēki gribētu atpūsties tieši šai vietā un tieši pie šī ezera.

Gaita pieredze:

Pievienotā
vērtība atpūtas vietai pie ezera:

· ezera popularitāte;

· laivas, makšķerēšanas rīki, ūdens velosipēdi, šļūcamkalniņi un cits
inventārs;

· inventārs, lai pagatavotu noķerto lomu, un tam piemērota vieta;

· uz vietas iegādājami auksti dzērieni un uzkodas;

· sporta laukumi un sporta inventārs;

· svinību telpas zem jumta;,

· sakopta vide un sadzīviskas ērtības.

Notikums: Kas
nozaga laivu?

Moricsala, kas ir dabas rezervāts un liegums (parastajam
mirstīgajam tur aizliegts kāju spert, to drīkst darīt tikai un vienīgi
zinātnieki), tomēr ir liels vilinājums atpūtniekiem, tāpēc pieredzēti dažādi
kuriozi. Reiz arī Gaitis saņēmis palīgā saucienu no cilvēkiem, kas atpūtās
“Usmas Meķos”. Viņi bija devušies izbraukumā ar laivu, pieīrušies pie
Moricsalas krastiem, nezinājuši vai negribējuši zināt, ka izkāpšana tās krastā
liegta, un devušies apgaitā pa salu. Pēc tās apskates atgriezušies krastā, lai
dotos atpakaļbraucienā, bet no laivas… ne vēsts. Pazudusi, un viss! Nolēmuši,
ka tā nozagta, un saukuši palīgā savas atpūtas vietas saimnieku.

Gaitis spriež: visticamāk, laivu nobēdzinājuši
vietējie iedzīvotāji, kas ir lieli palīgi Dabas aizsardzības pārvaldei
Moricsalas sargāšanā. Visticamāk, viņi tādā veidā gribējuši pārmācīt salas
nelūgtos viesu. Lai būtu kā būdams, par pazudušo laivu viņiem saimniekam
jāatlīdzina. Sarunājuši, lai neprasa naudu – atvedīšot vietā līdzvērtīgu laivu.
Gaitis tagad gaida.