liepajniekiem.lv
Portāls gada pirmajās dienās novēroja, ka farmaceiti, ar ļoti lielu pacietību un rūpību apkalpojot zāļu pircējus, vienlaikus paši apguva jauno sistēmu.
Viena no viņiem ir tirdzniecības centra “Ostmala” aptiekas “Apotheka” farmaceite Marika Korsaka, kura gan kā aptiekas vadītāja, gan kā atsaucīga kolēģe sniedz atbalstu savām darbabiedrenēm un skaidrojumus iedzīvotājiem.
Ieelpot, izelpot, kamēr pieradīs
“Esmu secinājusi, ka mūsu aptiekas auditorija ir cilvēki, kuri daudz ko lasa un citādos veidos ir informēti par notiekošo. Līdz ar to neesam šajās dienās saskārušies ar izteiktām negācijām. Cilvēki, kas nāk mūsu aptiekā, ir komunikabli, izzinoši.
Kāds jau arī pasaka, ka kaut kas nepatīk, tostarp arī par 75 centiem – līdzmaksājumu par farmaceita pakalpojumu. Bet, kad izstāsta viņiem, paskaidro, – tad jau viss kārtībā. Problēmas sākas, jo kaut ko nezina, nav lasīta informācija,” saka Marika.
“Ieelpojam, izelpojam, kamēr iziet cauri visai sistēmai. Daudz kas atkarīgs no interneta ātruma,”
norāda farmaceite, aprakstot pašreizējo darba ikdienu.
“Paies divi trīs mēneši, kamēr pieradīs un sistēmas pielāgos. Nav pavisam gatavi vēl neviens. Valsts sistēma vēl nevar izdarīt to, ko no tās vēlas,” viņa piebilst.
Marika kā farmaceite strādā gandrīz 30 gadus. Aptieku tirdzniecības centrā “Ostmala” viņa vada kopš 2000. gadu sākuma – no brīža, kad atvēra lielveikalu.
Tolaik tā saukusies “Saules aptieka”. Pēcāk to pārņēmis “Apotheka” tīkls.
Taču Liepājā farmaceite savu karjeru sākusi “Raimonda aptiekā” pilsētas centrā – ēkā pie Rožu laukuma.
Pilsētā tolaik bija trīs “Raimonda aptiekas”. Rožu laukumā bijusi vienīgā, kas strādājusi līdz pusnaktij. Tas bija viens no eksperimentiem, vai nepieciešama diennakts aptieka Liepājā.
“Es biju Rīgā strādājusi diennakts aptiekā. Tur novēroju, ka līdz pulksten 22 kustība intensīva, tad klusums. Un nākamā – tikai pēc pulksten 6 no rīta.”
Retu reizi ap pulksten 3 kādam kāda vajadzība. Atnāk pēc šļircēm, dažiem pamperiem, melnās oglītes.
No augu vākšanas Valkā uz farmaceitiem Rīgā
“Esmu no Ziemeļlatvijas un Ziemeļvidzemes, no Valkas,” viņa norāda. Šobrīd vairs uz dzimto pusi nesanāk braukt.
“Pēc mammas aiziešanas tētis, kurš nu jau ir gados, vēl tur dzīvoja, taču pēcāk vienu vairs nevarēja atstāt. Šobrīd viņš dzīvo pie brāļa Rīgā, bet pa vasarām brauc pie manis uz Liepāju.”
Skolas laikā Marikai ļoti padevusies ķīmija un matemātika. Pa vasarām Valkas slimnīcā strādājusi par sanitāri. Varbūt par ārsti kļūt? Taču tad jākārto fizikas eksāmens. To nu ne!
Mammas klasesbiedrene strādājusi aptiekā. Iedrošinājusies uz farmaceita darbu.
“No fizikas bēgu un vienalga to dabūju! Studijās farmaceitiem bija fizika, bet ārstiem nebija!”
viņa smejoties atceras.
“Bet nevienu brīdi neesmu nožēlojusi savu izvēli!” viņa uzsver.
“Bērnībā arī tika vākti ārstniecības augi, atceros to smaržu. Zināju, kā izskatās aptiekā, jo uz turieni nesām ārstniecības augus nodot. Zināšanas par tiem arī man bija, kas noder vēl tagad,” viņa papildina.
Tagadējā Rīgas Stradiņa universitātē par farmaceiti mācījusies piecus gadus. Jau studiju laikā strādājusi par farmaceita asistenti.
Kuri vēl prāto, ko darīt nākotnē, ja padodas eksaktie priekšmeti un patīk komunicēt, tad farmaceita profesija varētu būt viena no īstajām.
“Farmaceita profesijai ir plašas iespējas – nav jau tikai aptiekā jāstrādā. Vienīgi, kas jāņem vērā, ja šaubās par izvēli, – ķīmija gan ir jāprot!
Augstskolā man bija septiņi dažādi ķīmijas priekšmeti!”
Marika sevi par liepājnieci uzskata no 90. gadu otras puses. Studējot Rīgā, iepazinusies ar nākamo vīru liepājnieku, kurš mācījies par ārstu.
Rīgā dzīvojot, Marika vēl paspējusi izjust laiku, kad bijis no Rīgas jābrauc stundu ceļā uz darbu aptiekā Jelgavā. Pēcāk jau ar vīru pārcēlušies uz Liepāju. Ģimenē piedzimis dēls Toms.
Taču Marika, līdz ar vīru kļūstot par liepājnieci, drīz piedzīvojusi sava mīļotā laulātā cilvēka zaudējumu. “Bet es nekur prom neaizgāju, paliku tepat.”
Atbildīgo darbu izbauda
Marika novērojusi, ka no sabiedrības attieksmes jūtams, ka farmaceitu prestižs ir audzis.
“Esam kļuvuši atvērtāki sabiedrībai, aptiekas ir mainījušās. Mūsu uzdevums vairs nav tikai izsniegt zāles, bet, lai arī neesam ārsti un nevaram izārstēt, mēs varam palīdzēt ar padomu, lai cilvēks nepaliek viens ar savu problēmu.
Aptieka ir vieta, kur ne tikai saņemt zāles, bet arī parunāt.
Izrunājoties paliek vieglāk. Ja redzam, ka cilvēkam, aizejot no aptiekas, paliek pat par kripatiņu labāk, – tas vien ir vērts!” viņa uzsver.
Tā kā arvien biežāk cilvēkiem jālieto daudz un dažādi medikamenti, kurus nepareizi lietojot, terapija var nedot nekādu efektu vai izraisīt pilnīgi nepareizas reakcijas, farmaceiti klientiem arī veido zāļu lietošanas plānus.
“Mums ir svarīgi, lai zāles tiktu lietotas droši!” viņa uzsver.
Marika atzīst, ka ļoti veltī sevi darbam. Kā intensīvās darba dienās, kāda ir katra diena, novirza domas no piedzīvotā?
“Tur tas āķis – ja profesija patīk, tad nogurumu nekad nejūt! Ja dod no sevis to labāko, bet saņem arī daudz laba pretim, tad arī tas iedod to pozitīvo!”
No ikdienas patīk atslēgties, lasot kādu labu grāmatu, vislabāk pie sirds iet fantastika, kur mazliet mistika klāt. Marika arī piebilst, ka paralēli mācībām pamatskolā apguvusi klavierspēli Valkas Mūzikas skolā.
Mīlestība pret mūziku turpinās. “Man patīk laba mūzika, klasika ar jauniem aranžējumiem, piemēram, dziedātājs Andrea Bočelli. Man patīk filmu mūzika – izjust, kāda ir izaugsme skaņu gabaliem. Tā izbaudu mūziku, ka pat filmu vairs nemaz neskatos.”
Vizītkarte
Marika Korsaka
- Farmaceite, aptiekas vadītāja.
- Dzimusi 1972. gada 9. novembrī Valkā.
- Mācījusies Valkas 1. vidusskolā.
- Valkas Mūzikas skolā apguvusi klavierspēli.
- Pabeigusi tagadējo Rīgas Stradiņa universitāti.
- Mamma dēlam Tomam.
- Nav izteiktu hobiju, bet brīvajā laikā dara to, kas patīk.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
