Gāja bojā visa apkalpe, desmit cilvēki, un tie bija pirmie ASV upuri aukstā kara laikā.

Jau 74 gadi būs pagājuši, kopš PSRS uzbrukuma amerikāņu Jūras kara flotes izlūkošanas lidmašīnai “PB4Y2 Privateer” tās operatīvās misijas laikā 14 jūdzes uz rietumiem no Liepājas.

Glābšanas operācija turpinājās līdz 16. aprīlim, taču bez panākumiem. ASV Karaflote pēc gada pasludināja 8. aprīli kā iespējamo amerikāņu pilotu bojāejas datumu.

Aizlūgumu par bojā gājušajiem karavīriem, īpaši pieminot ASV lidotājus, vadīja vecākais kapelāns, komandleitnants Dāvids Šterns.

“Pieminam arī Latvijas neatkarības un brīvības cīņās kritušos karavīrus, pieminam un domājam līdzi Ukrainas karavīriem,”

viņš teica.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš pastāstīja, ka, uzaugot un dzīvojot Liepājā, viņš pat nenojautis traģisko faktu, kas atklātībā nonāca tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, veidojot attiecības ar sabiedrotajām valstīm, arī ASV.

“Šodien, kad tepat, dažu simtu kilometru attālumā no Latvijas robežas, notiek karš, šis ir simbolisks brīdis atcerēties tos cilvēkus, kas gājuši bojā par brīvību, par Latviju un citām valstīm,” teica pašvaldības vadītājs.

ASV vēstnieka Latvijā vietniece Džūlija Džekobi teica uzrunu latviešu valodā.

“Apkalpes mirstīgās atliekas joprojām nav atrastas, taču viņu upuri nekad netiks aizmirsti,” viņa uzsvēra un pateicās liepājniekiem par apņemšanos pieminēt svarīgo vēstures notikumu.

Vēstnieces vietniece atgādināja, ka tieši 4. aprīlī NATO aprit 75 gadi un alianse gādā par drošību pret jebkādiem draudiem brīvībai un demokrātijai, jo ir spēcīgāka un vienotāka nekā jebkad agrāk.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.