Atjaunoto memoriālu atklās 13. Liepājas ebreju saieta laikā, kas notiks 24. un 25. jūlijā un kurā piedalīsies pēcnācēji no septiņām valstīm.

Latvijas ebrejus 1941. gadā masveidīgi nogalināja Liepājas bākas un zvejas ostas apkaimē no jūlija līdz septembrim. Tie bija ap 2000 vīriešu vecumā no 16 līdz 60 gadiem.

“Divpadsmit fotogrāfijās no ebreju nogalināšanas Šķēdē nav redzams neviens vīrietis.

Tur ir tikai sievietes, bērni un sirmgalvji, jo gandrīz visi vīrieši līdz tam laikam bija nogalināti,”

atklāj fonda “Liepājas ebreju mantojums” vadītāja Ilana Ivanova.

Viņa uzsver, ka Holokausta pētījumi nekad nebeidzas, jo atklājas arvien jauni fakti.

Ebreju nogalināšanu pie bākas iemūžinājis vācu jūrnieks Reinhards Vīners. 2025. gadā tika publicēta viņa Liepājā uzņemtās filmas smalka analīze par katru no 18 kadriem.

Vienā no tiem var precīzi redzēt Liepājā labi pazīstamo ārstu Džordžu Švābu,

kuru nacisti teju līdz nāvei piekāva par citu ebreju brīdināšanu izvairīties no nāves, un beigās nošāva.

Uz piemiņas sienas neaprakstīs vēsturi, tur būs kvadrātkods, un varēs izlasīt informāciju par to, kas tur notika.

“Piemiņas siena būs atturīga. Tādā stilā, kā darījām Šķēdē, kur paņēmām no Raudu dziesmas atsevišķu izvilkumu, kas atbilst šai traģēdijai,” stāsta I. Ivanova.

“Galvenais ir likt cilvēkiem saprast, ka nekas nav vērtīgāks kā cilvēka dzīvība.

Nevienam nav tiesību kādam atļaut dzīvot vai likt nomirt. Tāda arī būs doma uzrakstam trīs valodās – latviešu, angļu un ivritā.”

Šovasar jau piekto gadu Liepājā darbosies vēsturnieku grupa no ASV, kuri veic pētījumus un meklē vēl nezināmas holokausta upuru apbedījumu vietas.

Viņi strādās 20. un 21. jūlijā pie bākas, Šķēdē un Ebreju kapos.

Rudenī Ebreju kapos atklās atjaunotos Brāļu kapus 18 zināmiem no vairāk nekā divsimt ebrejiem no Eiropas, kuri 1944. gadā bija atvesti šurp no Rīgas un gāja bojā bombardēšanas laikā.