Liepājas stends bija veidots kā milzīga smilšu kaste ar īstām Liepājas pludmales smiltīm, aktivitātes norisinājās 10×10 metrus lielā platībā.

Abas dienas iesāktas ar rīta vingrošanu horeogrāfes Kristīnes Brīniņas pavadībā, turpinājumā ar dažādām diskusijām un sarunām.

Kopā ar kolēģēm no Daugavpils un Valmieras tika izrunāts, kas visās trīs pilsētās mainījies gadu pēc konkursa Eiropas kultūras galvaspilsēta rezultātu paziņošanas.

Ģimenes ar bērniem bija priecīgas noskatīties horeogrāfes K. Brīniņas izrādi “Vai esam tikušies agrāk?”, kur māksliniece parādīja, kā arī nepilnā stundā var izstāstīt lielu stāstu.

K. Brīniņa radījusi laikmetīgu mākslas darbu, apvienojot kustību, objektu un dramatiskā teātra elementus, kas vēsta par nejaušu satikšanos, atmiņām un vēlmju meklēšanu.

Liepājas 17.-19.gs. interjera muzejs ”Hoijeres kundzes viesu nams” arhitektūras un restaurācijas entuziastiem, kā arī ikvienam interesentam bija novadīta praktiskā meistarklase, lai ne tikai uzzinātu ko jaunu, bet apgūtu arī noderīgas praktiskas prasmes un zināšanas.

Kopā ar festivāla viesiem un Liepājas (ne)miera smilšu kastes apmeklētājiem tika izrunāts par restaurācijas nozīmīgumu kopumā.

Liepājas pārstāvji aicināja arī ļauties liktenim un atnākt uz aklo randiņu, kura laikā varēja satikt īstu liepājnieku, igauni un lietuvieti, un novakari pavadīt aizraujošās sarunās par notiekošo Liepājā, Igaunijā un Lietuvā.

Tāpat kopā ar kolēģiem no “Tartu2024” un “Kaunas2027″ Liepājas pārstāvji diskutēja un apmainījās pieredzē par reģionu pilsētu praktisko sadarbību ar partneriem Baltijas valstīs, sadarbību ar reģionu un valsti”, kā iemācīties piesaistīt finansējumu dažādu ideju un projektu realizācijai.

Tāpat liepājnieki no dažādām organizācijām un biedrībām piedalījās arī citu rīkotajās sarunās – diskutēja par radošo industriju nākotni, apsprieda paaudžu traumu pārmantojamību un dalījās Karostas pieredzē, piedalījās sarunā un grupu darbā par demokrātijas veicināšanu ikdienas procesos.

Liepājnieki arī piedalījās diskusijās par to, kāpēc mēs baidāmies no sava laikmeta, kas pavirza uz videi un klimatam draudzīgām rīcībām, kā arī diskutēja par dažādiem kultūras aspektiem, energokopienām un festivāla apmeklētājiem nodrošināja dažāda veida spēles.

Sarunu festivāls ”Lampa” šogad norisinājās jau devīto reizi, kopumā piedāvājot vairāk nekā 300 pasākumu.

Šī gada programma tapa sadarbojoties aptuveni 260 dažādām organizācijām un iedzīvotājiem – sabiedriskajām organizācijām, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, medijiem, augstskolām, politiskām partijām un citiem.

Festivāla teritorijā atradās 55 skatuves un teltis.