Pa jūras krastu bradāja gan profesionāli dzintara mednieki ar ķeselēm rokās un gumijas zābakiem kājās, gan tie, kuri uz liedagu bija atnākuši pastaigas nolūkā, bet, pamanot lielo rosību, arī sāka pētīt un pārmeklēt krastā izskalotās jūras zāles, novēroja portāls liepajniekiem.lv.

Dažiem pilsētas viesiem šāda piekrastes ļaužu nodarbe gan raisīja pārsteigumu.

Kāds pāris no Alūksnes, uzrunājot portāla fotogrāfu, painteresējās, ko tie cilvēki meklē. Uzzinot, ka dzintaru, vidzemnieki neslēpa izbrīnu.

Bernātnieks Turaids Šēfers norāda, ka vētrā dzintars krastā neskalojas. Tomēr spēcīgais vējš ietekmē to, lai šis saules akmens nonāktu liedagā.

“Un tad ir jāgaida austrumu vējš, kad jūra atkāpjas un dzintars nāk krastā.

Tā ir kā aksioma, ka ziemā austrumu vējš Liepājā atpūš ne tikai salu, bet arī dzintaru,”

viņš saka.

Turaids pats nesot dzintara mednieks, taču viņa ģimenē ir tradīcija censties katru dienu pastaigāties pa liedagu.

Kopā ar vairāku cilvēku kompāniju, tostarp kādu viešņu no Japānas, pastaigā gar jūras krastu Bernātos devušies arī pirmdien.

“Vienu sērkociņa kastīti ar dzintaru pielasījām. Tādas skudru olas atradām.

Paziņai no Japānas tas bija liels notikums,” teic bernātnieks.

Vakar, kad sals jau krietni stiprāk koda degunā, Liepājas jūrmalā dzintara meklēšanas drudzis bija rimies.

Pēcpusdienā centra pludmalē gan sastapām Tatjanu, kura uzmanīgi pētīja jūras zāles krastā. Viņa pastāsta, ka uz pludmali nav nākusi dzintara dēļ, bet gan pastaigā, taču pie reizes nolēmusi palūkot, vai, saules staru apspīdēti, jūras mēslos neiemirdzēsies arī pa kādam saules akmentiņam.

“Daudz gan neesmu atradusi,” viņa nosaka.

Arī Tatjana zināja, ka īstais dzintara meklēšanas laiks bija pirms dažām dienām. Tad gan uz jūrmalu veselības problēmu dēļ neesot tikusi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.