Tāpēc vislabāk rīkoties laikus – pirms uz balkona jau ir ligzda, olas vai mazuļi. Uzticamu ārvalstu institūciju rekomendācijas liecina, ka visefektīvākie parasti ir nevis dažādi biedēkļi, bet gan risinājumi, kas putniem fiziski liedz piekļūt vietai.

Ornitologs Viesturs Ķerus norāda, ka

mājas baložiem nav izteikti īsas ligzdošanas sezonas – tie var ligzdot visu gadu.

Tas nozīmē, ka balkonu no putnu iedzīvošanās vērts sargāt ne tikai pavasarī vai vasarā, bet visu gadu. Ligzdu baloži parasti veido no zariņiem un citiem augu materiāliem, savukārt dējumā lielākoties ir divas olas.

Tāpēc svarīgākais ir nepieļaut, lai balkons kļūst par ērtu un drošu ligzdošanas vietu.

Pirmais solis ir padarīt to baložiem pēc iespējas nepievilcīgāku. Uz balkona nevajadzētu atstāt pārtikas atliekas, dzīvnieku barību, atvērtus atkritumus vai traukus ar ūdeni.

Tikpat svarīgi ir novērtēt pašu balkonu.

Baložiem īpaši piemēroti ir mierīgi, no lietus un vēja pasargāti stūri, plaukti, palodzes, kastes, mēbeles un citas vietas, kur var ērti nosēsties vai paslēpt ligzdu.

Ja redzams, ka putni jau regulāri izvēlas vienu un to pašu vietu, to vēlams sakārtot vai nobloķēt, pirms ligzda ir izveidota.

Dažādos avotos minēts arī, ka baložus var atturēt regulāra cilvēku vai suņa klātbūtne uz balkona, jo kustība un traucējums padara vietu mazāk mierīgu.

Velsas dabas resursu pārvaldes materiālā norādīts, ka cilvēka klātbūtne var efektīvi aizbiedēt putnus no vietām, kur tie mēdz uzturēties, savukārt

suņi tiek minēti kā viens no efektīvākajiem putnu atbaidīšanas līdzekļiem.

Tomēr balkona apstākļos to drīzāk var uzskatīt par papildu, nevis galveno risinājumu, un mājdzīvniekam nedrīkst ļaut putnus vajāt vai savainot.

Ja baloži uz balkona viesojas regulāri, viens no drošākajiem risinājumiem ir speciāls putnu aizsargtīkls. Tas fiziski neļauj putniem iekļūt balkonā un līdz ar to arī nosēsties vai ierīkot tur ligzdu.

Taču tīklam jābūt pareizi un cieši nostiprinātam – bez vaļīgām malām un spraugām, kur putns varētu iekļūt vai sapīties.

Lielbritānijas Karaliskā putnu aizsardzības biedrība norāda, ka

nepareizi uzstādīts tīkls pats var kļūt bīstams putniem.

Ornitologs Viesturs Ķerus iepriekš arī ieteicis balkonu norobežot ar stikla sienu.

Ja visu balkonu ar tīklu noslēgt nav iespējams vai tas nav nepieciešams, var ierobežot tikai konkrētas vietas, kur baloži mēdz nosēsties.

Tam izmanto pretputnu stieples, tapas vai citus mehāniskus šķēršļus uz margām, palodzēm un dzegām. Lielbritānijas savvaļas putnu apsaimniekošanas vadlīnijās norādīts, ka tapas var būt efektīvas vietās, ko putni izmanto atpūtai vai nakšņošanai, savukārt stieples ir viens no fiziskas piekļuves ierobežošanas paņēmieniem.

Šādu ierīču mērķis ir padarīt konkrēto virsmu putniem nepiemērotu regulārai nosēšanās vietai.

Savukārt dažādi vizuālie biedētāji – plastmasas pūces un citi plēsīgo putnu atveidi, atstarojošas lentes, spīdīgi priekšmeti vai kustīgi dekori – var dot īslaicīgu efektu, taču putni pie nemainīga objekta mēdz pierast, īpaši tad, ja ātri saprot, ka tas nerada reālus draudus.

Tāpēc šādus līdzekļus labāk izmantot kā papildu risinājumu, nevis vienīgo aizsardzības veidu. Ja biedētājus izmanto, tos ieteicams regulāri pārvietot un mainīt.

Velsas Dabas resursu pārvalde norāda, ka baložu atbaidīšanai īpaši iedarbīgas var būt stroboskopiskas gaismas, tomēr balkona apstākļos šāds risinājums diez vai būs praktisks – mirgojošā gaisma var traucēt gan pašiem, gan kaimiņiem. Toties var izkarināt gaismu atstarojošus priekšmetus, piemēram, kompaktdiskus. Tāpat putniem nepatīk skaņas, tāpēc pamēģināt var iekārt arī kādus zvaniņus.

Rīcība kļūst sarežģītāka, ja baloži jau paspējuši ierīkot ligzdu, jo īpaši tad, ja tajā ir olas vai mazuļi. Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ka putnu ligzdu nojaukšana ligzdošanas laikā ir aizliegta, tāpēc aktīvu ligzdu nevajadzētu vienkārši likvidēt.

Tāpēc visvienkāršāk baložu iedzīvošanos novērst vēl pirms ligzdas izveidošanas.