Zaļa zālīte, zilas debesis, smiltis, saulīte, ziedi un putni. “Viņi to visu paši, arī salika krāsas kombinācijas,” audzinātājas Indra Zuntnere un Zane Nipere-Niperoviča palepojas ar audzēkņu domu lidojumu.

Buru akcijā bija aicināts iesaistīties ikviens iedzīvotājs, un vakar, 9. maijā, atzīmējot Eiropas dienu, buras uzvilktas, piestiprinātas vai novietotas tur, kur nu katram bijusi iespēja.

“Ķipara” skolotājas un bērni savu buru piesprauda iekšpagalmā pie sētas. Par prieku sev un citiem. “Dienas beigās nesīsim iekšā, savā grupiņā. Pie mums ļoti labi iederēsies,” sprieda I. Zuntnere.

Doma ir buru papildināt ar bērnu plaukstu nospiedumiem.

Vai dosies palūkot tuvējā apkārtnē, kādas citiem izdevušās buras, audzinātājas vēl apdomā. “Ja uzzināsim kur, tad kāpēc ne.”

Pēc nodibinājuma sniegtās informācijas, kopā vietu ir vairāk nekā 20.

Vēl viena Eiropas dienai veltīta aktivitāte bija izstādes “Pa ceļam” atvēršana. Tirgoņu ielas skatlogos, starp veikaliem, kafejnīcām un bankām, pilsētas viesi un vietējie iedzīvotāji nu var baudīt mākslas darbus.

Aplūkojams trīs autoru – Sabīnes Verneres, Andreja Lavrinoviča un Annas Franciskas Beļānes – radošais veikums.

Svinot Eiropas dienu, mākslas darbi izstādei atlasīti saskaņā ar “Liepājas 2027” vadmotīvu – (ne)miers.

S. Verneres darbs rotā frizētavu, kurā strādā Santa.

“Es stāvu tieši aiz šī loga, tā ka šis mākslas darbs uz mani visvairāk attiecas. Ļoti skaists, man patīk,” viņa vērtē mākslinieces veikumu, kurā saskatāms tauriņš.

“Mēs ar prieku piekritām aicinājumam, jo kāpēc ne? Mēs esam par mākslu.”

Organizatori logu notīrījuši, sagatavojuši mākslas darbam. “Pirms frizētavas šeit bija veikaliņš, dažas no uzlīmītēm bija palikušas. Tagad tas viss notīrīts, un divas nedēļas logus rotās skaistums.”

Santa nebēdāja, ka oficiālajā izstādes atklāšanā piedalīties nevarēja, jo tajā laikā strādāja. Par mākslu priecāsies, gan nākot uz darbu, gan dodoties mājup.

Mākslinieku darbi dabiski iekļaujas Tirgoņu ielā un tās atmosfērā. Nepaceļot acis, ikdienas skrējienā var neievērot un pasteigties garām tam, kas rotā veikaliņu logus un durvis.

Tāds arī bijis izstādes kuratores Ievas Rubezes mērķis – rezultāts tapis ciešā sadarbībā ar vietu īpašniekiem, nekas nav uzspiests vai apzināti provocēts.

Uzkrītošāk ir bankas ēkā, daļā, kur izvietoti bankomāti, – tur sarindoti sporta apavi.

“Mākslas nekad nevar būt par daudz. Jo vairāk, jo labāk,”

uzskata Tirgoņu ielā uzrunātais Dāvids, blakus A. Lavrinoviča darbam.

Tomēr vīrietis atzīst, ka mūsdienu māksla viņam nav izprotama. “Laikam esmu oldskūla piekritējs. Šādiem darbiem es varu raitā solī paiet garām. Neuzrunā.”

Bet organizatoru ideja Dāvidam šķiet saistoša. “Ja raugāmies vispār uz ielu, tā šķiet pamirusi. To vajag iedzīvināt, un ir vienalga, ar kādu no mākslas formām. Var arī ar mūziku.”

Nodibinājuma “Liepāja 2027” pārstāve Baiba Bartkeviča pastāsta, ka domas, kur veidot izstādi, bijušas dažādas.

Nav tikai apsvērta Tirgoņu iela, bet šeit gūta atsaucība, pretēji citām vietām.

“Mums vajadzēja, lai vienkopus ir vairākas vietas, kuru īpašnieki gribētu, lai viņu skatlogus rotā māksla. Mēs ceram, ka šis notikums dos impulsu arī citiem būt atvērtiem un ļauties šādam un līdzīgam ceļojumam, avantūrai.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.