Foto: “Desmit no desmit!” Festivāla apmeklētāji laimīgi dodas mājup
No rīta pie pēdējiem dīdžeju setiem noslēdzies festivāls “Summer Sound”. Daļa no tiem, kas divas vai pat trīs naktis pavadīja telšu pilsētiņā, mājās izdomāja doties laicīgi un rosība novērojama jau pulksten 9 no rīta.
liepajniekiem.lv
“Zinu, ka bija super, bet daudz kas ir miglā,” svētdienas rītā ir atklāta rīdziniece Marija, kas festivālu apmeklē jau trešo gadu pēc kārtas.
Visvairāk no visiem māksliniekiem viņa gaidīja Sudrabu sirdi, taču koncertu nokavējusi. Nedaudz pārdzīvoja, bet nu par to jauniete pasmejas.
“Ar draudzeni visvairāk gaidījām Wiesuli. Sagaidījām! Tas bija labākais, kas vakar notika. Patika arī “The Big Bad Hit Show” uz kuru gājām, tā teikt akli, jo nezinājām, ko tur sagaidīt.
No pirmās dienas ļoti patika “Olas”, kas vienmēr māk uzrīkot labu šovu.
Kaut kas fantastisks bija arī abi dīdžeji – Jonas Blue un Galantis.
Abus vienreiz dzīvē gribēju redzēt,” stāta Līva, kas ar draugiem atbraukusi no Talsiem un Kuldīgas.
Jauniešu kompānija mājup dosies ar mašīnu. Kopumā jūtas labi, bet balsis nobļautas.
Bez noguruma gan nekādi, jo nakšņojot telšu pilsētiņa bija jāsamierinās, ka miegs nebūs tas labākais, jo cilvēki blakus uzvedas skaļi.
“Pamatā gan abas naktis pavadījām diezgan mierīgi. Neuztraucāmies, ka kaut kas varētu atgadīties. Vienīgais, ka mums tieši blakus un apkārt bija saliktas mistkastes un es ik pa laikam dzirdēju kā tur kāds iet un kaut ko dara. Tad domāju, vai mums kaut kas virsū neuzkritīs.”
Marta uzskata, ka
kaut kas festivālam nedaudz varbūt pietrūka tieši mākslinieku ziņā.
Viņai un draudzenēm šis ir pirmais “Summer Sound”, taču visas trīs ir pārliecinātas, ka ne pēdējais.
Otra Marta draudzeņu vidū pimetina, ka pavisam nesen bijusi arī uz “Saldus sauli”, kas viņai patika labāk. Liepājā gan izdevies noķert to īstāko festivāla sajūtu, īpaši dzīvojot telšu pilsētiņā.
“Gribējām telti, kuru būtu viegli atrast, tāpēc to uzcēlām tuvu pie ieejas, bet beigās sanāca, ka četros no rīta kāds krīt virsū.
Tāpat bija grūti ar pārāk uzmācīgiem džekiem, kas neklausa, kad viņus dzen prom,”
atzīst Džūlija.
“Bet kopumā viss bija labi. Desmit no desmit! Noteikti mēģināsim atbraukt vēlreiz,” norāda Marta, kurai nu priekšā sešu stundu autobusa brauciens uz Cēsīm. “Nevaru sagaidīt!” sarkastiski komentē jauniete.