Bērni atplaukst un smaida, bet kādam skaļāka vai pieklusinātāka sajūsma izpaužas, kad apmācītie suņi kādam pieglauž savu purniņu vai nolaiza rokas un sejas.

Darbošanās ar īpaši apmācītiem suņiem ir viena no sadaļām Liepājas Līvupes pamatskolā–attīstības centrā notiekošajai nometnei.

Tā ar dažādu finansiālu atbalstu ik pa divām nedēļām notiks jūnijā un jūlijā.

Šī ir otrā vasara, kad Līvupes skoliņā notiek nometne. Pagājušajā gadā novērots, ka bērni dienas beigās ir piepildīti un iesaistās, no vecākiem savukārt saņemtas pateicības pilnas atsauksmes, tādēļ izlemts šogad rīkot nometni atkal.

“Tā ir vairāk nekā nometne. Īpašo bērnu vecākiem, kuriem ikdiena ir sarežģītāka nekā citiem, šī ir iespēja ar mierīgu sirdi īstenot savas ikdienas gaitas – turpināt strādāt,”

skaidro skolas vecāku biedrības vadītāja Dita Sikuriņeca, nometnes dalībnieka Kristiāna mamma.

Taču pieprasījums pēc nometnes pārsniedz piedāvājumu. Bērniem ar smagākiem traucējumiem, kuriem nepieciešama individuāla aprūpe, nav iespēju apmeklēt nometni.

Nometnes rīti sākas pulksten 8 un beidzas 17.30, ar domu, lai vecāki var paspēt uz darbu un savus mīluļus savākt pēc darba laika beigām. 

“Speciālās skolas strādā tāpat kā parastās skolas. 31. maijā durvis ciet, un trīs mēnešus ir vasaras brīvlaiks. Ko darīt? Bezalgas atvaļinājums, iet prom no darba? Katrs risina, kā saprot un māk. Pagājušā gadā mums bija pilotprojekts.

Negribam tikai pieskatīšanu vai atstāšanu, bet gribam kvalitatīvu un socializējošu vasaru.

Tādēļ izveidojām nometni, kas pielāgota bērniem ar īpašām vajadzībām. Nedaudz finansiāli dārgāka nekā citas nometnes, bet tajā jāiekļauj attiecīgais personāls – uz četriem bērniem auklīte un skolotājs, katru dienu nāk dažādi rehabilitācijas speciālisti, lai dienas ir dažādas un laiks piepildīts,” skaidro D. Sikuriņeca.

Šobrīd nav stabila risinājuma, kas būtu funkcionējoša un ierasta lieta, ar ko īpašo bērnu vecāki varētu rēķināties skolas brīvlaikā.

“Nometnē vietas ir paredzētas vienlaikus tikai 20 bērniem. Grupas ir pilnas, bet zvana un interesējas vēl,”

norāda vecāku biedrības vadītāja.

“Sirds sāp par to. Pārējiem ir jāpaliek ar savām problēmām,” pauž nometnes dalībnieka Roberta mamma Inga Brikmane.

Rodrigo mamma Kristīne Potocka ir gandarīta, ka nometni izdodas noorganizēt tā, lai bērniem būtu jēgpilnas aktivitātes.

“Kanisterapija, pastaigas svaigā gaisā, maltītes, mūzikas terapija, vizuālā māksla,” viņa uzskaita.

Nometni līdzfinansē Liepājas Izglītības pārvalde, vecākiem ir līdzmaksājums. Lai nometne varētu šogad notikt divos piegājienos, biedrība ir pateicīga dažādiem ziedotājiem.

D. Sikuriņeca vecāku un bērnu vārdā ir pateicīga par atsaucību un novērtējumu nometnei no atbalstītāju puses.

“Nākotnē varētu domāt par vietas maiņu nometnei, telpu maiņu, citu vidi.

Citādi bērns gaida vasaras brīvlaiku un atkal pēc nedēļas jāiet uz to pašu savu skolu – tās pašas telpas un klases, tie paši skolotāji. It kā brīvlaiks, bet bērnam jau grūti iestāstīt, ka būs citādi. Ka skolotājs, kas liek rakstīt, tagad ar viņu spēlēsies,” salīdzina I. Brikmane.

Protams, kad jau pierod un bērns to aptver, tad septembrī bērnam vieglāk bijis atsākt skolas gaitas.

“Vides, vietas maiņa arī ir socializēšanās un integrēšana, par ko runā, taču īstenībā tā nenotiek. Uz nometņu laiku varētu iegūt jaunus iespaidus, taču jāatduras pret finansējumu,” norāda I. Brikmane.

“Šis šobrīd ir vienīgais pakalpojums, lai kaut kā nodrošinātu vecākiem daļu vasaras pavadīt sirdsmierā. Taču joprojām ejam un iesim uz to, lai šāda vasaras pavadīšana tiktu attīstīta kā atsevišķs sociālais pakalpojums skolēnu brīvlaikos,” uzsver D. Sikuriņeca.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.