“Medijpratības un informācijpratības nedēļā īpaši akcentējām sākumskolas skolēnu izglītošanu un sarunas formā piedāvājām skolēniem izzināt medijpratību, veidojot izpratni par informācijas pārbagātību, dažādu avotu nozīmi, kritisko domāšanu un spēju atpazīt gan uzticamu, gan maldinošu informāciju digitālajā telpā, bērni izzināja arī šodien ļoti populāro mākslīgo intelektu,” skaidro Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Gita Švarce, iepazīstinot ar vienu no medijpratības nedēļas aktivitātēm.

Lai saņemtu sertifikātu, mazajiem detektīviem vajadzēja izpildīt dažādus uzdevumus un iejusties žurnālistu un faktu pārbaudītāju lomās.

Viens no uzdevumiem bija atpazīt īstas un viltus ziņas par notikumiem Liepājā. Vai varētu būt tā, ka sākusies tramvaja līnijas izbūve uz Karostu un tāpēc Jaunliepājā notiek remontdarbi? Vai Liepājā šovasar atrasts vaļa skelets? Vai tiesa, ka liepājnieki Eiropas dienā iestādīja ap 1000 puķu?

Trešklasnieki lika lietā gan savas zināšanas, gan pieredzi un diezgan labi orientējās tajā, kas notiek pilsētā.

“Es tur katru dienu braucu garām, nekādu tramvaja sliežu tur nav,”

remontu komentēja viens no detektīviem, cits sprieda, ka puķu stādīšanai būtu jāpiesaista lieli spēki, diez vai bez algas tik daudz stādītāju atrastos.

Īstu sajūsmas vilni izraisīja uzdevums, kurā vajadzēja atpazīt Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča īstās fotogrāfijas un tādas, ko, izmantojot prezidenta tēlu, radījis mākslīgais intelekts.

Arī ar šo skolēni labi tika galā, lai gan diskutēja gan par to, vai prezidents uzvalkā fotografētos fermā un sēdētu ar adīkli rokās.

Tāpat, noskatoties reklāmas rullīti par neparastām brīnumkonfektēm, kuras apēdot var iedabūt galvā visas pasaules zināšanas, skolēni mēģināja saprast, kādas emocijas šis piedāvājums viņos izraisa, un diskutēja, vai pirktu ko tādu vai tomēr ne.

Skolotāja Elita Ozola jau stundās bija strādājusi ar medijpratības jautājumiem, un tas bija jūtams, jo trešklasnieki kritiski skatījās uz šādu vilinājumu.

“Tas nav iespējams,”

pārliecinoši sacīja Beate. Viņai piekrita arī citi klasesbiedri.

Vienā no uzdevumiem bija jāpiemēro sev kāda no mediju darbā iesaistītajām profesijām, un noskaidrojās, ka bērni labprāt strādātu ar datoru, intervētu cilvēkus un filmētu vai fotografētu.

Jācer, ka šī interese saglabāsies arī tad, kad trešklasnieki tiešām izvēlēsies profesiju.

“Man šķiet ļoti būtiski, ka paši mediji iesaistās medijpratības veicināšanā, un mēs cenšamies par kritisko domāšanu runāt gan ar pieaugušajiem, gan bērniem,” par iesaistīšanos medijpratības nedēļā sacīja Anda Pūce.

Viņa jau agrāk īstenojusi līdzīgas aktivitātes un viesojusies ar medijpratības nodarbībām Liepājas un Dienvidkurzemes vidusskolās, tomēr šāds – spēles – formāts nodarbībā tika īstenots pirmo reizi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.