liepajniekiem.lv
Visu gadu – ērču pārnestās slimības
Infektologa konsultācijas un pakalpojums, turklāt vēl valsts apmaksāts, pēc I. Kodolas teiktā, ir milzīgs panākums poliklīnikai.
Pirmkārt, jāņem vērā, ka infektologu Liepājā un arī Kurzemes reģionā, kas pieņemtu ambulatori, ir maz, otrkārt, ne visi, kam šis speciālists nepieciešams, var aizbraukt uz Rīgu, kur pieejamība lielāka.
“Pagājušā gada beigās atnāca vēstule no Nacionālā veselības dienesta ar informāciju, uz kuriem speciālistiem un veselības aprūpes pakalpojumiem notiek atlase.
Mūsu poliklīnikai pašai sava infektologa nav. Daktere bija ļoti pretimnākoša šai iecerei, neskatoties uz to, ka slimnīcā ir liela slodze,”
stāsta I. Kodola.
Gan G. Retere, gan I. Kodola piekrīt, ka bieži vien cilvēki mēdz interesēties, kas ir infektologs, ar ko tas nodarbojas un ko ārstē.
“Dažāda rakstura infekciju slimības. Pamatlauciņš, ar ko es strādāju, ir HIV, hroniski B un C vīrushepatīti, protams, arī akūti vīrushepatīti vai aizdomas par tiem. Tāpat arī ērču pārnestas slimības – Laimas slimība un ērču encefalīts. Daudziem pacientiem jautājumi par to, kā rīkoties pēc ērču kodumiem, kā sevi pasargāt no saslimšanas.
Tad vēl infektologa kompetencē ir viss, kas saistīts ar vakcināciju, un rekomendāciju sniegšana par tām. Piemēram, daudzi pacienti šobrīd tiek virzīti uz bioloģiskajām zālēm, kas ir spēcīgi, imunitāti nomācoši medikamenti, un pirms šīs terapijas pacientiem nepieciešama infektologa konsultācija, lai saņemtu rekomendācijas par vēlamajām vakcīnām pirms terapijas.
Tie ir gan onkoloģiskie, gan autoimūno saslimšanu, tāpat arī dermatoloģiskie, piemēram, psoriāzes pacienti. Terapijas dēļ pacientus preventīvi vakcinē pret noteiktām slimībām,” skaidro speciāliste.
Tāpat infektologs strādā ar aknu slimību pacientiem.
“Tiem, kam izmaiņas aknu analīžu rādītājos, nepieciešams padziļināti izmeklēties, jo veselam organismam tā nevajadzētu būt,”
viņa piemetina.
“Infektologs ir speciālists, pie kā vajadzētu vērsties, ja cilvēks slimo bieži, ilgi, ir kādas herpes infekcijas. Tas pats kovids, citi vīrusi, kas izraisa infekcijas. Infektologs zinās, ko darīt tālāk. Taču ir gadījumi, kad pacients pie infektologa nonāk novēloti, arī tā iemesla dēļ, ka neiedomājas,” norāda I. Kodola.
Viņa uzsver, ka pie infektologa var vērsties ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, savukārt HIV pacientiem tas nav nepieciešams – viņiem infektologs ir tiešās pieejamības speciālists.
“Man ir svarīgi, ka poliklīnikā ir infektologs, jo vīrusu infekcijas aktuālas vienmēr,”
norāda poliklīnikas vadītāja.
G. Retere: “Katru gadu ir kādas aktuālas slimības – pērn tā bija mikoplazmas infekcija, pirms tam – garais klepus. Bet nebeidzamā aktualitāte cauri visām sezonām ir Laimas slimība! Latvija ir ērču pārnesto slimību endēmiskajā zonā,” teic speciāliste.
G. Retere Liepājā dzīvo devīto gadu, par sertificētu infektoloģi strādā septiņus.
Strādās pie informētības
Savukārt no aprīļa praksi JPVAC atvēris vispārējais ķirurgs Edgars Maļcevs. Viņš Liepājā strādā astoto gadu.
“Esmu no Valkas. Sapratu, ka Rīga nav man, ka esmu reģiona cilvēks, tādēļ meklēju sev vietu ārpus Rīgas,” viņš skaidro.
Arī viņš poliklīnikā pacientus pieņem divas reizes nedēļā un strādā ar pacientiem šeit pēc darba slimnīcā. Tie ir vakari, kad arī pacientiem, kuriem ir nepieciešamība pēc ķirurga, tas ir ērti.
“Taču ķirurga pakalpojumi ir tikai par maksu. Dakteris pats bija izlēmis pie mums reģistrēt praksi un sniegt šādus pakalpojumus,”
norāda I. Kodola.
“Strādāju slimnīcā un katru dienu redzu to, kā trūkst un kas atvieglotu darbu stacionārā. Jāteic, ka samērā bieži slimnīcā, uzņemšanā, cilvēki vēršas ar tādām vajadzībām, kuras var atrisināt pie ķirurga ambulatori,” norāda E. Maļcevs.
“Slimnīcā noslodze ir liela, un arī pacientu, kuriem tiešām ir vajadzīga akūta, tūlītēja un neatliekama palīdzība, ir daudz,”
saka ķirurgs.
“Visbiežāk cilvēki uzņemšanā ierodas ar ieaugušiem nagiem, strutainām infekcijām mīkstajos audos. Taču ļoti daudz ir atkarīgs no pacientu informētības un izglītotības.
Viens ierauga vienu mazu problēmu un uz uzņemšanas nodaļu prom! Taču jāņem vērā, ka tur ir jāgaida rindā, ilgstoši, un arī slimnīcā, ja gadījums tiks novērtēts kā neatliekams, būs par pakalpojumu jāsamaksā.”
E. Maļcevam arī ir doma pacientus izglītot, lai viņi ārstu uztvertu “kā kaimiņu”, pie kura atnākt un aprunāties tāpat.
“Pie ārsta jau neviens neiet, ja ir labi.
Rietumvalstīs gan pacienti iet aprunāties, un, ja pēc asinsanalīzēm secināms, ka tiešām viss ir labi, tad atkal var ierasties pēc gada.
Pie mums ierodas, kad tiešām ir viss slikti, ar gadiem ilgušām sūdzībām, kad vairs nevar izturēt un šādi gadījumi jau kļuvuši sarežģīti un nopietni,” teic ārsts.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
