Liepājas jahtu osta ir vienīgā Latvijā, kas saņēmusi šo starptautisko vides kvalitātes ekosertifikātu.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis Zilo karogu salīdzina ar “Michelin” kvalitātes zvaigzni, ko piešķir augstas klases restorāniem vai viesnīcām.

“Cilvēki pirms ceļojuma maršrutu plāno un, izvēloties viesnīcas, skatās, cik tai ir zvaigznes, kā arī pēta naktsmītnes reitingu un atsauksmes.

Arī Zilais karogs kaut kādā mērā iedod tās ekspektācijas, ko tad šajā jahtu ostā sagaidīt.

To, ka šeit Liepājā pieejams serviss – duša, tualete, veļasmašīna, kurā izmazgāt apģērbu, un citu veidu pakalpojumi, piemēram, jahtu ostas vadītājs, kurš var palīdzēt noorganizēt buras salāpīšanu. Zilais karogs ir sava veida kvalitātes standarta latiņa.

Protams, to visu var darīt arī bez Zilā karoga, tomēr tas pašiem zināmā mērā dod apliecinājumu, ka mēs spējam noturēt līmeni,” skaidro SEZ pārvaldnieks.

Liepājas jahtu ostā Zilais karogs plīvo jau kopš 2008. gada.

Dalība šajā programmā izmaksā 300 eiro gadā.

Jahtu ostām Zilā karoga kritēriji nav nemaz tik viegli izpildāmi, saka Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

Vides pārvaldei ir nosacījumi, ka jahtu ostā jābūt pieejamiem konteineriem kaitīgo atkritumu (krāsas, šķīdinātāji, eļļas, akumulatori, lampas utt.) savākšanai, kas atbilst apkārtējās vides drošības prasībām, jābūt iespējai dalītai atkritumu savākšanai, jānodrošina remonta ūdeņu un jahtu mazgāšanas ūdeņu nenokļūšana jahtu ostas teritorijā, ūdenī un notekūdeņu sistēmās utt.

“Kad to visu saliek kopā, drosmes pretendēt uz šo ekosertifikātu aptrūkst,”

viņš pauž, piebilstot, ka Latvijā Zilais karogs vairāk ir stāsts par atbildību pret apkārtējo vidi, prestižu un lepnumu par šo vietu, nevis par konkurenci un peļņu.

Liepājas SEZ pārvalde, domājot par jahtu ostas tālāko attīstību un iespējamo ostas promenādes atvēršanu Jaunliepājas pusē, paredz, ka arī Tirdzniecības kanāla pretējā krastā varētu tapt jahtu piestātnes.

Lai arī Liepājā apkalpoto jahtu daudzums pēdējos gados būtiski nemainās, kuplāks kļūst vietējo peldlīdzekļu skaits.

“Saskaitīju, ka Liepājā ir astoņi dažāda izmēra kuģīši, kas nodarbojas ar cilvēku vizināšanu pa ostas akvatoriju.

Šis piedāvājums attīstījies faktiski pēdējos gados,” klāsta SEZ pārvaldnieks, norādot, ka ilgus gadus mums nav bijušas tradīcijas organizēt atpūtas braucienus jūrā, jo 50 slēgtas ostas gadi zināmu zīmogu ir atstājuši.

Liepājas jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints pastāsta, ka šosezon mūsu ostā ienākušas jau ap 20 jahtām, pirmā – marta beigās.

“Sezonas sākums varbūt man pašam šķiet nedaudz gauss, bet, raugoties pēc statistikas, tas ir normāls. Ir bijuši gadi, kad līdz jūnijam ienācis mazāk jahtu, bet citus gadus vairāk. Tagad tam esam kaut kur pa vidu. Cerams, ka, sākoties aktīvai burāšanai, sezona kļūs raitāka.”

Zilais karogs šosezon plīvos arī Liepājas pludmalē Dienvidrietumu rajonā un pludmalē pie stadiona, kā arī Beberliņu peldvietā.

Uzziņai:

• Liepājas SEZ pārvalde Liepājas jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.
• 2023. gada sezonā Liepājas jahtu osta uzņēma 228 viesu jahtas.
• Pieprasījums pēc jahtu ostas piestātnēm ir arī no vietējiem peldlīdzekļu turētājiem, kuri nodrošina atpūtas izbraucienus tūristiem.

Avots: SEZ pārvalde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.