Lai arī oktobris tuvojas beigām, viņas mīļās rozes vēl pašā krāšņumā, tāpat zied mārtiņrozes, samtenes, spīd sarkani laimiņi un hortenzijas vēl saglabā vasaras krāsas.

Tikko konkursā “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” Kārklu iela 3 iekļuva finālā un saņēma žūrijas Atzinības rakstu.

Iepriekš Liepājas sakoptāko namu konkursā māja saņēma pateicības rakstu par ieguldījumu īpašuma un apkārtējās vides sakopšanā – nedaudz pietrūcis punktu, lai iekļūtu laureātu pulkā, stāsta mājas vecākais Mārtiņš Kirma.

“Šobrīd ar dekoratīvajiem stādījumiem – košumkrūmiem, daudzgadīgajām puķēm un vasaras puķēm – izdaiļota teju visa plašā mājai piegulošā teritorija.

Dobes ietver aptuveni 75% mājas. Bet ik gadu Veneranda atrod, kur vēl varētu iekopt,”

viņš atzīmē.

Turklāt vienas mājas piemērs motivē citu iemītniekus.

V. Šaitere lūdz, lai neuzrakstām, ka viņa te vienīgā strādājot. “Tas ir ļoti svarīgi – apmēram trešā daļa mājas iedzīvotāju piedalās. Jaunie cilvēki, arī ieskaitot manu ģimeni, visi darbā, bērni aug, viņiem tiešām nav laika, taču viņi finansiāli atbalsta.

Jo puķes prasa naudiņu ik uz soļa. Vajag stādus, mēslojumu, miglošanas līdzekļus,”

viņa norāda.

Juris Ašmanis no blakus kāpņu telpas gadiem ilgi sniedzis palīdzību jebkurā vajadzībā. “Zelta rokas, galva strādā. Ja kaut kas noplīsis, salabos. Jāizrok, izraks, uztaisīs no nekā,” kaimiņu slavē V. Šaitere.

Mājā ir daudz suņu, un, lai tie nelīstu dobēs celt kāju, Juris no armatūras izlocījis glītas un stabilas sētiņas, kā arī lokveida balstus puķēm.

“Jaunībā remontu taisīju, paši visu darījām. Vēlāk bija darbs – elektroceltniecība, metinātājs, gandrīz visi amati,” viņš pastāsta.

Agrāk bijis grūtāk, jo nebija dabūjami štrumenti, bet tagad esot viss, instrumenti ir elektriskie, tikai vajadzīga nauda.

“Jauns cilvēks Edgars no vecām flīzēm divos vakaros izlika celiņu gar mežmalu, un vairs nav jābrien pa dubļiem,” mājas iedzīvotāju atbalstu uzteic V. Šaitere.

Pēc atzinības saņemšanas Latvijas mērogā viņa sagatavojusi un ielikusi pastkastītēs pateicību kaimiņiem par atbalstu un katru eiro “Puķu fondam”.

“Puķu fonds” nodefinēts pirms vairākiem gadiem, kad V. Šaitere bija iegādājusies stādus un zemi un vāca naudu.

“Viens man bija anonīmi iemetis pastkastē desmit eiro – “Puķu fondam”, un tā tas radās,”

viņa pastāsta.

Mājas apkārtnes izdaiļošana sākusies 2014. gadā, kad V. Šaiteres meita bija šeit nopirkusi dzīvokli. Vispirms ierīkotas mazās dobītes ieejas durvju pusē, kur auga tikai sačākstējis flokšu pudurītis.

“Naudas nebija. Tāpēc pirmās bija hostas no viena dārza, kur tās meta ārā, mēs savācām. Spirejas bija sakaltušas, bet atdzīvojās,” pirmos soļus atklāj V. Šaitere.

Puķu kopēja labprāt pareklamē stādu audzētavu “Ārītes” no Sēlijas novada, kas rudenī pasūtīto produkciju pavasarī pieved klāt, nav svarīgi, vai tur divas puķes vai divsimt.

Audzētavas katalogā vērtīgi ir augu apraksti. Ja roze izturīga pret miltrasu, tad klāt trīs zvaigznītes, ja nav īpaši izturīga, zvaigznīšu mazāk.

“Neko neņemu, ja nav trīs plusiņi. Te ir nepiemēroti apstākļi. Šinī pusē dobei lāpstu var iedurt, bet otrā pusē – šitik zemes,” viņa rāda plānu kārtiņu. Te sabērti bijušā “Liepājas metalurga” būvgruži.

“Katram krūmam, katrai puķei paldies saku, ka aug,”

pauž V. Šaitere.

Liepājas pašvaldība atsūtīja palīgus izzāģēt krūmus, nu mežmala kārtīgāka. Iecerēts renovēt māju un labiekārtot apkārtni.

“2022. gadā pieteicāmies, bet sapratām, ka finansiāli šo soli vēl nevaram pacelt. Bet nākamajā etapā, kad tiks izsludināta pieteikšanās uz Eiropas līdzfinansējumu, noteikti iesim uz renovāciju. Projekts tam jau gatavs,” atklāj M. Kirma.

Pēc tam iedzīvotāji vēlas labiekārtot mājas teritoriju, piedaloties konkursā un iegūstot pilsētas līdzfinansējumu, kā arī piesaistot ainavu arhitektu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.