“Uzbrauksim un pārliecināsimies,” piedāvā uzņēmuma ražošanas tehniskais speciālists Pēteris Dovgvillo, un apvidus auto dodas pa dubļaino ceļu uz 50 metrus augsto virsotni, kur riņķo putnu bari.

Kad 2000. gadā veidoja šo atkritumu krātuvi, tā tika paredzēta divdesmit gadiem.

“Liepājas RAS” vides pārvaldības galvenais speciālists Rolands Lēvalds pastāsta, ka, uzsākot izstrādāt ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) 2021. gada beigās, veikti aprēķini, ka krātuve vēl var kalpot četrus līdz sešus gadus.

Ar šo laiku pietiks, lai uzbūvētu jaunu turpat blakus, austrumu virzienā.

Cik metrus virs jūras līmeņa vēl varētu kalnā iet, speciālisti negrib nosaukt, bet, kamēr var izbūvēt ceļus un normāli uzbraukt, kapacitāte vēl ir, uzsver P. Dovgvillo:

“Efektīvi jāsaimnieko, un atkritumi jāizvieto pareizi.”

Tas nozīmē veidot un uzturēt uzbraukšanas ceļus, plānot vairākus gadus uz priekšu.

Noglabāšanas šūnā atkritumus sablīvē ar traktoriem, lai nepaliek gaisa kabatas. Sablīvēti gruži aizņem mazāk vietas, un nav iespēju aizdegties.

Ir kravas, kuras pa taisno uzved kalnā noglabāt, ja to saturam nav pārstrādes iespēju. Par samazinātu cenu poligonā pieņem būvgružus, kas noderīgi iekšējo ceļu uzbēršanai.

Kad gružu mašīna nosvērta un iebrauc poligonā, lielākoties visām kravām tiek veikta priekšapstrāde speciāli izveidotā laukumā.

Neko derīgu, ko no sadzīves gružiem var izcelt un nodot pārstrādei, kalnā neved.

“Ir jāveicina šķirošana, jo bioloģija, kas ir iekšā nešķirotos sadzīves gružos, apgrūtina procesu, lai pēc tam varētu atkritumus pārstrādāt.

Tīra plēvīte ir okei, bet, ja viss ir samuļļāts ar slapjumiem, mizām un taukiem, tad to var tikai apglabāt. Tāpēc bioloģiju vajag šķirot un nejaukt ar kopējo masu,” norāda P. Dovgvillo.

Pašlaik sadzīves atkritumos bioloģija ir vismaz puse satura.

Speciālists pauž, ka ar iedzīvotājiem jārunā un jāskaidro, ka šķirot ir lētāk, jo tad samazinās atkritumu apsaimniekošanas maksa un izvešanas reižu skaits.

Cik no sadzīves gružiem iespējams mehāniski atdalīt priekšapstrādē, tik iepakojumu sapresē pārstrādei, bet nodalītie bioloģiskie atkritumi nav tik kvalitatīvi, lai pēc biogāzes saražošanas laistu atpakaļ tautsaimniecībā kā kompostu.

Tajos paliek daudz piemaisījumu, tomēr arī šo masu “Ķīvītēs” izmanto.

Komposts noder noglabāto gružu pārsegšanai, citādi pārseguma materiāls būtu jāpērk par naudu.

Lidojoši maisiņi un citi viegli gruži esot problēma visos poligonos, tāpēc uz krātuvi atvestās kravas jācenšas laikus nopresēt un nosegt,

saka P. Dovgvillo.

2024. gada nogalē jaunās krātuves IVN ziņojums iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā.

Pēc atzinuma saņemšanas jau šogad plānota būvprojekta izstrāde, tad “Liepājas RAS” apzinās finansējuma iespējas un plānos būvdarbus.

Jaunā atkritumu apglabāšanas krātuve plānota aptuveni 4,8 ha platībā, tajā ietilps līdz 500 000 t sadzīves atkritumu.

Krātuve varētu kalpot vismaz 25 gadus.

Tikmēr, efektīvi plānojot procesus un poligona infrastruktūru, izmantos esošo atkritumu krātuvi un maksimāli mazinās apglabājamo apjomu, meklējot iespējas nodot reģenerācijai.

2024. gadā poligonā ievestas 38 349 t atkritumu, no kurām noglabātas 18 132 t. Pārstrādei nodotas 4138 t, kas ir par 21% vairāk nekā 2023. gadā.

“Šogad arī plānojam apjomu palielināt, jo ir jauns pārstrādātājs, ar ko noslēgti līgumi, un mēs atdosim tos materiālus, kas citādi nonāktu kalnā,” skaidro R. Lēvalds.

“Liepājas RAS” ik gadu veic monitoringu sen jau slēgtajam gružu kalnam Šķēdē un atskaitās Valsts vides dienestam, kā arī nopļauj zāli.

Nekāds vides piesārņojums no apglabātajiem atkritumiem neesot konstatēts. Pēc vairākiem gadiem arī pašreizējais gružu kalns “Ķīvītēs” vizuāli kļūs par zaļu pauguru.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.