Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Ieva Dejus ziņoja, ka pašvaldība iesniegs projekta pieteikumu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanai.

“Pārbūves projekts paredz izveidot labo nogriešanās joslu uz Kārļa Zāles laukumu.

Papildus paredzēts izveidot satiksmes optimizācijas plānu, kas būs daļa no būvprojekta un paredz aprīkot luksoforus, radot “zaļo vilni” no iebraukšanas no A9 šosejas Rīgas pusē līdz izbraukšanai ārā uz Lietuvas pusi, uz autoceļa A11,” viņa teica.

Projektu iesniegs konkursā, kur ir ierobežota iesniegumu atlase, kas nozīmē, ka fonda finansējums 375 712 eiro apmērā tam jau ir iezīmēts.

Projektam nepieciešamā kopējā summa ir 442 014,12 eiro, no kuras Liepājas pašvaldības līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 66 302,12 eiro.

Krustojuma pārbūve plānota 2027. gadā, jo nākamais gads paies iepirkumos.

I. Dejus pieļauj, ka iepirkumu rezultātā, kad būs zināmas precīzas izmaksas, pašvaldības finansējums varētu pieaugt.

Deputāts Jānis Vilnītis vēlējās zināt, kādi konkrēti risinājumi projektā mazinās sastrēgumus, kas šobrīd veidojas, īpaši rīta un vakara stundās.

To izstāstīja izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Krustojuma caurlaides spēja dienvidu virzienā pēc pārbūves palielināsies, jo kustība notiks pa trim joslām, no kurām divas būs braukšanai taisni.

Viņš atgādināja, ka kustību pa piebūvēto kreiso joslu, kas pašlaik slēgta, atvēra Tramvaja tilta pārbūves laikā, vienlaikus slēdzot kreiso pagriezienu no Ganību ielas.

“Pēc tam pārrunājām ar “Latvijas valsts ceļiem” un pasūtījām ceļu satiksmes auditu, lai saprastu, kādas ir iespējas saglabāt šo papildu joslu. Atzinums nosaka, ka mums ir jāizstrādā būvprojekts, kurā jādemontē pretējā pusē esošā saliņa, jādemontē luksofori un jāveido plūdens joslu pārkārtošanās princips,” viņš skaidroja.

Piedevām jāmaina apgaismojums un jāpārkārto gājēju kustība.

Tranzīta iela ir “Latvijas valsts ceļu” pārziņā, un pašvaldība bez saskaņojuma nedrīkst kardināli mainīt satiksmes organizāciju.

“Vai ir pagaidu risinājumi, kamēr projektēs krustojuma pārbūvi?” vaicāja komitejas priekšsēdētājs Uldis Sesks.

D. Jēriņš atbildēja, ka tikai kreisā pagrieziena slēgšana no Ganību ielas, ar ko jau Tramvaja tilta pārbūves laikā bija nemierā “Gaso” un Vecās ostmalas biznesa parka uzņēmēji, kuri vairs netika uz pilsētas centru bez liekiem manevriem.

Tāpat pēc “Latvijas valsts ceļu” nosacījumiem visas joslu līknes būtu jāiezīmē ar vertikālajiem ceļa apzīmējumiem,

lai nerodas konflikts joslas lūzuma vietā. Tā tiktu arī ierobežots smagais transports.

“Slēdzot kreiso pagriezienu, mēs pārdzenam visu vieglo transportu uz Tramvaja tiltu, un tad mēs radītu sastrēgumu citā vietā,” teica D. Jēriņš.