Pa to tagad brauksim un iesim uz astoņu ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas štāba virsnieku un tehnisko darbinieku piemiņas vietu.

“Ir skumīgs mirklis, jo aprit tieši 80 gadu kopš zvērīgā notikuma Liepājā un arī tūkstoš dienu kopš kara sākuma Ukrainā. Esam pulcējušies, lai pieminētu mūsu varoņus,” uzrunu teica Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Par līdzšinējās Krasta ielas pārdēvēšanas iniciatīvu viņš pateicās biedrībai “Daugavas vanagi Latvijā”.

Biedrības pārstāvis Mārtiņš Dāle pastāstīja, ka uzaudzis Anglijā un trimdā par kureliešiem nerunāja.

Atbraucis uz Liepāju un atklājis, ka šeit viņiem ir piemineklis M. Dāle nolēmis, ka vajag viņus vairāk gaismā celt. Tagad tiem, kuri meklē piemiņas vietu, būs vien jāievada navigācijā Kureliešu iela, un viņi zinās, kā turp nokļūt.

“Šiem cilvēkiem bija pareizā doma par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Viņi necīnījās ne vācu, ne krievu tērpos. Jānis Kurelis, kad viņu aizveda uz Gdaņsku pie ģenerāļa Bangerska, nokāpa no kuģa Latvijas armijas ģenerāļa tērpā,” uzsvēra biedrības pārstāvis.

Diemžēl šo nozīmīgo brīdi nesagaidīja vienīgais šo vēsturisko notikumu aculiecinieks – kapteiņa, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, Kristapa Kriša Upelnieka dēls Egils Upelnieks, kurš pavasarī tika aizsaukts mūžībā.

Kureliešu grupas darbības laikā viņam bija 13 gadu, zēns darbojās kā kurjers.

“Mēs atceramies nošautos Latvijas armijas virsniekus un karavīrus, atceramies vērtības, ko viņi pauda,” teica vēsturnieks Uldis Neiburgs.

Viņš atgādināja, ka Latvijas Centrālā padome bija neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas pārstāvniecība un pretošanās organizācija, kas balstījās uz 2022. gada Satversmi un tās atjaunošanu, un Kureļa grupa bija tās Militārās komisijas vienība.

“Kureliešu militārais grupējums nebija ar mieru cīnīties zem svešiem karogiem, bet bija gatavs cīnīties par brīvu Latviju,”

atzīmēja Jūras spēku komandieris admirālis Māris Polencs.

“Arī 1919. gadā mainījās viena vara, otra vara, bet cīnītāji izmantoja izdevību dabūt atpakaļ savu brīvo Latviju. Diemžēl tas neizdevās kureliešiem. Divas okupācijas varas viņus vajāja.”

Gan iedzīvotāji, gan Liepājas domnieki pauduši viedokli, ka Kureliešu ielu, kas pašlaik ir bedrains zemes ceļš, vajadzētu sakārtot. “Šobrīd nevaru apsolīt pilnīgi neko,” teica G. Ansiņš.

“Mums ir jāsaprot nākamā gada budžets, kas ir pietiekami saspīlēts.

Plānojot ilgtermiņā attīstību, mēs nebijām rēķinājušies, ka šeit būs jauna iela pēc būtības. Vieta ir arī ļoti specifiska no dabas aizsardzības viedokļa.”

Pēc ielas plāksnītes atklāšanas Karostas cietumā notiks vēsturnieku kolokvijs “Ģenerāļa Kureļa grupa vēstures avotu gaismā: militārie un politiskie aspekti” un diskusija “Kā par pretošanās kustības tematiku runāt muzejos un publiskajā telpā”.

Noslēgumā notika lāpu gājiens un klusuma brīdis pie Baltā krusta, kas uzstādīts iepretim Karostas cietumam, godinot visus šeit Otrā pasaules kara laikā nogalinātos cilvēkus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.